Par skolu, gājēju drošību un citu, kas svarīgs Straupē

Straupieši, gatavojoties tikties ar novada pašvaldību, bija iesūtījuši 33 jautājumus, bet jau amatpersonu stāstītais par Straupes pagastā, Pārgaujas apvienībā un novadā paveikto un iecerēto raisīja papildu interesi.

Iedzīvotāji sapulcē, kas notika pagājušajā ceturtdienā, vēlējās precizējumus par vietējās pamatskolas nākotni, skaidrojumu par ūdens un kanalizācijas tarifiem, par satiksmes drošību, infrastruktūras uzlabojumiem un daudzām citām ikdienā vajadzīgām lietām. Atbildes sniedza Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs, viņa vietnieks Atis Eg­liņš-Eglītis, izpilddirektore Līga Bukovska un Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne.
Straupes un Stalbes pamatskolas reorganizēs, veidojot vienu mācību iestādi, bet abās ēkās saglabāsies skola, skaidroja A.Egliņš-Eglītis. Taču, iespējams, dažu klašu grupu audzēkņu mācību vieta varētu mainīties. Uz jautājumu no zāles, kuru klašu audzēkņiem varētu nākties braukāt, vietvaras pārstāvji nosauca 7.-9.klases, kuru audzēkņiem stundas notiks tikai Straupē. J.Rozenbergs uzsvēra, ka no nākamā mācību gada, domājams, šajā vecuma grupā vairs nevarēs strādāt apvienotās klases, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, taču Stalbē noteikti saglabās sākumskolas un pirmsskolas posmu. A.Egliņš-Eglītis pauda, ka Straupes pamatskola ir stabila mācību iestāde, kurā audzēkņu skaits nesarūk. Savukārt Stalbes skolā dažās klašu grupās ir ļoti maz audzēkņu. J.Rozenbergs vērtēja, ka Stalbē ir laba skolas infrastruktūra, tur varētu pilnveidot interešu izglītības piedāvājumu, piemēram, florbolu un citus sporta veidus. Jau tagad Stalbē darbojas florbola pulciņš bērniem, kurā ir 40 audzēkņi. A.Egliņš-Eglītis pastāstīja, ka Stalbē plānota bāze dronu izmantošanas mācībām visa novada skolām. Runājot par sportistu iespējām pagastos, skanēja iebilde, ka Straupes sporta zālē nepieciešams atjaunot grīdas segumu. L.Medne paskaidroja, ka to varētu plānot nākamajā gadā, šogad darbam pietrūkst līdzekļu.
“Druva” jau vairākkārt rakstījusi, ka Cēsu novadā no 1.februāra noteikti vienoti centralizētā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi, izņemot teritorijas, kur tos sniedz SIA “Vinda” . Maksājums ūdenim 1,4 eiro par m³, kanalizācijai – 1,6 eiro/m³. Līdz šim Straupē pakalpojums maksāja attiecīgi 0,61 un 0,66 eiro par m³. Uzņēmējs Māris Šķesteris pajokoja, ka laucinieki ir radoši, lai nebūtu tik daudz jāmaksā, izvēlēsies ierīkot paši savus dziļurbumus ūdens iegūšanai. Zālē izskanēja arī atziņa, ka daži pagasta iedzīvotāji ir neizpratnē par februāra rēķiniem. Taču no zāles dzirdēto pārmetumu, ka cilvēki nav laikus informēti par pārmaiņām, tūlīt atspēkoja paši straupieši, uzsverot, ka ziņa par tarifu maiņu bijusi gan pašvaldības izdevumā, gan interneta vietnēs. L.Bukovska paskaidroja, ka jaunais tarifs, lai arī augstāks, joprojām nesedz pakalpojuma izmaksas, kas Pārgaujas apvienības pārvaldē ūdens apgādei ir 3,23 eiro, kanalizācijas – 4,32 eiro par m³. J.Rozenbergs arī piebilda, ka tarifā nav iekļauts amortizācijas uzkrājums, ja infrastruktūrai nepieciešams remonts, tas jāsedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Jaunums straupiešiem bija ziņa, ka pagastā klientu apkalpošanas centrs turpmāk būs vietējā bibliotēkā un pieejams katru darba dienu, līdz šim Straupē reizi nedēļā apmeklētājus pieņēma Vienotā valsts un pašvaldības klientu centra Stalbē speciāliste.
Kāpēc Pārgaujas apvienībai šī gada budžetā mazāk naudas? Tas noteikti interesēja ikvienu uz tikšanos atnākušo. J.Rozenbergs skaidroja, ka pašvaldība ir viena, daudzus pakalpojumus sniedz centralizēti, piemēram, Sociālais dienests, pašvaldības policija, līdzekļi struktūrvienībām ir funkciju veikšanai visā novadā. “Ja runājam par investīcijām, tad viens gads ir bagātāks, cits liesāks. Pagājušajā gadā Pārgaujas apvienībā ieguldīja 3,4 milj. eiro, šogad ir mazāk. Investīcijas veidojas pēc līdzekļu pieejamības un vajadzības konkrētiem objektiem, piemēram, kad būs pieejams finansējums Lielstraupes pils restaurācijai, tad noteikti Pārgaujā investīciju portfelis būs liels,” sacīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Par gaidīto velo celiņu J.Rozenbergs pastāstīja, ka “Latvijas Valsts ceļi” apņemas sākt projektēt to nākamajā gadā, objekts nav liels, gada, divu laikā tā būvniecību varētu pabeigt. Bet par Braslas tiltu iedzīvotājiem nav jāsatraucas, sacīja domes priekšsēdētājs, varbūt tilts izskatās noplucis, bet tā konstrukcijas ir pilnībā drošas, atzīst “Latvijas Valsts ceļi”.
Uz jautājumu par pieturvietu un gājēju pāreju apgaismojumu pagastā L.Medne pauda, ka arī tam vispirms nepieciešama projektēšana. Kad “Latvijas Valsts ceļi” sāks šo darbu, domājams, projektā varētu būt iekļauta arī gājēju celiņa apgaismošana. Tas ir jautājums, kas skar vairākus straupiešus, liecināja sapulces dalībnieku izsaucieni no zāles, jo ziemā šos celiņus gandrīz nav iespējams izmantot, nav redzams, kur likt kāju.
Sprieda arī par satiksmes drošību. Plācī autovadītāji neievēro ātruma ierobežojumu, īpaši ziemā, kad kravas automašīnām jāuzbrauc kalniņā vai jānobrauc no tā. Vēl sarežģījums – izbraukšana no veikala “Elvi” stāvlaukuma, nav pārredzams lielais ceļš. Lai uzlabotu situāciju, jāizzāģē pie kaimiņiem, veikala “LEO”, pāraugušie skujeņi, ir iespējams uzstādīt atskata spoguli, bet “Latvijas Valsts ceļu” doma, ka no stāvlaukuma varētu atļaut tikai labo pagriezienu, raisīja pat smieklus. Tad jau jābrauc vairāki kilometri, lai apgrieztos pretējā virzienā un nokļūtu atpakaļ Plācī. Straupes ciemā bīstamas gājēju pārejas ir pie Lielstraupes pils un “ Kraujām”.
Starp iesūtītajiem jautājumiem bija arī par bērnu rotaļlaukumu, āra trenažieriem. Laukums bērniem, pateicoties M.Šķesterim, ir iekārtots, vai vajadzīgs vēl viens, par to jādomā. J.Rozenbergs rosināja, ka labiekārtojumus var īstenot paši straupieši, iegūstot finansējumu pašvaldības izsludinātājos projektu konkursos. “Jūs paši vislabāk zināt, kas un kur jums vajadzīgs,” uzsvēra pašvaldības vadītājs un atgādināja par iedzīvotāju līdzdalības budžeta konkursa iespējām. To var izmantot arī pastaigas taku ierīkošanai, kas bija rosināts jautājumos.