Aizvadītās nedēļas nogale Jaunpiebalgā aizritēja vietējā dievnama zīmē. Ar dažādiem pasākumiem un svētku dievkalpojumu atzīmētas divas jubilejas: Jaunpiebalgas Sv. Toma dievnamam – 210 un Jaunpiebalgas baznīcas ērģelēm – 100.
Sestdien baznīcas tornī atklāja izstādes “Baznīca laikmetu griežos”, “Jaunpiebalgas baznīcas ērģeles un ērģelnieki”, bet vakarpusē skanēja koncerts “Rudens harmonijas”, veltīts ērģeļu simtgadei. Pie instrumenta sēdās Vita Kalnciema, dziedāja Ingus Pētersons, uzstājās Vidzemes kamerorķestris.
Svētdien notika jubilejām veltītais Pļaujas svētku dievkalpojums, kurā kalpoja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Cēsu iecirkņa prāvests Didzis Kreicbergs, draudzes mācītājs Intars Jonītis.
Sprediķī J. Vanags, runājot par baznīcas gadadienu, norādīja, ka dievnams ir vieta, kur pulcēties Kristus mācekļiem un viņa draudzei: “Manuprāt, dievnams ir kā magnēts. Cilvēki, kuri neko nezina par Dievu, ienāk, jo viņiem gribas ienākt, jo kaut kas sauc un aicina. Dievnams ir kaut kas vērtīgs ikvienā vietā, arī Jaunpiebalgā, un jūs gudri esat rīkojušies, to glabādami un atjaunodami.”
Jaunpiebalgas draudzes mācītājs I. Jonītis dievkalpojumā aizlūdza par tiem draudzes mācītājiem, kuri šajos 210 gados kalpojuši baznīcā. Pēc dievkalpojuma viņš “Druvai” atzina: “Ja esi tādā pēctecībā, tas dod spēku. Neesi viens, bet ir bijuši pirms tevis, un būs pēc. Tas ir vienojošais, kas parāda, ko varam paveikt kā draudze. Tas ir veids, kā Dievs izvēlējis darboties šajā pasaulē, proti, savus darbus darīt caur cilvēkiem. Viņš pieskaras, aicina, iedrošina, ļauj sapņot lielus sapņus, un ir cilvēki, kas uzdrīkstas, ne tikai sapņot, bet gatavi atrotīt piedurknes un darīt,
pulcināt domu biedrus, un te ir rezultāts. Dievnama atjaunošana uzskatāmi ļauj redzēt, kā Dievs strādā. Tāpēc arī ielūgumos rakstījām vārdus no 66.psalma: “Nāciet un raugiet Dieva darbus, kas ir tik lieli savā varā, valdīdams pār cilvēku bērniem!””
Pērn noslēdzās vērienīgais dievnama rekonstrukcijas projekts. Atjaunoja baznīcas jumtu, restaurēja torni, pabeidza sienu apdares darbus un pilnībā restaurēja interjeru. Jautāts, vai mācītājam vieglāk kalpot restaurētā baznīcā, I. Jonītis atgādina arhibīskapa savulaik teikto, ka skaists dievnams ir pilns dievnams: “Protams, prāts priecīgāks šādā baznīcā, bet gribas, lai tik brīnišķīgās telpās ir vairāk dievlūdzēju. Pirms rekonstrukcijas sajūtas bija nedaudz nospiedošas, viss bija tumšs, drūms, tagad viss tapis daudz tīkamāks.”
Dievkalpojums izskanēja ar Gabriela Forē “Rekviēmu”, kura atskaņojumā piedalījās “Latvijas Bankas” koris un koris “Dziesmu vara”, solisti, bet pie ērģelēm –
Ērika Jonīte. Arī šis unikālais instruments piedzīvojis restaurāciju, lai pilnībā atgūtu savu agrāko skanējumu. Sv. Toma baznīcas ērģeles, kas ir vācu meistara Šteinmeijera darbs, ir vienīgais šāda veida instruments Latvijas lauku baznīcās.
“Varam būt lepni, ka mums ir šāds autentisks instruments, jo tagad uzbūvēt jaunas ērģeles ir neiespējami. Pārsvarā pāriet uz digitālajām ērģelēm, bet mums ir unikāla vērtība,” atzīst Ē. Jonīte.
Ērģelniece atzīst, ka instrumentam ir īpaša skaņa: “Tas patiešām ir romantisks instruments, kuru patīkami spēlēt. Ir ērģeles, uz kurām viegli atskaņot Bahu, baroku, bet grūti izpildīt lielo formu darbus. Jaunpiebalgas ērģeles ir prieks spēlēt. Tām ir lielas iespējas, un tagad, kad dievnams atjaunots, to var jo īpaši izmantot. Te var rīkot brīnišķīgus koncertus, jo zāle spēj pulcēt 850 klausītājus.”
Draudzes mācītājs norāda, ka šogad ir vēl kāda jubileja, proti, aprit arī 15 gadi “Rudens koncertiem”, kas aizsākās kā garīgās mūzikas diena 1999.gadā. Tās ietvaros radušās arī pirmās idejas par dievnama atjaunošanu, ērģeļu restaurēšanu.
“Vācot ziedojumus ērģelēm, dzima baznīcas rekonstrukcijas projekts. Sākumā tas mums likās nereāls, bet tā sniega bumba sāka velties, vienā brīdī sniedzot redzamu rezultātu, ko tagad var baudīt pilnībā,” norāda I. Jonītis.
Jaunpiebalgas baznīca kļūst par mūziķu un klausītāju iecienītu vietu. Šogad noticis piecu koncertu cikls, kas aizsākās Lielajā piektdienā un noslēdzās Pļaujas svētkos. Cilvēki uz koncertiem braukuši no tuvienes un tālienes.
“Jaunpiebalga nav tik liela, lai spētu piepildīt savu dievnamu, tāpēc domājam, kā to piepildīt,” saka I. Jonītis.
Svētku dienas noslēgumā neiztika arī bez sveikšanas, jo laba vēlējumus dievnama un ērģeļu jubilejā bija ieradušies teikt pārstāvji no Cēsu Sv. Jāņa draudzes, Straupes draudzes, Skujenes draudzes, Lubānas draudzes un citām. Vecpiebalgas draudzes pārstāvji, pasniedzot ziedus, vēlēja, lai katrā dievkalpojumā būtu tik daudz baznīcēnu kā šajā dienā.
Raunas baznīcas draudzes locekļi atzina, ka uz Jaunpiebalgas dievnamu gribējuši atbraukt jau sen, bet tikai tagad izdevies to īstenot: “Braucot pa Jaunpiebalgas galveno ielu un nonākot pie šī skaistā nama, sapratām, ka šī ir Jaunpiebalgas skaistākā pērle. Mums patiess prieks, ko esat to
sargājuši un lolojuši, un vēlam arī turpmāk pulcēties šajā namā un meklēt patiesās pērles, ko dod dzīvais Dievs!”
Jānis Gabrāns
Komentāri