Zemnieki pagājušajā nedēļā uzzināja satraucošu vēsti – Eiropas Komisija izteikusi priekšlikumu jau ar šo gadu valsts papildu tiešajiem atbalsta maksājumiem par laukaugu audzēšanu jaunajās dalībvalstīs ieviest tādu pašu kārtību kā vecajās. Proti, saistīt ar ražošanas apjomu tikai 25 procentus no papildu valsts tiešajiem maksājumiem, pārējos 75 procentus izmaksājot kā vienoto platībmaksājumu, atbilstoši iepriekšējo gadu sējplatībām, neatkarīgi no tā, vai tīrumā aug graudi vai zāle.
Rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa pastāstīja, ka zemnieki ir ļoti satraukušies, vērtējot, ka zudīs pamats ražošanas attīstībai. Bet visvairāk satrauc neziņa.
– Lauksaimnieki gatavojas ES kopējās lauksaimniecības politikas reformai, zinot, ka tā būs un ka tiks ieviesta vienota atbalsta maksājumu sistēma. Taču to solīja sākt pēc dažiem gadiem, ne šogad. Negaidītās izmaiņas daļu saimniecību var nostādīt grūtā situācijā, īpaši tās, kas plānojušas attīstību, iegādājušās tehniku un rēķinājušās ar noteiktiem ienākumiem, – sacīja D.Kalniņa.
D.Kalniņa atgādināja, ka tiek runāts par valsts papildu tiešā maksājuma atbalstam par laukaugiem reformēšanu, bet kopējās lauksaimniecības politikas reforma ietver arī piena kvotu maksājuma atcelšanu. Iecerēts, ka atbalsts piena ražotājiem gan būs, taču ne par saražoto pienu.
Šajā gadā saglabāsies gan tiešie maksājumi par platībām, gan arī maksājumi par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Turpināsies agrovides pasākumi – maksājumi bioloģiskai lauksaimniecībai, bioloģiski vērtīgiem zālājiem un ģenētisko resursu saglabāšanai. Tie saglabāsies periodā, par kuru saimniecības slēgušas saistības ar lauku atbalsta dienestu.
Kā informējusi Zemkopības ministrija, ieviešot izmaiņas papildu platībmaksājumu piešķiršanā, nemainīsies kopējā Latvijas lauksaimniekiem saņemamā summa. Taču maksājumi būs mazāk atkarīgi no tā, ar ko saimniecība nodarbojas. Liela daļa lauksaimnieku varēs izlemt produkciju neražot un platības tikai appļaut. Ir bažas, ka samazināsies valstī ražotās pārtikas produkcijas daudzums, gaidāma jau tā vājās Latvijas lauksaimniecības degradācija, atzinušas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas. Ņemot vērā agroklimatiskos apstākļus un produkcijas ražošanas izmaksas, var veidoties reģioni, kuros ar tradicionālo lauksaimniecību nodarboties vairs nebūs izdevīgi, uzskata lauksaimnieki.
Zemnieku organizācijas arī vērš uzmanību uz faktu, ka Latvijas lauksaimnieki kopumā saņem vismazākos maksājumus par hektāru visā ES. Līdz ar to tiek likti nopietni šķēršļi mūsu ražotāju konkurētspējai tirgū. Jāatgādina, ka visās ES valstīs lauksaimniecība ir atkarīga no atbalsta maksājumiem.
Komentāri