Vaives pagasta “Vec – Lejas – Daudziešās” saimnieks Valdis Andersons audzē dārzeņus, ogas, kas lielākoties nonāk uz cēsnieku galda.
“Saimniecība ir tuvu Cēsīm, tas arī noteica, ko audzēt,” saka vaivēnietis. Tāpat kā daudziem zemniekiem savulaik saimniecībā turēti gan lopi, gan audzētas aitas, bijis arī zirgs. Pamazām, atsakoties no algota darba, V.Andersons sāka audzēt dārzeņus. Uzreiz arī bija skaidrs, ka saimniekos videi draudzīgi. Vaivēnietis pārliecinājies, ka realizēt bioloģiskā saimniecībā izaudzēto ir vieglāk, mazāka birokrātija. Viņš atzīst, ka daudzkārt uzsvērts, ka vispirms jāzina, kur realizēs, pēc tam var audzēt, taču pārliecinājies, ka vispirms vajag produkciju, ko piedāvāt. Var jau pavasarī plānot un solīt, bet nav paredzams, kāda būs raža.
Izaudzēto zemnieks uz tirgu neved, pircēji brauc uz saimniecību. “Daudzi ir jau gadiem, piezvana, salasu, ko vēlas pircējs, viņš atbrauc pakaļ. Upenes lasīja paši,” pastāsta vaivēnietis. V.Andersons vērtē, ka krietni izdevīgāk ir izaudzēto tirgot saimniecībā, nevis maksāt tirgus nodevu un pusi dienas pavadīt aiz letes.
Šovasar “Vec – Lejas – Daudziešās” zemeņu raža bijusi laba, arī par gurķiem, upenēm, tomātiem un papriku sūdzēties nevar. Kartupeļu ražu ietekmējušas Kolorado vaboles, bet tupeņu pietiks.
“Zemenes un gurķus turpmāk audzēšu tikai siltumnīcā,” pieredzē dalās V.Andersons un pastāsta, ka mazo saimniecību atbalsta programmā saņemts finansējums jaunu siltumnīcu celtniecībai. Tās uzceltas, atlicis sakārtot dokumentāciju.
Ilgus gadus V.Andersons zemenes audzēja uz lauka, bet, kad vienugad pusstundas laikā kovārņi nolasīja ražu, bija jāmaina saimniekošana. Regulārus postījumus nodara stirnas un staltbrieži. Ķirbjus vienā gabalā nācās pārstādīt. Šopavasar siltumnīcā kāds nokoda gurķu stādu galus. Vaininieks izrādījās krupis. Katram stādam apkārt bija jāapliek režģis. “Tā lauksaimniecībā notiek, ar visu jārēķinās, un nekad nezini, vai un kas izaugs,” uzsver V.Andersons.
Komentāri