Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Pasargā dvēselīti, lai nepazūd

Druva
10:36
30.04.2014
18
Img 8505

Vecpiebaldziete Anna Baltputna dzīvoklī pārcilā gleznas, gadu gaitā sakrātus pierakstus, arī dzejas rindas. Tās ir atmiņas. Gleznās vietas un ēkas, kuru vairs nav, pierakstos – daudziem aizmirsti vietvārdi, bet dzejas rindās kādreiz pārdzīvotas sāpes un prieki.

“Daudzus gadus esmu staigājusi pa pasauli,” saka Anna. Viņas iepazītā pasaule – Ineši, Vecpiebalga, Jaunpiebalga, Drusti, Taurene, Zosēni, Dzērbene, Skujene, Nītaure, Zaube. Šajos pagastos Anna zina katru elektrolīniju, jo ikdienas darbā “Latvenergo” tās pārstaigātas vairākkārt.

“Desmit gadus pārbaudīju līniju tehnisko stāvokli,

tad 20 gadus remontēju transformatorus, kāpu elektrības stabos,” pastāsta vecpiebaldziete.

Jau jaunībā Anna labi sapratās ar krāsām. Tolaik elektriķiem vajadzēja piedalīties izstādē, kolēģi uzrunāja Annu, lai kaut ko uzglezno. “Tā arī sākās,” viņa nosaka. Annas Baltputnas gleznas pabijušas daudzās izstādēs, kur vecpiebaldzēni sevi prezentēja gan “Latvenergo” kolēģiem, gan vēlāk tika rādīts, ko darbinieki prot. 50 gleznas tika aizvestas uz Maskavu, tur tās arī palika.

Ainas Baltputnas gleznās tuvās apkārtnes vietas. Tēlots daudz kalnu. Par katru arī uzrakstīts neliels stāsts. Lūk, Bārdas kalns. “Tas atrodas 283 metrus virs jūras līmeņa, to no ZR vējiem pasargā meži. Kad saule vakarā grimst meža galotnēs, tad Bārdas kalns paliek tumši, tumši zaļgans un no piekājes tam lēni virsū lien virsū miglas plīvuri. Bārdas kalns nosaukumu ieguvis 16.gadsimtā. Pieguļnieks, vīrs ar garu, melnu bārdu, aizmidzis kalnā pie ugunskura, un bārda nodegusi. Tā kalns ticis saukts par Bārdas kalnu,” pierakstu par kalnu Vecpiebalgā

lasa Anna un piebilst, ka nav jau rakstniece, bet elektriķe. Savs stāsts arī par Biķerkalnu, kas Zobola ezera pussalā stāv kā apgāzts zaļš biķeris. Sirmā senatnē kalnam visapkārt bijis ūdens, bet tagad tā ir tikai pavasara palos. Biķerkalns ir pilskalns, Dindoņu dzimtas svētvieta. Anna rāda gleznu un stāsta: “1923.gada 23. jūnijā, kad nomira “Vecmelbārdēnu” saimnieks Andžs Dindonis, vidējais dēls, arhitekts Jānis Dimitrs ieraka kalnā kapsulu ar vēstījumu un virsū uzstādīja ozolu. Izauga varens, līdz 1984. gada vasarā, kad kolhoza ļaudis, vācot sienu Biķerkalnā, koku ar smago tehniku nogāza zemē. Tā tas tur gulēja un baloja. 1990. gadā Baltputnu ģimene Biķerkalnu ieguva savā īpašumā un savāca ozola atliekas, celmu sadedzināja. Tā Biķerkalna ozols ir šalkot rimis un arhitekts Jānis Dimitrs karā pazudis.”

Kā vēstures liecība ir Annas Baltputnas glezna, kurā redzama Gatartas krustarija. To viņa uzgleznoja 2003.gadā pēc 1975.gada skicēm. “Rijas vienā galā kolhozam glabājās minerālmēsli, ēkas vidū bija aka, tur stāvēja arī zirglietas, ēkas otrā galā bija teļu kūts. Kad 90.gados atkal biju Gatartā, aizgāju apskatīt riju. Vidusdaļa jau bija iebrukusi. Vienā galā, kur savulaik bija vairākas istabas un tajās pirms 20 gadiem dzīvoja kāda sieviete, viss bija tukšs,” par krustariju, kuras vairs nav, stāsta vecpiebaldziete. Tā tagad redzama viņas gleznā.

“Tāda izskatījās Vecpiebalgas pagastmāja. Tas, lūk, Zelta krogs, tas Sila krogs. Tas Bricu ezers Jaunpiebalgā, te Kliģenes grava, Viņķu kalns,” Anna rāda gleznas.

Staigājot pa pagastiem, Annai radās interese par vietām. Agrāk taču cilvēki katru mazāko pļaviņu, nogāzīti, upes līcīti sauca vārdā. Viņa sāka pierakstīt vietvārdus. “Vecie cilvēki jau vēl zināja, tagad vairs nav, kas pastāsta. Pazūd vietvārds – pazūd dvēselīte,” saka Anna. Sarunās ar satiktajiem cilvēkiem viņa uzklausījusi arī daudzus stāstus par dažādiem laikiem.

Tagad tik daudzi aizsaulē, nav kas pastāsta. “Sāku pierakstīt vietvārdus Inešos, bet tā arī daudz tukšu lapiņu palika,” bilst Anna. Nejauši viņas rokās nonāca veca grāmata par Vecpiebalgu. Tā bija latīniski. “Šķirstīju un sapratu, ka katrs trešais nosaukums, ko zinām, nav latvisks. Greiveri

latviski ir margrietiņas, Inesis – aitas ezers, jo Inese latīniski nozīmē aita. Tas ir interesanti. Varbūt kādreiz kāds papētīs, ir vērts patulkot,” stāsta vecpiebaldziete.

Anna atzīst, ka šodienas cilvēki ļoti maz zina par to, kas apkārt, vietvārdi skan kā kaut kas svešs. “Pakavkalnu neviens nepiemin, pagastā pat nezina, ka tāds ir. Cik daudzi zina, kur atrodas

Jeiska, Kurlātu, Norozola, Zirnīšu, Augstīšu, Smētes kalni, Ivankalns, Aida, Turības, Saulgožu, Beku, Ieskavas, Pūlēka, Raga kalns?” jau zinot atbildi, tomēr pajautā Anna. Viņa daudz palīdzējusi dažādiem vietvārdu pētniekiem, ģeogrāfiem, kuriem ikdienas darbā svarīgi vietējie nosaukumi. Palīdzību lūdzis arī kāds ģeogrāfs

no Somijas,

latvietis. Lūdzis, lai vecpiebaldziete Vecpiebalgas pagastā atrod Kangaru kalnu. “Visos pagastos Latvijā bija Kangaru kalns, pļava vai mežs. Divus gadus meklēju, tad atsaucās kāda sieviete, kura zināja, kur Vecpiebalgā ir Kangaru kalns. Jaunpiebalgā ir Kangaru pļavas, ” pastāsta Anna.

Pēdējā laikā gleznošanai un vietvārdu pierakstīšanai laika maz, bet ieinteresēt par dzimto novadu Annai izdevies mazmeitas. Viņas labprāt zīmē, ar vecomammu kopā pāršķirsta stāstus par veciem laikiem.

“Gleznoju un rakstīju dzeju – tā tiku vaļā no ikdienas stresa, pārdzīvojumiem. Kā aizrāvos ar gleznošanu, tā viss aizmirsās,” saka Anna.

Viņa nekad nav baidījusies ne no viena darba, un viss viņai padevies. “Par mani jau teica – tev abas puses, vīrišķā un sievišķā, strādā vienlīdz labi. Nav tāda darba, ko nemācētu,” smej vecpiebaldziete un rāda rakstāmgaldus, kurus pati no skaidu platēm sameistarojusi mazmeitām. Viņa salabo arī vērpjamos ratiņus, prot izremontēt dzīvokli.

“Tikai žēl, ka krietni agrāk nepierakstīju to, ko man vecie cilvēki stāstīja. Arī daudzas vecās mājas, ainavas vajadzēja saglabāt gleznās,” saka Anna Baltputna.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
140
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi