Kristīgā baznīca svētdien svinēja Pļaujas svētkus, kuros ļaudis pateicas Dievam par Viņa dāvāto svētību zemei un par tās nestajiem augļiem. Arī Cēsu Sv. Jāņa draudzē notika Pļaujas svētku dievkalpojums, kurā kalpoja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Daudzviet baznīcās saglabājusies tradīcija nest to, kas katram dārzā izaudzis, uz dievnamu, lai rotātu ar šiem augļiem un dārzeņiem altāra pakāji. Tā nav tikai dekorācija svētku noskaņas radīšanai, bet pateicība un prieks par svētību, kas ļaudīm dota. Arī J. Vanags savā sprediķī pieskārās šai tēmai: “ Mēs Pļaujas svētkos ar šiem zemes augļiem rotājam dievnamu. Vai esam sev jautājuši, kāpēc tā darām? Domāju, tas tāpēc, lai pateiktu sev un visai pasaulei, kas mēs esam. Ka esam tie, kuri redzam Dieva klātbūtnes zīmes. Esam tie, kas gatavi atzīt to, ko nevar redzēt, ka pasaule ir liela, gudra un varena Radītāja darbs. Ka saules lec un riet, un gada laiki mainās tāpēc, ka to dara Dieva nesatricināma uzticība un žēlastība. Tāpēc mēs ieraugām zīmes parastajās lietās un tās noliekam altāra pakājē.”
Arhibīskapa vizītei bija vēl kāds nozīmīgs mērķis – draudzes loceklis, mācītājs Ainis Ozoliņš svinīgi saņēma amata zīmi – mācītāja krustu. Pasniedzot to, arhibīskaps norādīja – amata zīme nozīmē, ka kāds māceklības ceļš ir noslēgts: “Amata zīmi pasniedzam ordinētiem kalpotājiem, kuri gadu sekmīgi kalpojuši palīgmācītāja statusā, un apliecinājuši sevi kā uzticamus kalpotājus, lai saņemtu
amata krustu.
Tas gan nenozīmē, ka līdz šim viņam kaut kā pietrūcis pie garīgajām pilnvarām. Nē, viņš bija ordinēts mācītājs ar visām uzticētajām pilnvarām, vien tagad nāk klāt tas, ka viņu var ievēlēt par prāvestu, bīskapu, tagad uz to ir visas juridiskās tiesības un pilnvaras.” Cēsu Sv. Jāņa draudzes mācītājs un Cēsu iecirkņa prāvests Didzis Kreicbergs norādīja, ka šī ir pirmā amata krusta pasniegšana viņa kā prāvesta kalpošanas laikā: “Tas ir simboliski, ka amata zīme tiek piešķirta Ainim Ozoliņam, cilvēkam, kurš nāk no šīs draudzes, kas ir mani ir pieņēmusi jau septiņus gadus. Atceros vienu epizodi no pirmajiem mēnešiem, kad šeit ierados pirms vairāk nekā septiņiem gadiem. Tad Ainis ar savu ģimeni bija viens no pirmajiem, kas mūs uzņēma savā namā. Tāpēc novēlu, lai arī turpmāk Ainis ir kā viesmīlības simbols, lai viņš uzņem cilvēkus, kā Kristus tos uzņēmis. Lai viņš palīdz cilvēkiem ieraudzīt un piedzīvot Kristu.”
Jānis Gabrāns
Komentāri