Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Par Piebalgu šodien, rīt un vakar

Sarmīte Feldmane
00:00
28.04.2024
179
Vecp1

Piebaldzēni. Jānis Jonāss, Agnese Cimdiņa, Annija Sniedze un Kārlis Apalups diskutē par Piebalgas attīstību   Vecpiebalgas kultūras nama pagalmā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Piebaldzēnu sarunas Vecpiebalgas kultūras namā kopā sasauca ap pussimts jaunpiebaldzēnu un vecpiebaldzēnu. Sarunas mērķis gana lietišķs – kā Piebalgas attīstībai izmantot to, ka Piebalga    iekļauta Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Pusotru no triju stundas tikšanās izskanēja atskats Piebalgas vēsturē, tās nozīmīgo lomu 19.gadsimtā, saglabāto kultūrvēstures mantojumu un tā popularizēšanu šodien. Ik runātājs uzsvēra, ka Piebalga ir kas īpašs, tās vērtības jāsaglabā, jānodod nākamajām paaudzēm. Pagriezienu sarunas gaitā kā    Piebalgas ceļu līkumā ar skatu no malas radīja Agneses Cimdiņas racionālās pārdomas. Viņa ir piebaldzēniete,    tēvs – vecpiebaldzēns, māte jaunpiebaldzēniete, Agnese dzīvo un strādā Rīgā.   

“Vai šodien Piebalgā notiek kas tāds, kam mēs veidotu muzejus nākamajai paaudzei?    Ja nav, tad kāpēc? Piebaldzēni romantizē un idealizē pagātni. Arī es ar to lepojos. Bet vai un kāpēc šodien ir tāda vide, kāda ir, un vai es varu tajā    izpausties un būt,” teica A.Cimdiņa. Viņa atgādināja, ka kultūra nav muzejs. Kultūra ir dzīvs cilvēks, kultūra ir dzīvā dzīve, tas, ko darām, kā veidojam attiecības, vidi, kurā dzīvojam. “Tas ir būtisks aspekts. Jādomā, kā kultūrtelpu padarīt taustāmu, jo tā ir cilvēks. Bez viņa nebūs ne kultūras, ne telpas. Kāda šodien ir dzīve, kuru dzīvojam Piebalgā, kādu to veidojam. No augšas neviens to nenodefinēs un arī nepateiks vērtības,” sacīja piebaldzēniete un piebilda, ka, lasot par    Piebalgas kultūrtelpu, piesaista abstrakti formulējumi, piemēram, vērtību attīstība un ilgtspēja. “Kas tas ir? Neko neizsaka. Kā to tulkojam? Manuprāt, tas nozīmē dzīvot jēgpilni. Jārunā ar vārdiem, kurus katrs saprotam. Vai īpašās jostas aušana un maizes cepšana Piebalgā nodrošina dzīvojamu dzīvi? Ja tā nav, atgriežamies pie cilvēka kā kultūrvides būtiskākās sastāvdaļas. Kas pievelk , kas veido Piebalgu, padara to atpazīstamu? Esam tādā kā burbulī, un to veido katra pieredze. Kas ir mana Piebalga? Vecvecāki, vecāki, vasaras ar siena talkām, garie galdi un dziedāšana. Bet tas ir mainījies tāpat kā viss apkārt. Ļoti vēlos te būt, bet tajā pašā laikā, kas man ļautu te dzīvot, lai nebūtu jābrauc uz Rīgu pelnīt naudu? Tie ir jautājumi, uz kuriem jāatbild. Kāda šodien ir Piebalga? Paskatīties, kas Piebalgu dara vērtīgu tiem, kuri te ienāk. Kāpēc tā viņiem interesanta?” domāt mudināja A.Cimdiņa un uzsvēra, ka ir jārunā konstruktīvi, kā izmantot katra piebaldzēna potenciālu. Piederība rodas tad, kad cilvēkos ieklausās un liek lietā viņu teikto. No malas vai augšas neviens nepateiks, ko un kā darīt. “Ir jāpauž idejas,” atgādināja piebaldzēniete.     

Vecpiebaldzēns Kārlis Apa­lups rosināja padomāt, kas jaunieti var iedvesmot, uzzinot, ka kāds ir no Piebalgas.    “Zinām Kau­dzītes, Skalbi, arī ienācējus Pumpuru, Kronvaldu saistām ar Piebalgu.    Kas viņus tajā laikā piesaistīja Piebalgai? Saimnie­ciskā rosība. Un tā veicināja attīstību,” sacīja K.Apalups un atgādināja, ka ikvienam cilvēkam svarīga     labklājība. “Arī šodien jāsaprot, ka jābūt gribasspēkam, lai darītu. Piebalgā jārada iespējas, ka te var atbraukt ne tikai vasarā, bet dzīvot visu gadu,” uzsvēra vecpiebaldzēns un pauda pārliecību, ka kultūra ir plašs jēdziens un nedrīkst aizmirst, ka tirdzniecībā,    lauksaimniecībā un ikvienā citā nozarē ir sava kultūra. Tā nav mazsvarīga, jo ir daļa no kultūrtelpas. K.Apalups rosināja, ka piebaldzēniem ir jāveido uzņēmēju kopiena. Tā iesaistītos, atbalstītu dažādas aktivitātes.

Jaunpiebaldzēns Gundars Dolmanis atgādināja, ka nedrīkst aizmirst par Piebalgas dabu, tās ainavām, par saimniekošanu laukos, lai saglabātu dabas vērtības, kas šodien vēl ir.    “Dabas un kultūras intereses nav kaut kas atsevišķs,” sacīja G.Dolmanis, bet jaunpiebaldzēniete Vita Žīgure piebilda: “Runājot par Piebalgu, aizmirstam lepoties ar dabu, Gauju. Vai Piebalgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, nodošana nākamajām paaudzēm    un uzņēmējdarbības attīstība ir savienojama?” Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka tūrisms ir nozare, kurai Piebalgā ir lielas iespējas. Īpaši dabas tūrismam pievērsta maza vērība.

Piebalgas kultūrtelpas statuss ir gan iespēja, gan reizē arī pienākumi. Kultūrvēstures mantojumam kā saglabājamai un tālāk nododamai vērtībai jādzīvo šodien, jāveicina attīstība.

Jaunpiebaldzēns Laimis Šāvējs dalījās pārdomās: “Vai mēs to spēsim? Kā būs ar gribasspēku? Kā    par vēsturisko Piebalgas tēlu ieinteresēt mūsdienu 20, 30 gadnieku, veidot izpratni, dot zināšanas un radīt vēlmi pārņemt stafeti.    Jāatloka piedurknes un jāiet uz priekšu! Darba ir daudz.”Viņš arī atgādināja, ka par daudz ko atbildīga ir pašvaldība, svarīgs ir finansējums.

Visi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jādibina biedrība, kuras uzdevums būs Piebalgas kultūrtelpas attīstība, popularizēšana. Biedrība var gan piesaistīt pašvaldības finansējumu, gan to iegūt no citiem avotiem. Protams, būtiski ir noformulēt biedrības mērķus. Jaunpiebaldzēns Jānis Jonāss izskaidroja, kā dibināt biedrību, un uzsvēra, ka nevajag meklēt pretrunas. To nav arī starp ekonomikas attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Piebaldzēnu sarunas parādīja, ka gan Jaunpiebalgā, gan Vec­piebalgā ir aktīvi cilvēki, kuri grib un ir gatavi dot savai Piebalgai. Dot šodien, domājot par rītdienu, lepojoties par to, ko atstājuši viņu senči un dižgari.
    Skaidrs, būs nākamās sarunas, jau konkrētākas. Vēl būtiski, kas veidos biedrību – piebaldzēni vai apvienību pārvaldes, vai pašvaldība imitēs, ka to vēlas piebaldzēni, kaut piebaldzēni paši ir gatavi to darīt. Tas palika nesaprotams    pēc sarunu vadītāja Indriķa Putniņa bilstā, ka apvienību pārvalžu vadītājas būs koordinatores idejām. Nākamās tikšanās rādīs. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Orisāre” svin Jurģus. Muzeju nakts Inešos

00:00
22.05.2024
37

“Kur tik mazā, klusā pagastā var būt tāda rosība!” Muzeju naktī, atbraucot uz Inešiem, teica ne viens vien. Arī tuvējo pagastu kaimiņi kautrīgi atklāja, ka te nav bijuši ilgus gadus. Muzejs ir senu bagātību, vērtību glabātājs, un Muzeju naktī ikviens var pavērt tās durvis, kur ikdienā drīkst ieiet tikai muzejnieki, un ieraudzīt tur glabāto. Muzeju […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem pieci izsaukumi

13:30
21.05.2024
19

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20. maija plkst. 6.30 līdz 21. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma piecus izsaukumus – vienu uz ugunsgrēku dzēšanu, kā arī četrus uz glābšanas darbiem. Šonakt izsaukums tika saņemts uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur dega nepieskatīts ugunskurs 1m2 platībā. Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēju glābēju […]

Atzīmē baznīcas 85 gadu jubileju

00:00
21.05.2024
86

12.maijā Jaunpiebalgas Vissvētākās Marijas Romas katoļu baznīca atzīmēja 85.jubileju. Uz svētkiem vizitācijā bija paredzēts ierasties Viņa Ekselen­cei arhibīskapam-metropolītam Zbigņevam Stankevičam, taču viņš steidzami tika izsaukts uz ārzemēm un Jaunpiebalgā ieradās Rīgas Svētās Marijas Magdalē­nas Romas katoļu draudzes bīskaps Andris Kravalis. Viņš vadīja dievkalpojumu un arī iestiprināja jaunpiebaldzēnu, Jaunpiebalgas vidusskolas direktoru Arni Fran­cisku Ratiņu, kuru sveica […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem 16 izsaukumi

13:50
20.05.2024
22

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 17. maija plkst. 6.30 līdz 20. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – sešus uz ugunsgrēku dzēšanu, piecus uz glābšanas darbiem, bet vēl pieci bija maldinājumi. Piektdien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Madonas novada Indrānu pagastā, kur dega traktora motors 0,1m2 platībā, […]

Pirmizrāde aizvadīta ar pilnu skatītāju zāli

13:40
20.05.2024
66

Raiskuma pagasta amatierteātris “Punkts uz i” skatītāju vērtējumam nodevis jaunu iestudējumu “Pavasara neprāts”. Pirmizrāde bija kupli apmeklēta, pagasta tautas nama “Auciemmuiža” zāle pilna, stāsta režisore Antra Priedīte un saka: “Neviens arī nenobijās, ka visā mūsu teātra pastāvēšanas vēsturē pirmoreiz par apmeklējumu bija jāmaksā trīs eiro. Cilvēki ar prieku nāca un skatījās!” Amatierteātrī būtiski izraudzīties darbu, […]

Meklē bezvēsts prombūtnē esošo Gunti Eglīti

13:31
20.05.2024
91

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirknis meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1978.gadā dzimušo Gunti Eglīti, kurš 2024.gada 17.maijā ap plkst. 12:00 izgājis no savas dzīvesvietas Valmieras novadā, Valmieras pagastā, Valmiermuižā. Iespējams, pārvietojas ar attēlā redzamo melnas krāsas velosipēdu. Personai ir garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, var būt veselības problēmas. Īpašās pazīmes: labai rokai iztrūkst divi […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
18
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi