Šodien svētā Valentīna diena – visu mīlētāju svētki! Mīlestības dienas svinēšana jauniešu vidū jau kļuvusi par tradīciju, tomēr liela daļa vecāka gada gājuma cilvēku pret to ir atturīgi. Iemesli tam vairāki. Daļa Valentīna dienas „pretinieku” norāda, ka šī diena nebūtu jāatzīmē, jo šie nav latviešu svētki. Citi uzskata, ka Valentīna diena ir vien veiksmīgs reklāmas triks, lai tirgotāji nopelnītu vairāk. Savukārt daļa sabiedrības domā, ka šī ir lieliska iespēja apsveikt mīļos cilvēkus un izteikt viņiem savas jūtas.
Tam, ka Valentīna diena vairāk tiek svinēta jauniešu vidū, piekrīt arī cēsnieks Ēvalds Noviks, atzīstot, ka pats Valentīna dienu nesvin, iespējams, tādēļ, ka šie nav tradicionāli latviešu svētki, taču: „Dēls ar sieviņu gan šo dienu atzīmē!”
Lai gan sabiedrībā attieksme pret šiem svētkiem ir dažāda, tomēr „Druvas” aptaujātie tirgotāji atzīst, ka pieprasījums pēc dažādām dāvaniņām 14. februārī ir ievērojams. Tomēr svētku noskaņa pilsētā jūtama tikai dažviet, pateicoties veikalniekiem, kuri piedomājuši pie skatlogu romantiskas iekārtošanas.
Tirgotāji atzīst, ka lielākoties Valentīna dienas svinētāji pērkot saldumus, mazas un ne pārāk dārgas, taču sirsnīgas dāvaniņas, kā arī ziedus.
Veikala „Konkurents” pārstāve Ineta Ledauniece konstatē: „Šie ir tipiski jauniešu svētki!” I.Ledauniece pastāstīja, ka Valentīna dienā kā dāvanas pircēji izvēlas dažādas dāvaniņas, lielākoties sirds formātā un sarkanas, piemēram, uzlīmes, spilvenus, ļoti pieprasītas ir arī mīkstās rotaļlietas. Sveces šajos svētkos esot zaudējušas savu kādreizējo popularitāti. Dāvanas varot atrast, pat sākot no 15 santīmiem, tomēr esot pircēji, kas saviem mīļotajiem ir gatavi pirkt arī dārgākas. Nesen esot nopirkts sirds formas spilvens par 10 latiem.
„Laikus dāvanas pērk sievietes, taču vīrieši tās parasti meklē pēdējā brīdī. Pirktas tiek ne tikai sirdis, bet aizvien vēl populāras ir arī dažādas cūciņas. Daudzi cenšas pirkt praktiski izmantojamas dāvanas,” atzīst I. Ledauniece, konstatējot, ka Latvijā daudz mazāk šajā dienā tiekot sūtītas apsveikuma kartītes, lai gan pasaulē tradicionāli uzsvars esot tieši uz tām.
Skolnieces Zane Grunde, Ketija Kalniņa un Gunita Maurīte pastāstīja, ka dāvaniņas, piemēram, sveces sirds formā, mīkstās rotaļlietas un saldumus dāvinot mammām, arī labākajām draudzenēm. Skolā notiekot arī dažādi pasākumi – Valentīna dienas pasts, klases vakari un diskotēkas, kuru laikā tad arī varot apsveikt un iepriecināt mīļos cilvēkus.
Arī veikala „Trauki” pārdevēja Anda Svile skaidroja, ka lielākoties pirktas tiek nelielas dāvaniņas, arī krūzītes. Noliedzošu attieksmi pret svētkiem pārdevēja neesot novērojusi: „Dāvanas iegādājas gan jaunieši, gan arī cilvēki gados. Vīrieši gan reti ienāk!”
Tomēr salonā „Rota” informēja, ka Valentīna dienā jaunieši iegādājoties arī rotaslietas, lai pārsteigtu savas mīļotās.
SIA „Gailītis – G” pārdevējs Jevgenijs Jakuševs atzīst, ka romantiskā mūzika tiek pirkta visu gadu. Taču kā Valentīna dienas dāvanas iegādāti tiekot dažāda stila mūzikas ieraksti, kā arī dāvanu kartes.
Klasiska dāvana šajos svētkos ir arī šokolāde un citi gardumi. Veikalā „1000 saldumu” pastāstīja, ka šogad saldās dāvanas iegādātas jau ļoti savlaicīgi. Parasti 14. februārī pa dienu vīrieši iegādājoties saldumus kolēģēm, bet vakaros vēlreiz atgriežoties veikalā, lai nopirktu gardumus savām dzīvesbiedrēm un draudzenēm: „Svētkos jau bez konfektēm neiztikt!”
Saldumus iegādājās arī Anna Dušenko, kuras vīrs ir Valentīns, tādēļ šī diena tiekot īpaši atzīmēta. Ar saldumiem, augļiem un citiem gardumiem cienāti tiekot gan kolēģi, gan svinības notiekot arī ģimenes lokā.
Viena no tradicionālākajām dāvanām mīlestības svētkos ir puķes. Ziedu un dāvanu salonā „Elīna” pārdevējas-floristes Madara Vēja, Inese Bērziņa un veikala vadītāja Inguna Kalniņa pastāstīja, ka Valentīna dienā darba esot ļoti daudz un veikals strādājot „līdz pēdējam pircējam”. Vīrieši jau iepriekš pasūtot ziedu pušķus un rozes, savukārt bērni pērkot dāvanas saviem vecākiem.
Literatūrā rodama informācija, ka Valentīna dienas pirmsākumi meklējami senajā Romā, kur, kā leģenda vēsta, dzīvojis priesteris Valentīns (3. gadsimts). Imperators Klaudijs II esot aizliedzis vīriešiem precēties, lai nodrošinātu to, ka viņi būs labi karotāji. Tomēr Valentīns neesot paklausījis aizliegumam un slepus laulājis pārus, kuru sirdīs bijusi mīlestība. Par šiem pārkāpumiem priesterim piespriests nāvessods.
498. gadā pāvests Gelasijs 14. februāri esot pasludinājis par svētā Valentīna dienu, kas vēl līdz mūsdienām saglabājusi savu īpašo nozīmi un kurā cilvēki dažādās pasaules valstīs cenšas iepriecināt savus mīlētos un tuvos cilvēkus.
Komentāri