Par mūža ieguldījumu izglītībā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē aizvadīta apbalvojuma “Par mūža ieguldī­jumu izglītībā” pasniegšanas pirmā ceremonija, kurā balvas – mākslinieka Arvīda Endziņa veidotās Pūces – saņēma 26 Latvijas pedagogi. Arī bijusī Jaunpiebalgas vidusskolas un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Lauma Micāne.

Pasākumu rīkoja Drau­dzīgā aicinājuma fonds, nomainot tradīciju – sarīkojumu “Skolu reitings”, kurā tika suminātas labākās skolas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. 2019.gada rudenī Drau­dzīgā aicinājuma fonda vadītājs Jānis Endele atzina, ka esošajā formātā pasākums sevi izsmēlis, jāmeklē jauni risinājumi. Tas atrasts, īpašā godā ceļot pedagogus, kuri visu mūžu veltījuši savai profesijai. Pasākuma gaitā visi izteica cerību, ka tradīcija gūs turpinājumu.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, Draudzīgā aicinājuma fonda valdes locekle Dace Eglīte teica: “Mīļie skolotāji, no sirds ticu, ka visus savus ilgos darba gadus esat bijuši ne tikai izcili    profesijas pārstāvji, bet arī sirds gudri cilvēki, un tas jūsu skolēniem kādreiz devis vairāk nekā akadēmiskās zināšanas!”

Klāt bija arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, un, kā pasākuma gaitā atzina vairāki runātāji, tas ir īpašs notikums, jo iepriekšējos pasākumos ministri sen nebija manīti. Ministre uzsvēra, ka skolotāji sava darba augļus redz tikai pēc daudziem gadiem: “Tad jūs pamanāt, ka tas neklausīgais pusaudzis kļuvis par profesoru fizikā, premjerministru, izcilu sportistu, diženu domātāju. Bet viss sācies skolā, tā iemāca būt nepārtrauktā pārmaiņu procesā. Visgrūtākais šajā pārmaiņu procesā ir būt skolotājam, sekot līdzi nemitīgajām pasaules pārmaiņām, ko prasa sabiedrība, ko prasa bērni. Šodien būt par skolotāju ir ļoti liels izaicinājums un ļoti liela drosme. Tā ir spēja sabalansēt zināšanas, emocionālo inteliģenci, uztvert katra indivīda vajadzības, būt nevis tikai tam, kurš māca, bet tādam, kas palīdz un vada cauri zināšanu procesam.”

Pasākumā piedalījās un laureātus sveica arī atjaunotās Latvijas pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. At­skatoties uz Draudzīgā aicinājuma ideju, viņš uzsvēra, ka palikušas divas nemainīgas augstas raudzes vērtības – skolotājs un grāmatas: “Ir apsveicami, ka ir šāds pasākums, kurā pulcējušies skolotāji, kuri var dalīties ar dzīves atziņām. Aktuāls jautājums, kā šo dzīves pieredzi nodot jaunajiem.”

Jānis Zemļickis, bijušais Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors, uzrunā akcentēja ministres klātbūtni: “Vēlot veiksmi jūsu darbā, domāju, jums nebūs grūti uzstādīt diagnozi ne visai veselajai izglītības sistēmai. Varbūt grūtāk būs iedot pareizajiem cilvēkiem īstās receptes, kas jāre­alizē ne tikai četru gadu garumā, bet daudz ilgākā posmā.”

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka skolotājs ir unikāla profesija, jo gatavo jauniešus dzīvei, par kuru šodien neko nezinām, gatavo viņus profesijām, kuru šobrīd vēl nemaz nav: “Bet galvenais, ka skolotājs ir ļoti laimīga profesija, jo par ko gan var būt lielāks prieks, kā par savu bērnu panākumiem dzīvē.”

Pasākuma gaitā izskanēja, ka balva “Par mūža ieguldījumu izglītībā” būtu pelnījusi kļūt par valsts apbalvojumu. Andris Piebalgs, arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs, pat norādīja, ka šim vajadzētu kļūt par plašu pasākumu, kurā būtu izstādes, zinātniskās konferences un balvu pasniegšana būtu kā kulminācija.

Ar muzikālajiem priekšnesumiem priecēja Alfrēda Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi.

Sveicot Laumu Micāni, tika uzsvērts, ka viņa ir skolotāja, kurai savu skolēnu izaugsmei nav pietrūcis agru rītu, garu vakaru un savu brīvdienu. Patiesa cieņa un pedagoģiskā uzmanība, ko katram skolēnam veltījusi skolotāja, nesusi atbilstošu atgriezenisko saiti – skolēnu cieņu un pateicību par iegūtajām zināšanām ikdienas mācību stundās un nozīmīgus panākumus valstī un pasaulē.

“Druvai” skolotāja atzina, ka bijusi ļoti pārsteigta par balvu, tajā pašā laikā arī pārsteigta: “Es nezinu skaistāku profesiju par skolotāja profesiju,    ja spēki ļautu, varētu strādāt ar lielāko prieku. Man bijis liels gandarījums strādāt gan Jaunpiebalgā, gan Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Šī balva ir kā vēl viena jauka krāsa manā dzīvē, varu teikt, ka caur skolu man bijis laimīgs darba mūžs. Visskaistākais brīdis manā bioloģijas skolotājas darbā ir tad, kad veidojas lielā saprašana, visi pamati visos sīkumos ir apgūti un sākas izpratne par visa saistību. Tad skolēns sāk saprast cilvēka, pats savu vietu tajā , ko sauc par pasauli.”

Balvu par šī pasākuma rīkošanu un par devumu izglītībā saņēma arī Dace Eglīte, kurai, lai arī viņa gatavoja scenāriju, tas bija negaidīts pārsteigums.