Pavasarīgi koši un romantiski gaiši

Trīs mākslinieku izstādes sniedz radošus atklājumus

Mākslas dienas ar trim atšķirīgām un pavasarīgi gaišām izstādēm ienākušas Cēsu Izstāžu namā. Te aplūkojama papīrmākslas izstāde “Atvērums”, Birutas Jansones gleznu izstāde “Mana Marokas dienasgrāmata” un Signes Vanadziņas “Nekur nav tik labi kā mājās”.

Atklāšanā mākslas draugi, apskatot Signes darbus, atzina, ka māksliniece ir    mainījusies, darbos izmantotas dažādas tehnikas. “Ir svarīgi, ka mākslinieks nebaidās mēģināt kaut ko jaunu, eksperimentēt,” vērtēja kādā skatītāja. Signe patlaban atrodas Malāvijā, gūst jaunus iespaidus. Dzīves­biedrs Ilmārs Vekters atklāja, ka Signei patīk košums un gaišums, tas arī redzams gleznās. “Pusotru nedēļu viņa pavadīs džungļos, nav redzējusi, kāda izskatās izstāde. “Nekur nav tik labi, kā mājās”    – nosaukums ir zīmīgs, jo vasarā viņa pārcēlās uz Cēsīm,” pastāstīja I.Vekters un piebilda, ka jaunākie darbi tapuši virtuvē, jo vēl nav iekārtota darbnīca. Stāstot par mākslinieci, Izstāžu nama vadītāja Larisa Kaimiņa atgādināja, ka Signe ir arī mākslas terapeite un tas sajūtams, skatoties viņas gleznās.

Birutas Jansones rokraksts, krāsu plūdums un nianses daudziem cēsniekiem pazīstams. Viņas izstādes bijušas gan pilī, gan vairākkārt Izstāžu namā. Biruta savulaik piedalījās akvarelistu plenēros Cēsīs. “Mana Marokas dienasgrāmata” ataino mākslinieces iespaidus un sajūtas, 87 dienas dzīvojot    Agādīrā. “Mani uzaicināja bijusī skolniece, ar vīru dzīvojām ciemā pie jūras. Nolēmu, kamēr būšu tur, zīmēšu vai gleznošu katru dienu, tā izsakot    tās dienas sajūtas, prieku, pārdomas,” stāstīja māksliniece.     

“Līdz šim biju uzticīga akvarelim, bet ļāvos pamēģināt gleznot ar akrila krāsām. Audeklu ar skoču pielīmēju pie flīžu sienas, un tapa darbi,” atklāj māksliniece un piebilst, ka bija dienas, kad pētīja gliemežvāku tekstūru, dienas, kad sajūtās krātas tirgus krāsas, saulrieti okeānā. Izstāžu namā B.Jansone parāda Maroku, kādu ieraudzīja, sajuta.         

Izstāžu nama otrajā stāvā skatāma papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstāde “Atvērums”. To papildina    gaismas objekti. Māksliniece Ērika Māldere pastāsta, ka izveidojusies mākslinieku grupa, kuras dalībnieki cits citu ietekmē un tiek atklātas aizvien jaunas papīra izmantošanas iespējas.  Darbi tapuši, izmantojot dažādas papīrmasas, dabas materiālus, šķiedras un apgūstot grāmatsiešanas iemaņas Dzērbenes Ra­došās mājas “Memberi” projekta ”Daba rada” meistarklasēs. Tās notiks jau piekto vasaru.

Ē.Māldere pirms 14 gadiem Frankfurtē redzējusi papīrmākslas izstādi un iedvesmojusies mēģināt.    “Grāmatas ir    kā mākslas darbi, mākslinieku radošā izpausme. Mākslinieks darbojas ar materiālu, urdot sevī problēmas, un iziet no ikdienas    rutīnas, domas kļūst par papīru, tas par grāmatu,” klāstīja Ē Māldere.   
Izstādes apskatīja arī J.Ro­zenberga Cēsu Mākslas skolas audzēkņi. Viņiem savs vērtējums.

“Man patīk, ka darbi ir spilgti, nav tumši.    Papīra darbos saskatīju cilvēku sejas, tas ļoti interesanti. Dīvainākais Ērikas Māl­deres darbs ir saburzītā grāmata,” pārdomās dalījās Alens Hāns    un atklāja, ka dažkārt pašam patīk papludināt ūdenskrāsas.  “Man patīk gleznot mazas glezniņas, un te arī ir tādas,” atklāja    Anna Anabella Stalidzāne, bet Alise Annija Rudzīte Izstāžu nama izstādes novērtēja kā    neparastas, kuras vērts redzēt.