Vairāki ielu stabi un stabiņi Cēsu centrā ieguvuši atstarojošo marķējumu.
Par to gādāja koprades mājas “Skola6” rīkotā trešā Zupas pasākuma uzvarētāji Līna un Oskars, kopā ar atbalstītājiem liekot lietā saņemto finansējumu. Viņi nāca ar ideju par ceļa zīmju marķējumu, lai atvieglotu pārvietošanos cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Līna Bērziņa stāsta, ka, attīstot Raiņa kvartālu, notiek aktīva sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību, tad arī izkristalizējusies šī problēma: “Sarunās atklājās, ka bieži vien pilsētas infrastruktūra nav piemērota personām ar redzes traucējumiem. Tad arī nonācām līdz problēmai – stabiem uz ietves, ko šiem cilvēkiem grūti identificēt, jo pelēkā stabu krāsa saplūst ar asfaltu vai bruģi. Viņiem būtu daudz drošāk, ja stabi būtu pamanāmi, tiktu marķēti ar atstarojošo joslu.”
Marķējumu veido atbilstoši ieteikumiem, kas paredz, ka ielu labiekārtojumā visa veida stabiem – luksofora, ceļa zīmju, reklāmu, apgaismojumu – jābūt marķētiem ar dzeltenu, kontrastējošu krāsu vai līmlenti 160, 140 un 35 centimetru augstumā. Marķējumam jābūt 10 centimetru platā joslā.
Redzot aktīvistu veikumu, rodas vienkāršs jautājums, vai prasību – noteiktās vietās pilsētā stabus šādi marķēt – nevajadzētu iestrādāt kādos valsts mēroga normatīvos. Šis ir kārtējais gadījums, kad darbīgie iedzīvotāji aizpilda kādu robu pilsētas infrastruktūrā.
“Ar Neredzīgo biedrību esam vienojušies, ka marķēsim stabus pilsētas centrā, savukārt viņi identificēs, kurās vietās tas vēl vajadzīgs. Ja vien mums vēl būs materiāls, marķēsim stabus arī tur.”
Stabu marķēšanā piedalījās arī “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele, kura vairāk pastāstīja par šo Zupas pasākumu. To varot arī saukt par kopīgu vakariņošanu ar sociāli atbildīgu pieskārienu. Ideja vienkārša: izvāra zupu, ko sanākušie var baudīt, ziedojot naudu, ko izlietos kādai idejai.
Pirms pasākuma aktīvisti aicināti iesūtīt idejas, kam nepieciešams finansiālais atbalsts. Trīs ieceres vakariņu laikā prezentē, un sanākušie balso, kura pelnījusi atbalstu. Ideja, kurai lielākais balsu skaits, saņem savākto ziedojumu. Summa katru reizi ir atkarīga no sanākušo vakariņotāju skaita un dāsnuma.
“Zupas pasākuma būtība tā, ka nav piesaistīta kāda ārējā finansējuma nauda,” stāsta A. Strīģele. “Cilvēki, kuri nāk baudīt zupu, ziedo, uzklausa idejas un visi kopā nobalso, kurai no tām saziedoto piešķirt. Šī bija trešā Zupa. Pirmajā tika atbalstīta ideja uzstādīt soliņu Rīgas ielā pretī centram “Pērle”, jo tur ielas garumā nav neviena soliņa. Otrajā atbalstu guva divu puišu piedāvājums izveidot koplietojamu mācību vietu, lai darinātu juvelierizstrādājumus.”
Jautāta, cik bieži vāra Zupu, Amanda saka, kad uznāk luste. Jāseko informācijai, par to tiek ziņots.
Atstarojošajam materiālam saziedoja 150 eiro, bet tas nav lēts, jāņem arī vērā, ka pirms materiāla uzlīmēšanas stabi šajās vietās īpaši jānotīra. Tāpēc uzņēmums, kas materiālu ražo, nācis ar savu atbalstu.
Uz šo marķēšanas akciju bija aicināts ikviens idejas atbalstītājs, taču atsaucība bija maza. A. Strīģele atzina – tā ir, cilvēki gatavi dalīties sociālajos tīklos, atzīmēt ar patīk, bet ar reālu līdzdalību tik labi nesokas.
Komentāri