Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Piemin Sibīrijā palikušos

Druva
23:00
15.06.2007
4

Daudzās ģimenēs 14. jūnijs ir smagu atmiņu diena.

Kā ik gadu, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā raunēnieši sanāca kopā kapsētā pie pieminekļa sarkanā terora upuriem. No Raunas un Baižkalna pagasta tajā dienā pirms 66 gadiem izveda 18 cilvēkus. Latvijā atgriezās tikai seši.

Mācītājs Edijs Kalniņš svētbrīdī uzsvēra, ka šajā dienā īpaši aizlūdzam par svešumā palikušajiem, arī tiem, kuri atgriezās, vēl ir mūsu vidū un glabā skaudrās atmiņas. “ Lai svētība un stiprinājums katram. Mēs aizlūdzam par savu tautu, par Latviju. Svētī, Dievs, mūsu dzimto zemi un dod, ka mūsu Latvijā viss labais iet vairumā, “ sacīja mācītājs.

Pagasta represēto kopas vadītājs Laimonis Jaukulis atgādināja, ka 14.jūnijā pieminam ne tikai todien izvestos, bet visus sarkanā terora upurus.” Daudzviet pie pelēkajiem akmeņiem Latvijā gulst ziedi, cilvēki nāk, lai pieminētu, atcerētos tos, kuri neatgriezās. Tā bija baiga vasara latviešu tautai, tāda vēl nebija piedzīvota. Vienā naktī vairāk nekā 15 tūkstoši aizvesti uz izzušanu, kā sacīja Melānija Vanaga,” teica L.Jaukulis. Raunēniešu nestie, šajā karstajā vasarā izziedējušie spēkpilnie ziedi sagūla pieminekļa pakājē.

Pēc svētbrīža sirmie vīri un sievas vēl kavējās atmiņās draudzes namā, kur runāja ne tikai par pagātni, arī šodienas Latviju un tās nākotni.

Amatas novadā 1941. gada baisos notikumus kopā sanākušie pārrunāja rakstnieces Melānijas Vanagas muzejā un pie Doļu akmens vietējie ļaudis, arī cilvēki, kuri pārdzīvojuši skarbo laiku, nolika sarkanbaltsārtus ziedus un iededza daudzas sveču liesmiņas.

“Tā ir sirds pārliecība, un vienmēr ir jānāk. To, kas notika, jau tāpat nevar aizmirst,” sacīja Velta Jēkabjāne, kura uz piemiņas pasākumu bija atnākusi kopā ar māsu. “ Mūs izsūtīja 1949. gadā, bet katru reizi, kad vien veselība atļauj, nākam šurp arī jūnijā. Nācēju jau kļūst aizvien mazāk, un pirmās represijas pārdzīvojušos daudzviet vairs nevar satikt,” tā Austra Misere.

Amatas novada ļaudis atcerējās arī to, ka piemiņas akmenī 42 svešumā palikušo vārdi un tukšo māju nosaukumi iekalti tieši pirms 15 gadiem. Tad lielais laukakmens novietots tajā vietā, kur kādreiz stāvējusi “Lejasdoļu” māja, 50. gados noturēta visu aizvesto mantu izsole, tad māja nolīdzināta no zemes virsas.

“Vien jasmīnkrūms ir saglabājies no ļoti seniem laikiem. Kad likām pieminekli, tad to laistījām, lai uzzied, bet pirms 15 gadiem tas negribēja laisties ziedos. Tas ir rets gads, kad tik agri jasmīni zied,” piemiņas brīdī sacīja skolotāja, rakstnieces M.Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce un piebilda, ka daudz Amatas puses cilvēku palicis Sibīrijas plašumos un daudzi mājās pārnākušie arī staigā aizsaules ceļus.

“Nav pareizi domāt, ka šīs piemiņas zīmes ir vajadzīgas represētajiem. Viņiem noteikti ne, jo tie, kas vēl spēj, šurp nāk ar savu sāpi, savām domām. Šīs zīmes ir vajadzīgas mums, vajadzīgas jaunajiem. Ir muļķīgi nezināt savas zemes un cilvēku pārciesto, nemācēt citiem par to pastāstīt un nezināt, ko iebilst, kad runā nepatiesību,” sacīja Ingrīda Lāce, kura tikai pirms pāris nedēļām atgriezusies no Krasnojarskas, kur pabijusi Melānijas Vanagas izsūtījuma vietā Tjuhtjetā, un latvieši svecītes iedeguši pie daudzām jau gadus sešdesmit senām kapa vietām, kur apglabāti svešumā mirušie latvieši. Pieaugušie un arī dažus mēnešus veci bērniņi.

“Sibīrijā daudzi atceras latviešus. Nedzirdēju neviena slikta vārda par latviešiem, kas tur dzīvojuši izsūtīti, kas palikuši, ieguvuši izglītību un nodzīvojuši dzīvi,” tā Ingrīda Lāce, atzīstot, ka lielākajās Sibīrijas pilsētās un mazajās sādžās dzīvo tautieši, kuri atceras baigo gadu notikumus.

Komunistiskā genocīda upurus šajās dienās piemin arī citviet mūspusē, un notikušās traģēdijas atceras izsūtīto ģimenēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
25

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
66

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi