Rajona padomi pieredzes apmaiņā apmeklēja Druskininku (Lietuva) pašvaldības politiķu delegācija.
Šoreiz kaimiņvalstu pašvaldību pārstāvji tikās, lai ne tikai iepazītu, bet arī salīdzinātu Lietuvas un Latvijas pašvaldību darbu, komiteju un komisiju struktūru, funkcijas.
“Tā bija dažādu līmeņu pašvaldību tikšanās, jo Lietuvā nav otrā līmeņa pašvaldību. Bija interesanti salīdzināt, kāda situācija patlaban ir kaimiņos. Vadītāji uzskata, ka lielākā pašvaldībā labāk risināt būtiskus jautājumus, bet tomēr nomalēs problēmu netrūkst. No līderu viedokļa – lielas pašvaldības, tas ir labi, taču iedzīvotāju pārstāvniecības vietējā varā nav,” pastāstīja rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Laimis Šāvējs un piebilda, ka iepazīšanās ar pašvaldību darbu Lietuvā bijis arī neliels ieskats tam, kā pēc reformas, kad nebūs rajona padomes, tiks sadalītas funkcijas.
Sarunā ar rajona padomes kultūras un sociālo jautājumu komitejas loceklēm, Inešu pagasta pašvaldības vadītāju Ellu Frīdvaldi un Amatas novada domes priekšsēdētāju Elitu Eglīti, kā arī rajona padomes sociālo un veselības aprūpes jautājumu daļas vadītāju Ģertrūdi Šulmeisteri viesi centās izprast finansēšanas sistēmu veselības aprūpē, sociālo problēmu risināšanu un arī Eiropas Savienības projektu īstenošanu un atskaišu rakstīšanu.
“Komitejas un komisijas arī Lietuvas pašvaldībās strādā līdzīgi. Tāpat līdzīga ir veselības aprūpe, taču Druskininkos nav pansionāta, pēc tā arī nav pieprasījuma, pieprasīta ir mājas aprūpe,” “Druvai” pastāstīja Ella Frīdvalde un piebilda, ka tāpat kā mēs, arī lietuvieši stāstījuši, cik daudz laika prasa atskaišu rakstīšana Eiropas institūcijām par piesaistīto naudu.
Lietuvieši par izglītības sistēmu un problēmām runāja ar rajona izglītības pārvaldes vadītāju Tāli Jaunzemi, par sportu ar sporta dzīves koordinatoru Gunāru Dumbri, par attīstības un teritorijas plānošanu – ar teritoriālās plānošanas un attīstības daļas vadītāju Ievu Kalniņu un projektu vadītāju Jāni Butānu.
“Arī Druskininkiem tūrisma
attīstība ir prioritāte. No panīkušas , nevienam neinteresantas mazpilsētas viņiem ir izdevies kļūt par dzīvei, atpūtai un tūrismam pievilcīgu vietu. No 30 procentiem bezdarbnieku viņi ir tuvu līmenim, kad bezdarbs ir minimāls. Līdz ar straujo viesnīcu un atpūtas centru attīstību radītas darba vietas tūkstošiem cilvēku. Druskininku niša – spa un kūrorts. Jaunatne sāk atgriezties pilsētā, daudzi izvēlas dzīvot šajā klusajā, tīrajā kūrortā netālu no Viļņas. Viņu sauklis – Lietuva sākas Druskininkos,” pēc tikšanās pastāstīja rajona padomes izpilddirektora palīdze starptautiskās sadarbības jautājumos Rita Merca. Lietuvieši ar lepnumu uzsvēra, ka strauja attīstība notikusi pašreizējā mēra, uzņēmēja Ričarda Maļinauska vadībā. Politiskajā komandā viņš iesaistījis daudzus ārstus, skolotājus, uzņēmējus. Druskininki lepojas ar vienu no modernākajām un jaunākajām slimnīcām Lietuvā, vienu no grandiozākajiem ūdensparkiem Eiropā. Tūristu plūsma uz pilsētu pēdējos gados ir simtkāršojusies.
Druskininku vicemērs Kristine Miškiniene par tikšanos Cēsīs atzina:” Uzzinājām ļoti daudz interesanta par Latviju, vienmēr labprāt braucu uz Latviju, lai redzētu tās attīstību, salīdzinātu, kā klājas jums un mums, aizgūtu jaunas idejas. Patīk latviešu viesmīlība. Politikā esmu jau gandrīz 20 gadus. Ļoti svarīgi ir personīgie kontakti citās valstīs. Māri Niklasu pazīstu jau sen, kopš mācībām Vācijā. “
Rajona padome ar Druskininkiem sadarbojas jau daudzus gadus, lai gan sadarbības līgums ir ar kaimiņpilsētu Alitu. Sevišķi sadarbība ar Druskininkiem aktivizējās Interreg III B projekta Inovāciju aplis ietvaros. Arī šis pieredzes brauciens notika inovāciju apļa ietvaros. Pērn vairāki
rajona pašvaldību vadītāji Druskininkos piedalījās seminārā Inovatīvā pārvalde pašvaldībās. Druskininki arī stāsies Inovāciju apļa sadarbības tīklā un piedalīsies jaunajā projektā.
Komentāri