Gaidītais pavasaris atnācis, un strauji kūst sasalusī zeme. Arī ceļi. Tie kļūst slapji, tā kā daudzviet nav grāvju, ūdens krājas uz brauktuves, kalnainās vietās satek uz ceļa. Bedres, iesēdumi, dziļas rises, dubļi – tādi patlaban daudzviet ir grants ceļi.
Ceļš līdz Rāmnieku tiltam pāri Gaujai pēdējos gados kalpojis godam. Šopavasar vienā posmā vairāku metru garumā ceļa braucamajā daļā izveidojušās dziļas rises. Tiesa, ja neskrien kā vējš un pamana, izbraukt var bez problēmām. “Vēl vakar ceļš bija normāls. Naktī pamatīgi lija, un tagad izveidojusies bedre. Bet izbraukt var, ar velosipēdu vispār nav problēmu,” pastāstīja uz ceļa satiktais Juris no Rāmniekiem.
Ja jau pilsētā un tās tuvumā ir problēmas ar grants ielām un ceļiem, laukos situācija ir vēl sarežģītāka.
“Nītaure – Ģikši pagājušo ceturtdien kaut kā izbraucām. Tādi tie ceļi ir,” secina Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, atzīstot, ka patlaban ne pašvaldība, ne valsts savus ceļus nespēj rekonstruēt, lai tuvākajā laikā situācija būtiski uzlabotos.
“CATA” pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Mārtiņš Rajeckis pastāsta, ka nedēļas nogale autobusu šoferiem bijis kārtīgs pārbaudījums. “Autobusi tiek lauzti, reisus nevar laikā izbraukt. Uz ceļa Jaunpiebalga – Melbārži autobuss iestiga, nācās meklēt traktoru, kas izvelk. Grūti izbraucami ir Skujenes ceļi, Drusti – Dzērbene, Lielstraupe – Ungurs pamatīgi izdangāts. Šī nedēļa būs vēl smagāka, ceļi kūst, ja vēl uznāks lietus, būs dubļi, bedres, rises,” vērtē Mārtiņš Rajeckis.
SIA “ZAAO” brīdina klientus, ka ceļi kļuvuši slikti izbraucami. “Uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrinātas, nestspēju zaudējušas brauktuves, tā tiek sabojāta vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju. Svarīgi ņemt vērā, ka atkritumu vedējam ir smagās automašīnas gabarīti un masa, turklāt kravā atrodas iepriekš savāktie atkritumi (kopā līdz pat 30 tonnām), kas palielina iegrimšanas risku,” skaidro SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Jegorova un piebilst, ka atkritumu izvedēji arī ar automašīnām, kas smagākas par desmit tonnām, drīkst sniegt pakalpojumu. “Aicinām klientus izvērtēt, vai atkritumsavācējmašīna var iebraukt, vai tā nenodarīs ceļam lielu kaitējumu. Daudzi arī ziņo, un atkritumu izvešana tiek atlikta uz vēlāku laiku. Par visu taču var vienoties. Cilvēki ir saprotoši, jo katru pavasari situācija ir līdzīga un visā Vidzemē apmēram vienāda. Mūsu mašīna iestiga Naukšēnu novadā, bija jāmeklē, kas izvelk – tiek tērēta nauda un laiks,” stāsta Laura Jegorova un atzīst, ka gadās arī klienti, kuri dusmojas, ka viņu konteiners netiek iztukšots. Viņi uzsver – maksājam, mums vienalga, kā uzņēmums to izdara. Arī vairāki cēsnieki zvanījuši “Druvai”, ka pilsētas nomalēs grants ielas nav izbraucamas. Priedes un Jēkaba ielā, par kuru stāvokli stāstīja pilsētnieki, satikām Ligitu Griezi. Viņa atzīst, ka nekas labāks nav bijis arī citus pavasarus. “Ar kājām iziet var. Pa ceļu tek izkusušā sniega upes, jo apkārt ir kalnains. Jēkaba ielas sākumā ir iesēdums, piekalnē dziļas rises, bet tas nav nekas, salīdzinot, kāda izskatās Priedes iela. Tai apkārt koki, grants segums nežūst un vēl zeme nav pilnībā atlaidusies. Saprotam taču, ka patlaban neko nevar izdarīt. Nav taču jēgas dzīt dubļus,” bilst cēsniece. Viņa arī norāda, ka Jēkaba ielā ielas tīrītājs izveidojis grāvīti, lai ūdens notek. Taču, ja tas paliks, kā vasarā varēs appļaut ielas malas? Vēlāk grāvmala būtu jānolīdzina.
Ja šonedēļ laiks būs tik silts kā vakar, grants ceļi kļūs tikai sliktāki. Ar to jārēķinās katram braucējam.
Komentāri