Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Patiesa vai uzspēlēta rūpe par siltumu

Druva
00:00
07.02.2009
3

SIA “CB” valdes priekšsēdētājs

Interesanta sakritība – kad līdz vēlēšanām atlikuši tikai daži mēneši, sākas organizēta kampaņa pret siltuma ražotājiem, it kā siltums būtu galvenā un vienīgā ļaunuma sakne. Tā tas bija pirms četriem gadiem, tā tas ir arī šoreiz, ar nemainīgi tām pašām izpildpersonām, kuras nepārprotami signalizē, ka pirmsvēlēšanu kampaņa pašvaldību vēlēšanās ir sākusies.

Izlasot par šo kontroles komisiju, kas pārbaudīs siltuma tarifus, gribu sniegt arī savu viedokli. Bet visu pēc kārtas. Vispirms par rakstīto 28.janvāra ,,Druvā” rakstā ,,Nemierā ar tarifa pieaugumu”.

Cienītā vēstules iniciatore! Ja vēlaties noskaidrot siltumapgādes jautājumus ar laikraksta starpniecību, nevis saņemt informāciju no pirmavota – siltumražotāja-, ko tur varu iebilst. Vien no pieredzes varu teikt, ka Jūsu izvēlētā saziņas forma nav ne tā pareizākā, ne arī produktīvākā. Vai tiešām Jums šķiet, ka līdz šim Valsts regulatora un Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātie siltumenerģijas tarifi bijuši nepamatoti, vai, kā rakstāt: ,,Izskatās, ka tādi smilšu kastes aprēķini” vien ir? Varu paskaidrot, ka jebkurš iesniegtais siltumenerģijas tarifa pieteikums tiek rūpīgi analizēts, kad Valsts regulators pieņēmis savu lēmumu, Vidzemes sabiedrisko pakalpojumu regulators to pārbauda vēlreiz, tikai tad pieņemot savu lēmumu. Tātad notiek dubulta kontrole, bet Jūs ar saviem paziņojumiem apzināti dezinformējat sabiedrību, padarot mūs par tādu kā ,,krāpnieku kompāniju”. Neskatoties uz to, mēs ar lielāko prieku gaidīsim Jūs pie sevis Cēsīs, Dzintara ielā 7, lai izskaidrotu siltumenerģijas tarifa veidošanos, sadalījumu pa posteņiem, mūsu ieņēmumu un izdevumu kopsakarības, lai ar skaitļiem parādītu, cik lielus finanšu līdzekļus no klientu nesamaksātās vai laikus nesamaksātās maksas par patērēto siltumu varam atvēlēt siltumtīklu sakārtošanai. Arī to, kādēļ vēl līdz šim sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados būvētās siltumtrases tā arī nav nomainītas. Jūs esat sašutusi par to, ka virs siltumtrasēm nokūst sniegs un rodas lieli siltuma zudumi, bet gribu norādīt – ja āra gaisa temperatūra no -2oC līdz +2oC , plāna sniega sega, virs pašām modernākajām, Eiropā ražotajām siltumtrašu caurulēm, kuru īpatnējie siltuma zudumi samazināti līdz minimumam, arī novērojama sniega kušana. Par to varam pārliecināties, aplūkojot 2006. un 2007. gadā būvētās siltumtrases. Arī mēs sāpīgi izjūtam nesamērīgi lielos siltuma zudumus vecajās trasēs, kurus galvenokārt veido siltumtrašu sabrukusī vai pat dažviet neesošā siltumizolācija, siltumnesēja noplūdes un zudumi četrcauruļu sistēmās. Paši cauruļvadi ir tā korodējuši, ka var plīst kuru katru brīdi. Savu iespēju robežās mazinām zudumus un mainām cauruļvadus, bet līdzko gribam siltuma tarifā iekļaut līdzekļus atsevišķu vissliktā-kā stāvoklī esošo siltumtīklu posmu sakārtošanai, Jūs rīkojat protesta kampaņas, ironiski paziņojot, ka nav taču bijusi ne dabas katastrofa, ne liela avārija, pat ne teroristu uzbrukums. Dabas katastrofas, paldies Dievam, nav notikušas, bet siltumtīklu avārijas gan. Turklāt ar katru gadu avāriju skaits tikai pieaug, kas draud apturēt siltumenerģijas piegādi uz ilgāku laiku, jo siltumtrašu garantētais kalpošanas laiks jau sen kā beidzies. Par to daudz rakstīts un celta trauksme pašvaldībā ne vienu reizi vien.

Ja patiešām kādam būtu interese noskaidrot patiesos apstākļus un saņemt informāciju no siltumražotāja vai regulatora, viņš saprastu, ka siltumenerģijas ražotājam nav citu ieņēmumu avotu, kā vienīgi saņemtie ienākumi par realizēto siltumenerģiju un elektroenerģiju pēc likumīgi apstiprinātiem tarifiem. Un tajos tikai mikroskopiska daļiņa, proti, 1,5% no plānotiem ieņēmumiem jeb Ls 0,99 no siltuma tarifa 50,65 Ls/MWh cenas, var tikt novirzīta siltumtrašu labošanai un atjaunošanai.

Rakstā ,,Sabiedriskā kontrole siltumam” tiek apšaubīta siltumražotāja saņemto līdzekļu lietderīga izlietošana un pat izveidota kontroles komisija tā izvērtēšanai. Lai piedod man deputāti, bet šādas aktivitātes nav nekas jauns, un patiesībā nekas cits, kā pirmsvēlēšanu aģitācija un lēta vēlētāju balsu zvejošana. Visiem vajadzētu vēl atcerēties pirms četriem gadiem pirmsvēlēšanu kampaņā izspēlēto teātri ar nebeidzamām rūpēm par siltumapgādes procesā notiekošo un siltuma tarifu pārskatīšanu, pat ar KNAB piesaukšanu un cietuma draudēšanu. Pēc vēlēšanām, kad cīnītāji un glābēji sasēdās savos krēslos, solījumi, dabiski, tika piemirsti un visu šo četru gadu garumā tikai retais deputāts izrādīja interesi par siltuma jautājumiem (runa ir tikai un vienīgi par siltuma efektīvu ražošanu, nevis ap to). Šo deputātu starpā nebija pagājušo vēlēšanu siltuma kontroles “garants” un atkal šī brīža aktīvists, ar domes akceptu izveidotās sabiedriskās komisijas vadītājs, domes deputāts Raitis Sijāts. Pieļauju, ka komisijas vadītājam varētu rasties neveikli brīži, jo viņš ne reizi nav interesējies par problēmām siltumražošanas nozarē, tādēļ varētu nezināt pat siltumavotu atrašanās vietas. Vēl vairāk, 2007. gada 7.jūnijā siltumražotājs, redzot, ka var rasties apdraudējums Cēsu siltumtīklu rekonstrukcijai paredzēto un jau piešķirto Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanā, izsūtīja deputātiem personīgi adresētas trauksmes vēstules, detalizēti raksturojot izveidojušos situāciju un lūgumus iespējamiem problēmas risinājumiem. Cienītais deputāts R. Sijāts pat neturēja par vajadzīgu atbildēt, kur nu vēl pielikt savu plecu un papūlēties Cēsu iedzīvotāju labā, lai tiktu novērsti tajā laikā esošie šķēršļi ERAF projekta uzsākšanai. Tā arī siltumtrašu rekonstrukcijas projekts Ls 1,6 milj. apjomā tika “norakts”, un ES piešķirtie līdzekļi Ls 600000 netika ielikti lietā. Tādējādi ne siltuma ražotājs, ne siltuma lietotājs netika pie jauniem, kvalitatīvi izbūvētiem, rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem, kam siltuma zudumi būtu vairāk nekā divas reizes mazāki kā līdz šim, līdz ar to ievērojami mazāks būtu pats galvenais – siltuma tarifs.

No iepriekšējiem pirmsvēlēšanu solījumiem tā arī nekas nesanāca, ja nu vienīgi nepelnīti tika apvainoti cilvēki. Tādas darbības ir iedzīvotāju maldināšana un sliktā tēla radīšana šajos ekonomiski grūtos laikos. Es to nosauktu par bīstamu nodarbi, kas var rosināt visatļautības viļņa veidošanos, kā rezultātā var tikt ignorētas siltumražotāja likumīgās tiesības un dots netiešs akcepts brīvi izvēlēties kad, vai vispār un cik lielā apmērā veicama samaksa par izlietoto siltumenerģiju. Izveidojot šādu komisiju, Jūs radāt ilūzijas tai iedzīvotāju daļai, kura saņem centralizēto siltumenerģiju, pilnībā aizmirstot par tiem, kuri dzīvo individuālās mājās, maksā tos pašus nodokļus pašvaldības budžetā un no paša mitekļa būvēšanas pirmsākumiem situšies, kā mācēdami un varēdami. Jūs it kā radāt netiešu ticību, ka spēsiet atvieglot vai pat samazināt maksu par siltumu, tajā pašā laikā skaidri zinot, ka vienīgi regulatoram ir tiesības apstiprināt sabiedrisko pakalpojumu tarifus saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuros pašvaldības loma noteikt tarifu lielumu nav paredzēta. Tad kādēļ tāds teātris? Informācija par siltumenerģijas tarifiem, to izmaiņām, pamatojumiem vienmēr bijusi pieejama tur, kur tai likumīgi jāatrodas, gan pie siltumražotāja, gan pie regulatora. Visiem, kas to vēlas, tiek paskaidrots, cik liela daļa no tarifa jāmaksā par gāzi, vēlreiz varu atgādināt, ka tie ir 80 procenti, un cik paliek vai nepaliek citām vajadzībām. Kur nu vēl situācijās, kad koģenerācija nestrādā un nenes nekādus ienākumus par realizēto elektroenerģiju, kas kopumā uzņēmumam nes graujošus zaudējumus. Pieredze liecina, ka ļoti retam, lai neteiktu nevienam, nav ne mazākās intereses par siltuma tarifu izmaiņām. Par to vislabāk liecina vairums nenotikušo sanāksmju, kuras ar regulatora līdzdalību esam organizējuši, jo vienkārši neviens siltumenerģijas lietotājs neizrādīja interesi un neieradās uz laikrakstā izsludinātajām siltumenerģijas tarifa apspriešanas sapulcēm.

Mēs cenšamies uzturēt labas attiecības ar saviem klientiem – siltuma lietotājiem, jo saprotam, ka esam vienā laivā, mūsu interesēs nav pieprasīt nesamērīgi lielu un neatbilstošu maksu par siltumu, lai iedzīvotāji nespētu samaksāt. Jo tad mēs nevarēsim norēķināties par piegādāto gāzi, to atslēgs, un mēs stāvēsim bez darba, bet mūsu klienti paliks bez siltuma. Šāds scenārijs nav izdevīgs nevienam. Mēs taču nevaram veikalā iegādāties preci, par to nesamaksājot pilnu cenu. Siltums arī ir prece, tad kādēļ par to var nesamaksāt?

Gribu teikt, ka kopumā jau abpusējā sapratne ir, par to liecina tas, ka līdz 20.janvārim nesamaksātā summa par siltumu samazinājusies vairāk par 2/3. Pateicība par izpratni jāteic apsaimniekotājiem un tiešiem siltuma lietotājiem.

Nobeigumā uzdrīkstēšos atgādināt, ka siltumražotāji, viņu tuvinieku un paziņu saime arī ir vēlētāji un šovasar dosies vēlēt, spējot atsijāt graudus no pelavām.

Mans nodoms nav nevienu apvainot un ceru, ka arī nevienu neapvainoju, jo mans pienākums ir sniegt skaidrojumus uz vienpusējo rakstu sēriju par siltuma jautājumiem laikrakstā ,,Druva”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
37

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
31

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
23

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
80

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
41

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
43

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi