Pirms mācību gada, pedagogiem satiekoties plašā – septiņu novadu – auditorijā, tikšanās toni lielā mērā nosaka tās pašvaldības vadītājs, kura uzņem viesus. Šovasar bijušā Cēsu rajona izglītības darbiniekiem konferenci Līgatnē novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atklāja ar runu, kura apliecināja – skolām un pedagogiem pārmaiņu laiks turpināsies.
“Izglītībā gan šeit, Līgatnē, gan citās pašvaldībās bijušajā Cēsu rajonā esam nogājuši garu posmu. Tagad jāmeklē risinājumi jaunam ceļam, jauniem izglītības modeļiem. Katrā novadā un katrā apdzīvotajā vietā tas būs individuāls, jo nevar visus novadus mērīt ar vienu mērauklu. Mēs Līgatnes novadā veicam aktīvu darbu, lai jau nākamajā septembrī būtu jauna izglītības sistēma, orientēta uz kvalitātes kāpinājumu, domājot par mūsu bērniem. Biznesa valodā runājot, domājam par mūsu klientiem skolās, kuru dēļ arī strādājam,” sacīja A. Šteins. “Droši vien radīsies jauna filozofija un izpratne par skolu. Mums, pašvaldību vadītājiem un skolotājiem, arī vajadzēs daudz mācīties, lai pārvarētu savu līdzšinējo pieredzi un domas.”
Ainārs Šteins atzinīgi novērtēja Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes izvēli uz skolotāju, skolu vadītāju un pašvaldību vadītāju konferenci uzaicināt Rolandu Ozolu, lektoru no pieaugušo neformālās izglītības jomas, kuru pārstāv “Mūžizglītības un kultūras institūts “Vitae””. Rolanda Ozola uzstāšanās deva ieskatu iemeslos un parādīja argumentus, kāpēc skolotājiem ar viņu ierastajām darba metodēm, kā arī pašām skolām būs jāmainās. Šādus apstākļus diktē laikmets. Tas radījis bērnus, kas nav tādi, kādi bija viņu vecāki, kad mācījās skolā.
“Tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija vēlas mainīt izglītības sistēmu, nav noslēpums nevienam,” plaši pārstāvētajai pedagogu auditorijai sacīja Līgatnes vadošais politiķis Ainārs Šteins. “Tā ir patiesība, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izglītībā visvairāk tiek iepludināts līdzekļu. Tajā pašā laikā mūsu valstī pedagogi saņem viszemāko atalgojumu. Acīmredzot jāmeklē risinājumi, kā to mainīt, lai palielinātos motivācija strādāt skolā un izglītībā strādājošo algas. Pats no sevis tas nenotiks. Gribu novēlēt nevis Izglītības ministrijas ierēdņiem veikt reformas jūsu, arī manā novadā, bet darīt to pašiem, darīt ātrāk, apsteigt ministrijas rīkojumus un izveidot tādu sistēmu, lai pedagogiem, vecākiem un, vissvarīgākais, skolēniem tiktu radīts vislabākais un pieņemamākais risinājums izglītības iegūšanā.”
Ainārs Šteins konferencē vērsās pie kolēģiem, kas arī vada pašvaldības bijušā Cēsu rajona novados un Cēsīs. Viņš pauda gandarījumu, ka vēlētāji ir uzticējuši mandātus tiem līdzšinējiem novadu vadītājiem, kuri atkal kandidēja nesenajās pašvaldību vēlēšanās. “Tas ir svarīgi,” uzsvēra A. Šteins, uzskatot, ka, izglītības jomu pārveidojot, tai jāpārmanto labākās veiktās iestrādnes.
“Paredzēt nākotni mūsu laikā vairs nav iespējams,” ar šo domu sākās Rolanda Ozola lekcija, kura auditoriju iespaidoja tik ļoti, ka brīžiem zālē esošie nespēja domas un emocijas paturēt pie sevis un tūlīt dalījās ar blakussēdētājiem. Profesionālais lektors ļāva tam notikt, turpinot stāstījumu un nākot klajā ar arvien jauniem pieņēmumiem par nākotnes skolu un skolotājiem tajā. “Ja kādreiz varēja teikt, ka skola bērnus sagatavo dzīvei, tad šodien skolai nevis jāgatavo dzīvei, tai jādod prasmes, lai cilvēks pats varētu dzīvot ar domu, ka esmu šeit un tagad. Vairāk nekā 65 procenti profesiju, kādas ir zināmas un vajadzīgas šobrīd, 15 – 20 gados pazudīs,” tā par tagadējo pirmklasnieku nākotni lika domāt lektors.
Par bērniem, kuri drīz sāks iet 1. klasē un skolu beigs 2030. gadā, lektors sacīja tā – neesot iespējams zināt, ar ko viņi profesionāli varētu nodarboties. Lai pateiktu, kam tad jāgatavo tagadējie pirmklasnieki, R. Ozols sacīja, ka pedagogiem jāstrādā ar domu, lai cilvēks spētu dzīvot jaunajos apstākļos, būtu patstāvīgs, daudzpusīgs un laimīgs.
Ainārs Šteins pieļāva, ka, salīdzinot apkārtējos novadus, pēc gadiem nebūs divu vienādu modeļu, kā strādās pašvaldības skolas. Katra pašvaldība radīs individuālu risinājumu, jo novados ir savas vajadzības un arī vēsturiski izveidojušās prasības pēc izglītības.
Lauku skolu izglītības darbinieku tikšanās nelielajā pilsētā, kāda ir Līgatne, vainagojās ar iedvesmu, kādu sniedz pilsētiņas daba un kultūrvēsturiskā vide. Daļai konferences dalībnieku tā šovasar nebija pirmā viesošanās Līgatnē, te viņi bijuši ekskursijās kopā ar saviem audzēkņiem.
Komentāri