Svētdiena, 16. marts
Vārda dienas: Guntis, Guntars, Guntris

Pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai

Druva
00:00
23.02.2007
49

Nevar noliegt sabiedrisko organizāciju devumu Cēsu attīstībā, jo tās pārsvarā tiek veidotas ar mērķi kalpot sabiedrības interesēs. Jau aptuveni septiņu gadus Cēsīs darbojas Rotari klubs, kas ir neliela daļa no vispasaules organizācijas, kas sevī apvieno vairāk nekā 1,3 miljonus biedru. Kā atzīst Cēsu kluba sekretārs Kārlis Tomsons, Rotari ir visplašākā brīvprātīgā kustība pasaulē. Iz vēstures

Šodien, 23.februārī, Rotari kustība atzīmē 102.gadadienu. 1905. gada 23. februārī Čikāgas advokāts Pauls Hariss sapulcēja trīs domubiedrus un lika pamatus kustībai, kas samērā ātrā laikā aptvēra pasauli. Pēc sešiem gadiem tā atceļoja uz Eiropu, kur guva plašu atzinību. Latvijā pirmais Rotari klubs nodibinājās 1932.gadā, bet 50 padomju gadi pārtrauca šo darbību. Visos laikos Rotari kustības pamatā bijusi uzņēmīgu cilvēku kopīga, pašaizliedzīga darbošanās sabiedrības interesēs. Nosaukums Rotari veidojies no principa, ka katra kluba prezidents mainās reizi gadā pēc rotācijas principa.

Līdz ar neatkarības atgūšanu Rotari kustība atgriezās arī Latvijā, un tagad darbojas 18 klubi, un aktīvākais ir tieši Vidzemes reģions, ja tajā ierēķinām arī Rīgu, kur darbojas seši klubi.

“Mūsu uzdevums ir pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai, saviem uzņēmumiem un darboties kopīgi. Tā nav tikai sanākšana un parunāšana kopīgās pusdienās, bet arī kopīga darbošanās dažādu projektu īstenošanā un virzīšanā,” saka K.Tomsons.

Cēsu kluba prezidente šajā rotācijas periodā ir Inese Jaunzeme. Baznīcas pulkstenis

Jau kopš dibināšanas viens no Cēsu kluba darbības mērķiem bijis pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, tostarp, pulksteņa atjaunošana Cēsu sv. Jāņa baznīcas tornī.

“Sākumā klubā darbojās arī toreizējais mācītājs Krists Kalniņš, un tika nolemts, ka uz pilsētas 800 gadu jubileju pulksteni baznīcas tornī vajadzētu atjaunot. 2004.gadā tika parakstīts līgums starp Cēsu domi un sv. Jāņa draudzi par sadarbību šī darba veikšanā, tad arī sākās aktīvāka darbība un līdzekļu vākšana. Šo ieceri atbalstīja arī Kultūrkapitāla fonds, piešķirot nelielu finansējumu. Tas bija stimuls uzrunāt arī citus ziedotājus, jo kalpoja kā pierādījums, ka arī valsts atbalsta šo ideju,” stāsta K.Tomsons.

Ziedotāju piesaistīšanu veica Cēsu Rotari klubs, uzrunājot daudzas firmas un individuālos ziedotājus. Pavisam atsaucās 52, tai skaitā 27 firmas un 25 individuālie ziedotāji, no kuriem lielākā daļa bija cēsnieki. Savu artavu deva arī divi ārzemju latvieši – Ēriks Ozols un Juris Peciņš. Pulksteņa atjaunošanu atbalstīja arī trīs ārvalstu Rotari klubi, kā arī firma “EvoBus GmbH”, kas ir mūsu kluba biedra Māra Gaiļa uzņēmuma “M.E.LAT-LUX” partneris.

“Atbalstītāji ziedoja ne tikai naudu, bet arī darbu, neprasot par to samaksu. Tā VUGD Cēsu brigāde dāvāja tehniku pulksteņa ciparnīcas uzstādīšanai, SIA “Spriegums” sakārtoja elektropadeves sistēmu, arī citi neatteica palīdzību.

Labi, ka Cēsīs bija saglabājušies pulksteņa atsevišķi fragmenti – ciparnīca un rādītāji, kas atviegloja laikrāža atjaunošanu, jo nenācās arhīvos meklēt materiālus, kāds šis pulkstenis bijis. Jānis Martinsons seniors un Jānis Martinsons juniors veica nepieciešamos izpētes darbus, lai pulkstenis būtu kādreizējā izskatā, viņu veikumu atzinīgi novērtēja arī kultūras pieminekļu inspekcija.

Arī pati pirmās ciparnīcas uzstādīšana bija nozīmīgs notikums, te gribu pateikties Jānim Martinsonam, kurš pats kāpa augšā, lai veiktu šo darbu. Jebkurš ieguldījums nācis no katra ziedotāja sirds, to novērtēja gan draudze, gan mēs– uzstādot baznīcā piemiņas plāksni, kurā minēti visi ziedotāji,” stāsta K.Tomsons, izsakot paldies arī sv. Jāņa draudzei, kas novērtēja šo ieguldījumu pateicības dievkalpojumā. Finansiālā statistika

Kopējā ziedotā summa ir 8831,47 lati, ieskaitot gan finansiālos ziedojumus, gan ieguldīto darbu. Kā atzīst K.Tomsons, vērts atzīmēt to, ka Latvijas ziedotāju devums veido 84,2 procentus, kas liecina, ka pašus spēkos ir paveikt lielus darbus.

“Protams, ka lielāko artavu deva fiziskās personas – 68,5 procenti. Man prieks, ka Cēsu firmas un individuālie ziedotāji deva 54,5 procentus no nepieciešamās summas.

Šī projekta ietvaros uzrunājām plašu sabiedrību, ne tikai cēsniekus. Lai arī Cēsu firmas bija aktīvas ziedotājas pilsētas jubilejai, netrūka arī to, kuri neliedza atbalstu pulksteņa atjaunošanai. Tāpēc sakām paldies par jebkuru ziedojumu, jo tikai kopīgiem spēkiem šādas ieceres ir īstenojamas. Nevar fokusēties tikai uz lielām summām, tā var nedabūt neko,” piebilst K.Tomsons.

Vēl statistikas cienītājiem var piebilst, ka Kultūrkapitāla fonda devums kopējā summā veido 7,6 procentus, bet visu Rotari klubu ziedojums – 22, 6 procentus.

“Cēsnieku aktivitāte liecina, ka viņiem rūp savas pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, un ceru, ka šis process arī turpināsies. Jau kontā ir konkrēta summa šīs ieceres turpināšanai, jo vēl jāizgatavo un jāuzstāda trīs ciparnīcas. Galvenais mehānisms ir izgatavots, atliek tikai katru no šīm ciparnīcām tam pievienot. Tā ka gaidām atbalstu no ikviena cēsnieka vai uzņēmuma, lai šo darbu varētu kopīgi paveikt. “Saule” un citi projekti

Bet šī nav vienīgā Cēsu Rotari kluba aktivitāte. Aizvadītajā gadā tika saņemts atbalsts projektam “Saule”, kurā paredzēts veikt 4. pirmsskolas izglītības iestādes rotaļu laukuma atjaunošanu. Rotari fonds piešķīris 30 tūkstošus latu projekta īstenošanai, arī pašvaldība gatava atbalstīt. Pašvaldības vadītājs Gints Šķenders atzīst, ka arī pilsētai jādod savs ieguldījums, ja citi gatavi ziedot konkrētajam projektam. Tas var kalpot kā labs piemērs, lai arī citi ziedotu kādam kopējam mērķim, kas palīdzētu pilsētas attīstībai.

Bijušas arī citas programmas, piemēram, jauniešu apmaiņas, kuras ietvaros Cēsu skolās mācījās un mācās skolēni no citām valstīm. Ar Cēsu Rotari kluba atbalstu dāvāti datori maznodrošinātām ģimenēm, īstenotas arī citas aktivitātes.

“Manuprāt, par mūsu darbības moto var kalpot Zentas Mauriņas teiktais: ”Pašaizliedzīgi kalpojot tagadnei, mēs dzīvojam nākotnei.” Tas apliecina mūsu centienus kalpot sabiedrības interesēm, un kopā ar to mēs varam veikt nozīmīgus darbus,” saka K.Tomsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rozulas “zelta fonds” un laimīgo govju gardais piens

00:00
16.03.2025
7

Pērn Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” saņēma novada uzņēmēju    balvu nominācijā “Gadalauksaimnieks”. Rozulas piena lopkopības saimniecība strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Sākām ar to, kas palika pāri pēc kopsaimniecības privatizācijas – viena ferma un zeme, ko nomājām,” saka tās valdes priekšsēdētājs Norumnds Ruķis. “Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 180 ha ir mūsu īpašumā. […]

Arī sociālajam darbam svarīgas jaunas šķautnes

00:00
15.03.2025
26

Mācību ciklā “Kā radīt inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji padziļina zināšanas un iemaņas inovatīvu sociālo pakalpojumu radīšanai un attīstīšanai. Mācību cikla, ko organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), otrais seminārs notika Cēsīs. Mūspuses sociālās jomas pārstāvji atzīst, ka tā bija lieliska iespēja gūt papildu zināšanas, kā […]

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
80

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
54

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
221

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
48

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
47
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
21
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
34
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi