Siltuma rēķinos parādās apsaimniekotāju izdoma, liecina pētījuma “Karstie rēķini” pirmie rezultāti. Kā raksta laikraksts “Diena”, pētījumā apokopti vairāk nekā 380 siltuma rēķini. Pirmie secinājumi uzrāda ļoti atšķirīgu situāciju dažādās pilsētās un atšķirīgu rēķinu sagatavošanas metodiku pat viena uzņēmuma ietvaros. Situāciju laikraksts raksturo ar vārdu “juceklis”. “Lielākā daļa iedzīvotāju nezina, kā veidojas viņu rēķini, un apsaimniekotāji viņiem to nesaka,” konstatējusi pētījuma iniciatore – Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re: Baltica” direktore Inga Spriņģe. Tāpēc tiek veikts pētījums “Karstie rēķini” (www.karstierekini.lv) – mediju sadarbības projekts par siltumenerģijas izmaksām daudzdzīvokļu namos. No iedzīvotājiem saņemtos rēķinus reizēm ir grūti ievadīt vienotā sistēmā, jo grūti saprast, ko kura pozīcija nozīmē. Daļā pašvaldību siltuma rēķinus izraksta siltuma piegādātāji, daļā, arī Rīgā, rēķinus izraksta namu apsaimniekotāji. “Parādās apsaimniekotāju radošās izdomas bagātība,” ironizē Spriņģe. Viņa plāno izveidot arī fotogaleriju, lai varētu uzskatāmi redzēt, cik dažādi ir izrakstītie rēķini. Aptuveni trešdaļu no iesūtītajiem rēķiniem izrakstījis Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP). Šī pirms gada apvienotā uzņēmuma iekšienē joprojām nav vienas pieejas rēķinu izrakstīšanai, jo pozīcijas, kas iekļautas rēķinos, atšķiras, norāda Spriņģe. RNP preses sekretārs Krists Leiškalns gan apšauba, ka varētu būt lielas atšķirības rēķinu izrakstīšanas metodikā, jo uzņēmumā jau vairākus mēnešus tiek izmantota vienota rēķinu aprēķināšanas kārtība un vienota veidlapa. Atšķirības rēķinos ir izskaidrojamas ar to, ka pašas mājas ir dažādas, jo daļu joprojām apkurina ar autonomām katlumājām. SIA “Latio namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs “Dienai” apgalvoja, ka apsaimniekotāji nenosaka to, kas ir rēķinā, jo vienīgais, kas ir iespējams, ir noregulēt mājai siltumu vairāk vai mazāk. “Datora programma automātiski sadala siltumapgādātāja aprēķināto summu pa dzīvokļiem. Arī mūsu apsaimniekotajās mājās rēķini ir dažādi, jo katrā mājā siltumapgādes sistēma ir atšķirīgā kārtībā. Tomēr mēs nezīmējam rēķinā papildu ailītes un neiekļaujam tarifā parādu par citu cilvēku nesamaksātajiem rēķiniem,” norāda Gontarevs. Pētījuma pirmie rezultāti arī parāda, ka ne visi iedzīvotāji, kuri dzīvo siltinātās mājās, sajūt lielu starpību rēķinos. Tiem, kuri dzīvo mājām pa vidu, rēķini ir mazāki, bet māju galos dzīvojošajiem jāmaksā vairāk, secina Spriņģe. Tā ir viena no problēmām, kas prasa papildu izpēti. Pirmie secinājumi liecina, ka dārgāk maksā Siguldas, Liepājas un Cēsu iedzīvotāji, turklāt Liepājā ir arī dārgākās papildu izmaksas par siltuma cirkulāciju. Datus ir grūti salīdzināt arī tāpēc, ka daļa apsaimniekotāju karstā ūdens izmaksas rēķina uz cilvēku, daļa – uz kvadrātmetru. Maksa par karstā ūdens uzsildīšanu ir plašā amplitūdā, taču ir 59 dzīvokļi no pieteiktajiem, kuriem nav jāmaksā par karstā ūdens uzsildīšanu. Dažādi apsaimniekotāji rēķinos iekļauj arī pozīcijas par siltummezglu elektrību, apkures sistēmas apkopi un citiem pakalpojumiem. NOZARE.LV
Komentāri