Aizvadītās piektdienas rīts Raunas pusē sākās ar stipru lietu. Pirms astoņiem daudzi steidzās uz darbu vai jau bija ceļā. Pamatīgs zibens spēriens satricināja visu Raunas centru, lietus gāza aumaļām. Zibens trāpīja dzīvojamajā mājā, līvānietē. Saimniece un meita tika paglābtas. Māja nodega un diezin vai ir atjaunojama.
Zibens radītajā ugunsgrēkā cietusī māja atrodas privātmāju ielā. Kaimiņi turpat, vien pārdesmit metrus tālu.
“Visi bijām mājās. Pats biju nogājis pirmā stāva lielajā istabā, kad atskanēja liels blīkšķis, pēkšņi iedegās visas elektrības spuldzes, kaut bija izslēgtas. Pirmā doma, ka mājā iespēris zibens. Uzskrēju otrā stāvā, vai viss kārtībā. Meita filmēja lietus gāzi, un, kad atskanēja spēriens, telefons izslēdzās. Ieraudzīju, ka tēvs pirmajā stāvā guļ uz grīdas, visi logi istabai bija atrauti vaļā. Viņš bija pārbijies, iedomājies, ka lodveida zibens. Tad ieraudzīju, ka no kaimiņu mājas nāk dūmi,” stāsta ugunsgrēkā cietušo kaimiņš Juris Sapožņikovs – Pētersons un atzīst, ka tobrīd sākusies panika. Abi ar tēvu skrēja pie kaimiņienēm, sieva zvanīja glābējiem.
“Mājā signalizēja dūmu detektors. Tēvs palīdzēja kaimiņienēm iziet no mājas, paņemt līdzi dokumentus, atslēdzām elektrību, atvienojām gāzes balonu, iznesām ārā. Pirmajā stāvā bija caurums, tad iebruka otrā stāva daļa. Vēl atnāca kaimiņi, darījām, ko varējām,” pastāsta Juris. Kaimiņi arī centās glābt no mājas, kas glābjams.
Blakus mājas kaimiņiene stāvēja pie loga un dzēra rīta kafiju. “Lietus pamatīgi gāza. Tad dzirdēju sprakšķus, nodzirksteļoja kaimiņu televizora vecā antena, un atskanēja pamatīgs spēriens. Tos sprakšķus nevar izstāstīt. Vispirms kaimiņienes mājā parādījās dūmi, liesmu nebija, zvanīju ugunsdzēsējiem, tad skrēju pie kaimiņienēm, un māja jau bija liesmās,” pastāsta cietušo kaimiņiene un piebilst, ka viņas bija dzirdējušas zibens spērienu, bet nesaprata, ka tas trāpījis viņu mājā.
Saskrēja vēl citi kaimiņi, lēja ūdeni uz jumta, lai šīferis nesakarst un nesprāgt. “Ugunsdzēsēji ieradās ātri, bet šķita, ka nebrauc un nebrauc,” bilst kaimiņiene.
Ugunsdzēsēji strādāja četras stundas. Kā notika ugunsnelaime, skaidros speciālisti. Netālos kaimiņos Rita Freivalde pastāsta, ka kāds viņai stāstījis, ka redzējis sarkanu, spīdīgu bumbu, kas no Baižkalna puses virzījusies uz pagasta centru, un tad atskanējis liels blīkšķis. “Tādu blīkšķi savos 75 gados nebiju dzirdējusi. Tādas šausmas! Mājai logi nodrebēja, televizors sabojājās. Un vēl tie smirdīgie dūmi. Kas tad man – tikai pārbīlis, bet kaimiņienes palika bez mājas,” pastāsta raunēniete un atzīst, ka katrs jau kaut ko runā, nezinot, kā bijis.
“Zibens iespēra antenā, no tās izlādes enerģija pārmetās uz mājas jumtu, kurā bija metāla lūka, pa to līdz mājas pirmajam stāvam, kur sazemējās – izlādējās,” uzskata kaimiņš Juris un uzsver: “Ja nebūtu tās vecās antenas, kuru jau gadiem neizmanto…Tā bija ceļš izlādei. Cietusī māja nav tik augstu, mana māja ir augstāk, tāpat koki,” teic J. Sapožņikovs – Pētersons un uzsver, ka tādas vecās antenas, kuras neizmanto un nenojauc, redzamas pie daudzām mājām.
Jura mājā no zibens spēriena sabojātas visas elektroierīces, kas bija ieslēgtas kontaktā, ieskaitot apkures katlu. Daudziem citiem kaimiņos sabojāti televizori.
Kaimiņu pagalmi bija pilni ar necaurredzamiem, smirdīgiem dūmiem. Kāds attālāks raunēnietis atskrējis, domājot, ka kāds dedzina riepas.
“Māja nav apdzīvojama. Divas sievietes ir palikušas bez mājvietas. Pagaidām viņas mitinās pie mājas saimnieces māsas tepat pagastā. Pašvaldība kā pagaidu risinājumu piedāvās īres dzīvokli, tiks palīdzēts sakārtot nepieciešamos dokumentus, lai saņemtu atbalstu,” stāsta Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa un piebilst, ka cietušie ir šokā un pašvaldība, kā varēs, palīdzēs.
“Kaimiņi palīdzēsim māju nojaukt,” uzsver J. Sapožņikovs – Pētersons. SIA “ZAAO” bez maksas atvedīs konteinerus un aizvedīs būvgružus.
“Palikusi māja izdegušām acīm, bez jumta. Un atkal jādomā, vai pārsimts eiro gadā ir liela maksa par apdrošināšanu. Redzēju, kā tās stundas līdz pārgurumam strādāja ugunsdzēsēji, bet izglābt nevarēja. Svarīgākais, ka cilvēki nav cietuši, bet pārdzīvotais nav aizmirstams,” bilst L.Zūdiņa, bet Sapožņikovs – Pētersons uzsver: “Tā ir liela nelaime, nevaru aptvert, ko darītu, ja kas tāds notiktu ar manu māju. To saprotam, kad ko tādu piedzīvojam. Kaimiņienēm visa dzīve mainījusies. Jādomā par drošību. Arī manai mājai nav zibensnovedēja, tuvākajā laikā to noteikti uzlikšu. Ir divi nelaimes cēloņi, kad nodeg mājas – netīrīti skursteņi un zibens. Pret to var sevi pasargāt, un tas nav tik dārgi, salīdzinot ar to, ko zaudējam.”
Bet turpat nodegušās mājas pagalmā siltumnīca stāv neskarta, tajā gatavojas raža.
