Brīvās dienas vedināt vedināja pie dabas. Tie, kam kopjams kaut neliels dārziņš, laiku
veltīja pavasara darbiem, sēja, stādīja un priecājās par pirmajām pavasara puķēm.
Pēdējos gados bieži izskanējis, ka katram ir iespēja iekopt savu mazdārziņu, kurā var izaudzēt to, ko vēlas, kā arī pastrādāt.
„Ja kāds vēlas mazdārziņu, nav problēmas pie tāda tikt,” saka Priekuļu novada domes speciāliste Sandra Mizga. Priekuļos vien vairāk nekā 500 iedzīvotājiem ir mazdārziņi, kuriem zemi viņi nomā no pašvaldības. Katru gadu tiek slēgti līgumi. Ja kāds
savu nomas zemi nekopj, līgums netiek atjaunots.
„Kā katru gadu, arī šopavasar ir interese saimniekot dārziņā. Par šo iespēju interesējas arī tādi, kam līdz šim dārziņa nav bijis,” pastāsta Sandra Mizga. Maksa par par nomāto zemi nav liela, tiesa, tā atkarīga no atrašanās vietas, jo katrai platībai ir cita kadastrālā vērtība. Mazāk iznāk maksāt tiem, kam ir kāds īpašums Priekuļos, pārējiem maksa nav mazāka par pieciem latiem. „Dārziņi ir dažāda lieluma, parasti 0,04 hektāri, ir arī lielāki. Jāņmuižā ap 0,06 hektāri,” stāsta Priekuļu novada domes speciāliste un uzsver, ka priekulieši ļoti labprāt brīvo laiku pavada mazdārziņos, īpaši vecākajai paaudzei tie ir ierasta atpūta un iespēja pašiem izaudzēt ikdienā nepieciešamo. Arī puķes savam priekam.
Raunas pagastā mazdārziņos saimnieko ap simts iedzīvotāju. “Daži apsaimniekotāji ik gadu atsakās no dārziņiem, uzreiz piesakās kāds cits, bet neviens, kurš gribētu savu mazdārziņu, bez tā nepaliek,” saka Raunas novada domes izpilddirektore Evija Zurģe. Pašvaldība ar mazdārziņu apsaimniekotājiem līgumus slēdz uz pieciem gadiem. Ja kāds vēlas to pārtraukt, atliek domei uzrakstīt iesniegumu. “Tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, gribas savu zemes pleķīti. Cilvēki gados pieraduši, ka vasarā ir dārziņš, kur aiziet, kur var izaudzēt savus dārzeņus, zaļumus,” domās dalās izpilddirektore un piebilst, lai gan pašvaldība īpaši aicinājusi savu dārziņu kopt trūcīgajām ģimenēm, interese bijusi un ir ļoti, ļoti maza. Maksu par mazdārziņa nomu var saukt par simbolisku, un tā nevar būt par iemeslu, lai kāds nevarētu kopt savu zemes stūrīti.
„Ar katru gadu līgatniešu interese par iespēju kopt
dārziņu palielinās. Katrā domes sēdē izskatām kādu iesniegumu par zemes piešķiršanu mazdārziņam,” pastāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un izsaka pārliecību, ka cilvēki grib saimniekot, paši sev kaut ko izaudzēt. Protams, ir tādi, kuri no dārziņa atsakās, bet domes vadītājs skaidro, ka gadu gaitā, kad bija daudz brīvo dārziņu, dažs apsaimniekoja trīs, pat četrus. Tā kā tie lielākoties ir cilvēki gados, pietrūkst spēka, lai tik plaši saimniekotu. „Savu dārziņu nomā paņēmušas arī jaunas ģimenes. Dārziņš viņiem būs vieta, kur vasarā aiziet, ja arī neko daudz neaudzēs, tad vismaz brīvdienās ģimene varēs pabūt pie dabas,” līgatniešu interesi par mazdārziņiem klāsta Ainārs Šteins. Pašvaldība līgumu par mazdārziņa nomu slēdz uz gadu, un katram ir iespēja to pagarināt. Maksa pa zemi, neatkarīgi no tā, kur tā novadā atrodas, ir 1,4 santīmi par kvadrātmetru gadā, bet ne mazāk kā pieci lati. Tas nav daudz, ja parēķina tos labumus, ko var iegūt. Novadā ir arī iedzīvotāji, kuri savus mazdārziņus kopj gadu desmitus, tagad viņu apsaimniekotā zeme pieder īpašniekiem, kuri pat bez maksas ļauj turpināt saimniekot. „Zeme mazdārziņiem pašvaldībai ir. Vajag tikai vēlēties saimniekot. Protams, nav tā, kā kādreiz Līgatnē, kad katrs cīnījās, lai tiktu pie sava zemes pleķīša,” domās dalās Ainārs Šteins.
Pirmās dilles, lociņi no paša dārza – tas ir tik gardi. Un rudenī, kad pagrabā krājas paša audzētā raža, ir gandarījums, ka esi strādājis. Kāpēc cilvēki kopj mazdārziņus, protams, katram sava atbilde, bet visi to dara, jo patīk, jo pavasarī domā par ziemas krājumiem.
Sarmīte Feldmane
Komentāri