Ceturtdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Pērle Jaunpiebalgas vidū

Druva
08:51
07.10.2014
4
Jp Baznica 74k3720

Aizvadītās nedēļas nogale Jaunpiebalgā aizritēja vietējā dievnama zīmē. Ar dažādiem pasākumiem un svētku dievkalpojumu atzīmētas divas jubilejas: Jaunpiebalgas Sv. Toma dievnamam – 210 un Jaunpiebalgas baznīcas ērģelēm – 100.

Sestdien baznīcas tornī atklāja izstādes “Baznīca laikmetu griežos”, “Jaunpiebalgas baznīcas ērģeles un ērģelnieki”, bet vakarpusē skanēja koncerts “Rudens harmonijas”, veltīts ērģeļu simtgadei. Pie instrumenta sēdās Vita Kalnciema, dziedāja Ingus Pētersons, uzstājās Vidzemes kamerorķestris.

Svētdien notika jubilejām veltītais Pļaujas svētku dievkalpojums, kurā kalpoja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Cēsu iecirkņa prāvests Didzis Kreicbergs, draudzes mācītājs Intars Jonītis.

Sprediķī J. Vanags, runājot par baznīcas gadadienu, norādīja, ka dievnams ir vieta, kur pulcēties Kristus mācekļiem un viņa draudzei: “Manuprāt, dievnams ir kā magnēts. Cilvēki, kuri neko nezina par Dievu, ienāk, jo viņiem gribas ienākt, jo kaut kas sauc un aicina. Dievnams ir kaut kas vērtīgs ikvienā vietā, arī Jaunpiebalgā, un jūs gudri esat rīkojušies, to glabādami un atjaunodami.”

Jaunpiebalgas draudzes mācītājs I. Jonītis dievkalpojumā aizlūdza par tiem draudzes mācītājiem, kuri šajos 210 gados kalpojuši baznīcā. Pēc dievkalpojuma viņš “Druvai” atzina: “Ja esi tādā pēctecībā, tas dod spēku. Neesi viens, bet ir bijuši pirms tevis, un būs pēc. Tas ir vienojošais, kas parāda, ko varam paveikt kā draudze. Tas ir veids, kā Dievs izvēlējis darboties šajā pasaulē, proti, savus darbus darīt caur cilvēkiem. Viņš pieskaras, aicina, iedrošina, ļauj sapņot lielus sapņus, un ir cilvēki, kas uzdrīkstas, ne tikai sapņot, bet gatavi atrotīt piedurknes un darīt,

pulcināt domu biedrus, un te ir rezultāts. Dievnama atjaunošana uzskatāmi ļauj redzēt, kā Dievs strādā. Tāpēc arī ielūgumos rakstījām vārdus no 66.psalma: “Nāciet un raugiet Dieva darbus, kas ir tik lieli savā varā, valdīdams pār cilvēku bērniem!””

Pērn noslēdzās vērienīgais dievnama rekonstrukcijas projekts. Atjaunoja baznīcas jumtu, restaurēja torni, pabeidza sienu apdares darbus un pilnībā restaurēja interjeru. Jautāts, vai mācītājam vieglāk kalpot restaurētā baznīcā, I. Jonītis atgādina arhibīskapa savulaik teikto, ka skaists dievnams ir pilns dievnams: “Protams, prāts priecīgāks šādā baznīcā, bet gribas, lai tik brīnišķīgās telpās ir vairāk dievlūdzēju. Pirms rekonstrukcijas sajūtas bija nedaudz nospiedošas, viss bija tumšs, drūms, tagad viss tapis daudz tīkamāks.”

Dievkalpojums izskanēja ar Gabriela Forē “Rekviēmu”, kura atskaņojumā piedalījās “Latvijas Bankas” koris un koris “Dziesmu vara”, solisti, bet pie ērģelēm –

Ērika Jonīte. Arī šis unikālais instruments piedzīvojis restaurāciju, lai pilnībā atgūtu savu agrāko skanējumu. Sv. Toma baznīcas ērģeles, kas ir vācu meistara Šteinmeijera darbs, ir vienīgais šāda veida instruments Latvijas lauku baznīcās.

“Varam būt lepni, ka mums ir šāds autentisks instruments, jo tagad uzbūvēt jaunas ērģeles ir neiespējami. Pārsvarā pāriet uz digitālajām ērģelēm, bet mums ir unikāla vērtība,” atzīst Ē. Jonīte.

Ērģelniece atzīst, ka instrumentam ir īpaša skaņa: “Tas patiešām ir romantisks instruments, kuru patīkami spēlēt. Ir ērģeles, uz kurām viegli atskaņot Bahu, baroku, bet grūti izpildīt lielo formu darbus. Jaunpiebalgas ērģeles ir prieks spēlēt. Tām ir lielas iespējas, un tagad, kad dievnams atjaunots, to var jo īpaši izmantot. Te var rīkot brīnišķīgus koncertus, jo zāle spēj pulcēt 850 klausītājus.”

Draudzes mācītājs norāda, ka šogad ir vēl kāda jubileja, proti, aprit arī 15 gadi “Rudens koncertiem”, kas aizsākās kā garīgās mūzikas diena 1999.gadā. Tās ietvaros radušās arī pirmās idejas par dievnama atjaunošanu, ērģeļu restaurēšanu.

“Vācot ziedojumus ērģelēm, dzima baznīcas rekonstrukcijas projekts. Sākumā tas mums likās nereāls, bet tā sniega bumba sāka velties, vienā brīdī sniedzot redzamu rezultātu, ko tagad var baudīt pilnībā,” norāda I. Jonītis.

Jaunpiebalgas baznīca kļūst par mūziķu un klausītāju iecienītu vietu. Šogad noticis piecu koncertu cikls, kas aizsākās Lielajā piektdienā un noslēdzās Pļaujas svētkos. Cilvēki uz koncertiem braukuši no tuvienes un tālienes.

“Jaunpiebalga nav tik liela, lai spētu piepildīt savu dievnamu, tāpēc domājam, kā to piepildīt,” saka I. Jonītis.

Svētku dienas noslēgumā neiztika arī bez sveikšanas, jo laba vēlējumus dievnama un ērģeļu jubilejā bija ieradušies teikt pārstāvji no Cēsu Sv. Jāņa draudzes, Straupes draudzes, Skujenes draudzes, Lubānas draudzes un citām. Vecpiebalgas draudzes pārstāvji, pasniedzot ziedus, vēlēja, lai katrā dievkalpojumā būtu tik daudz baznīcēnu kā šajā dienā.

Raunas baznīcas draudzes locekļi atzina, ka uz Jaunpiebalgas dievnamu gribējuši atbraukt jau sen, bet tikai tagad izdevies to īstenot: “Braucot pa Jaunpiebalgas galveno ielu un nonākot pie šī skaistā nama, sapratām, ka šī ir Jaunpiebalgas skaistākā pērle. Mums patiess prieks, ko esat to

sargājuši un lolojuši, un vēlam arī turpmāk pulcēties šajā namā un meklēt patiesās pērles, ko dod dzīvais Dievs!”

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Velopatruļa” apmeklējusi Cēsu pilsētas Vidusskolu

16:03
14.11.2024
28

Projekts «Velopatruļa» paplašinājis darbību un apmeklējis 10 skolas Latvijas pilsētās, tostarp arī Cēsis. Izglītojošajos pasākumos, kurus organizēja apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu Velobiedrību, 200 skolēni apguva svarīgas zināšanas par ceļu satiksmes drošību, velosipēdu uzturēšanu tehniskā kārtībā un BTA Velopolises apdrošināšanas iespējām. Statistika rāda, ka jaunieši nereti […]

Lāčplēša dienā atmirdz gaisma

00:00
14.11.2024
31

Lāčplēša diena Latvijā ir apliecinājums piemiņai un brīvībai. Atceramies brīvības cīnītājus un lepojamies ar savu valsti. Jau no rīta Straupes pamatskolas audzēkņi svinīgā gājienā devās pie Vīlandes Skolnieku rotas karavīru pieminekļa. Jaunsargiem rokās lāpas, dažādu klašu skolēniem svecītes. Tās sildīja rokas drēgnajā rudens vējā un, noliktas pieminekļa pakājē, apliecināja cieņu brīvības cīnītājiem. Pamatskolas direktore Dana […]

Stalbē uzstāsies Zemessardzes orķestris, Raunā tikšanās ar Zemessardze majoru, rakstnieku

14:24
13.11.2024
25

Gaidot Latvijas dzimšanas dienu, Cēsu novada Stalbes tautas namā 16. novembrī notiek Zemessardzes orķestra koncerts “Ar mūziku samīļosim Latviju”, aicina svinēt Latvijas brīvību, lepnumu un spēku. Koncertu papildina īpašie viesi – mūziķi no ASV Gaisa spēku Eiropā orķestra, kas Latvijā viesojas, lai piedalītos 18.novembra parādē Rīgā. Zemessardzes orķestra koncertprogrammā iekļautas Latvijai veltītas kompozīcijas gan instrumentālās […]

Ne katrs pagrabs pasargā no apdraudējuma

00:00
13.11.2024
62

Pie Smiltenes sporta halles,  Raunas Kultūras centra redzama marķējuma zīme ar uzrakstu “Patvertne”, kas liecina, ka te ir pirmā    drošā patvēruma vieta    apdraudējumu gadījumos. Patvertnes zīmes galvenā nozīme ir informēt iedzīvotājus, ka tur ir patvēruma iespēja ārkārtējā situācijā, bet tas nenozīmē, ka tā ir publiski pieejama ikdienā. Smiltenes novada pašvaldība kopā ar Valsts […]

Cilvēku radītā vide atņēma iespēju izdzīvot savvaļā

06:21
12.11.2024
28
1

Līgatnes dabas takās šajā gadā nonākuši vairāki dzīvnieki, kas savvaļā nevarētu izdzīvot. Rudenī pie Līgatnes pūcēm mājvietu atrada vēl viens putns, pūce, kas pirms diviem gadiem tika atrasta smagi ievainota uz Tallinas šosejas. Putns tika nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, veterinārārsti tam konstatēja nopietnas galvas un kreisās acs traumas. Ilgstošas ārstēšanas un aprūpes rezultātā pūce […]

Ukraiņu uzņēmēji Cēsīs apmeklē “Balticfloc”

00:00
12.11.2024
66

Ukrainas uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju delegācija pagājušajā nedēļā Latvijā iepazina mūsu valstī paveikto atkritumu pārstrādes modernizācijā un pieejamo Eiropas fondu līdzfinansējumu ilgtspējas projektiem. Vidzemē viesi apmeklēja pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ZAAO, Aprites ekonomikas centru “Daibe” un vizīti noslēdza Cēsīs, iepazīstot makulatūras pārstrādes uzņēmumu “Balticfloc”. Uzņēmuma projektu vadītājs Ēriks Nordens izrādīja ukraiņu viesiem produkcijas klāstu, […]

Tautas balss

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
28
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Godināt savu vēsturi

14:53
13.11.2024
16
1
Lasītāja raksta:

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

Necieņa pret iedzīvotājiem

14:53
13.11.2024
25
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
23
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Sludinājumi