Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Par izdarīto darbu var priecāties arī mājās

Druva
00:00
07.02.2007
95

Cēsnieks Kristaps Šmitiņš trīs gadus pavadīja darbā Anglijā, Donkasterā. Mājās apciemot savējos un draugus ieradās tikai vienu reizi.

“Toreiz, kad aizbraucu uz man svešo zemi, biju nepilnus 19 gadus vecs. Izgāju uz lieliem darbiem, cerot kļūt ļoti turīgs cilvēks,” stāsta Kristaps. Viņam tagad 22 un, dzīvojot, strādājot Anglijā, paspējis izvērtēt, ko nozīmē mājas, tuvinieki, draugi un dzimtene.

Kristaps stāsta, ka sākumā Anglijā strādājis augļu fabrikā, kur pienākums bijis fasēt žāvēto produkciju. “Valodas zināšanu man nebija. Pēc laika, kad uz citām pilsētām aizbrauca strādāt mani draugi, ar kuriem Anglijā ierados, sākās diezgan grūta dzīve. Drīz arī es devos strādāt uz citu pilsētu, kur man piedāvāja darbu dušas kabīņu ražotnē. Darbs nebija no vieglajiem jau tāpēc vien, ka tas bija saistīts ar ķīmiskām vielām un veselībai ļoti kaitīgs. Kad dušas pamatnes masu salēja no kaut kādiem indīgiem ķīmiskiem materiāliem, to vēl nācās slīpēt, ieelpojot sīkus putekļus, kas radās darba procesā. Protams, darba aizsardzībai bija izdalīti respiratori, bet tie no kaitīgajām vielām aizsargāja tikai par 20 procentiem,” stāsta Kristaps un jautāts, vai veselības problēmas nejūt, atbildēja, ka ne, un stāsta dzirdēto, ka citi, kuri šajā darbā nostrādājuši vismaz gadus astoņus, tālākajā dzīves laikā regulāri lieto medicīnas preparātus, lai uzturētu veselību. “Šajā rūpniecībā nostrādāju gadu. Pēc tam aizgāju darbā mēbeļu noliktavā, kur pasūtītājiem komplektēju preces. Interesanti, ka mēbeles tur tika sūtītas arī no Latvijas. Pēc pusgada man beidzās līgums, jo noliktavu pārcēla uz citu pilsētu. Tad arī bija vienīgā reize, kad paspēju atbraukt uz Latviju, lai apciemotu sev tuvos cilvēkus,” atceras Kristaps. Pēc tam, atgriezies Anglijā, viņš aizgāja strādāt kulinārijā. “Ko es tur darīju bez zināšanām šajā sfērā?” viņš pajautā un piebilst, ka palīdzējuši saprotoši cilvēki. “Man gadījās labs priekšnieks un apmācīja. Veidoju cepumu figūriņas, kas pēc garšas atgādina mūsu piparkūkas. Spiedu virsū glazūru. Kad man tas jau sāka labi padoties, atļāva noformēt eklerkūkas un glazētās bulciņas. Šis darbs man pašam šķita interesants. To arī ātri iemācījos, jo kulinārijā bija arī foršs kolektīvs.”

Kristaps Anglijā iepazinies ar draudzeni – latvieti no Jelgavas, ar kuru tagad vēlas veidot kopīgu dzīvi. “Abi nolēmām, ka lai vai kas, bet jāatgriežas Latvijā,” viņš uzsver. Tagad Kristaps dzīvo un strādā Jelgavā. Jaunietis vērtē atšķirību, kā ir dzīvot, strādāt citā valstī – tur saņemt var vairāk un arī tērēt vajag vairāk.

“Pirms tiem trim gadiem draugi teica, ka ārzemēs var nopelnīt lielu naudu – piecus latus stundā. Tas, iespējams, iedarbojās uz manu vēl nepieredzējušo prātu. Gribējās patstāvību – prom no vecākiem. Uzskatu, ka šī ilgā prombūtne no tuviniekiem man daudz ko iemācīja saprast. Kaut vai iemācījos to pašu patstāvību – dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi – gatavot ēst, mazgāt drēbes, kaut gan man bija tikai 19 gadi. Nauda, ko Anglijā saņēmu – 800 vai 1000 latu mēnesī, izrādījās dzīvošanai samērā maz. Dzīvokļa īrei vien tērēju 40 latus nedēļā. Tad vēl maksājumi ceļam uz darbu un atpakaļ. Lai ietaupītu naudu, atmetu pīpēšanu, bet drīz vien jutu, ka sāku tērēt kaut kam citam, visādiem sīkumiem, bez kuriem būtu varējis arī iztikt,” stāsta Kristaps un uzsver, ka dzīve Anglijā radījusi morālo nogurumu, jo apkārt nebija ne draugu, ne ģimenes. “Protams, iepazinu latviešus no citām pilsētām – tādus pašus kā es, bet pašu tuvāko cilvēku tālums un ilgstoša nesatikšanās nespēja kompensēt naudas summu, ko tur nopelnīju. Fiziski jau izdzīvot tur varēju, bet garīgi nejutos labi. Jāatzīst, ka mums ar draudzeni bija doma palikt Anglijā un iegūt pilsonību, bet tad sapratām, ka bez Latvijas iztikt nevarēsim,” pārliecina Kristaps un piebilst, ka pagājušā gada augustā šī iemesla dēļ Angliju pametis. Tagad viņš strādā firmā “Siltuma eksperts,” saņem 200 latus mēnesī un samierinās, jo firmā vēl skaitās praktikants, kas nodarbojas ar kamīnu iebūvēšanu. “Esmu nolēmis tur turpināt strādāt un aizskoloties līdz meistaram, tad arī mana alga krietni kāps,” viņš pārliecināts aizdomājas un piebilst, ka Latvijā var nopelnīt ne sliktāk kā ārzemēs. Viss atkarīgs tikai no tā, cik strādāt gribošs un prasmīgs esi. “Esmu sapratis, ja cilvēks sev izvirza mērķi labi nopelnīt, tad to var izdarīt arī šeit, un nemelošu teikdams, ka nopelnīt pat vairāk nekā Anglijā. Sevišķi tad, ja cilvēks grib īstenot savus nākotnes sapņus.” Viņš sastapies ar to, ka Latvijā trūkst kvalificēta darbaspēka, kā piemēru izvērtējot, ja vienā dienā darbu pazaudē, jau nākamajā vari atrast citu.

“Nenoliedzu, ka Anglijā jau biju pieradis kaut vai pie šīs valsts tradīcijas – iknedēļas iepirkšanās veikalā. Reizēm vakarā pirms gulētiešanas aizdomājos – kā bija tur un kā man veicas šeit. Bija tur arī interesanti un forši, bet to trīs gadu dzīvi vairāk vērtēju kā rūdījumu būt vienatnē un saprast, ko spēju, ko vēlos. Jā, ir brīži, kad velk arī atpakaļ, bet lai tūlīt pasūtītu aviobiļeti un brauktu – nē,” viņš stingri nosaka.

Vai visiem ārzemēs strādājošajiem latviešu jauniešiem velk atpakaļ uz mājām? “Vērtējiet pati! No tiem 14, kuri dzīvojām vienā mājā, šobrīd Anglijā uz dzīvi palicis tikai viens. Tas tāpēc, ka visi viņi sapratuši, ka priecāties par savu izdarīto darbu var arī mājās”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi