Svētdiena, 16. marts
Vārda dienas: Guntis, Guntars, Guntris

Par dzīvi Meksikā

Druva
00:00
03.03.2007
15
8lp Agnija Ancha

Cēsniece Agnija Anča pēc iegūtā bakalaura grāda Kultūras akadēmijā nolēma doties uz Meksiku, lai iegūtu filozofijas fakultātē maģistra grādu mācību programmā Estētika un māksla.

Šobrīd

jau divi gadi aiz muguras. Agnija uz mirklīti atbraukusi mājās, bet pēc pāris mēnešiem dosies uz Meksiku, lai aizstāvētu

maģistra darbu un, iespējams, domātu par darba iespējām saulainajā Meksikā.

Jautāta par pirmajiem iespaidiem, Agnija atceras, ka sākumā bijusi valodas barjera un pirmo mēnesi lekcijās raudājusi, jo neko īsti nav sapratusi.

“Pagāja

laiks, kamēr apradu ar spāņu valodu, meksikāņu dzīves ritmu, cilvēkiem un pārtiku. Taču Meksika un meksikāņi pārsteidz arī pēc tur nodzīvotiem diviem gadiem. Bet padaloties pirmajos iespaidos, atceros, kā man iepatikās viņu taksometri – mazas vabolītes zaļā krāsā ar baltiem riteņu spārniem. Protams, iebraucot Mehiko, skatam pavērās arī netīrība – līdzīgi, kā tas ir daudzās citās dienvidvalstīs. Ceļmalās atkritumi, bet ātri jau acs pie visa pierod. Dzīvoju pilsētā Puebla de los Angeles un ilgi nevarēju pierast, ka tur nav zaļuma. Viss ir dzeltens. Tas klimatisko apstākļu dēļ. Trūka pavasara un tā zaļuma, kāds mums ir Latvijā. Bet vēlāk, ceļojot pa Meksiku, sapratu, cik tā ir ļoti dažāda. Divas stundas, un ir džungļi, mitrs un zaļš. Patika, ka ir tik daudz saules un visu laiku svaigi augļi,” stāsta Agnija un atklāj, ka cilvēki Meksikā ir ļoti laipni un draudzīgi, tas palīdzēja ātri iejusties svešajā vidē.

“Meksikāņi bieži kavē. Ja sarunājam satikties 12, ir normāli, ja cilvēks atnāks trijos un nemaz nejutīsies neērti. Pie tā gan bija grūti pierast, jo Latvijā mēs uz

randiņiem vienmēr ierodamies laikus. Vēl meksikāņi mēdz ļoti lēnām pārvietoties pa ielām, tas sākumā nedaudz traucēja. Viņi ir tik apmierināti ar dzīvi, kaut gan liela daļa ir ļoti nabadzīgi. Bet viņiem laime nav naudā. Tiem, kuriem ir, tie brauc strādāt uz Ameriku,” stāsta Agnija un tupina: “Šķiet, ka viņus pretstatā latviešiem nervu krīzes nepiemeklē. Latvieši bieži vien ir stresaini un neapmierināti ar dzīvi. Arī veids, kā meksikāņi sasveicinās, ierauj. Tas ir apskāviens un buča uz vaiga. Tas ir mīļi un liek justies kā savējam. Arī ciemojoties ciemiņš vienmēr ir ierauts uzmanības virpulī. Nekad nebūs tā, ka jāsēž klusiņām malā un neviens tevi neievēro. Taču jāatzīst, ka tomēr pēc gada sapratu, ka ne vienmēr meksikāņu ārišķīgā laipnība ir patiesa. Sapratu, ka draugi, kurus par tādiem uzskatīju, nemaz tādi nav,” atzīst Meksikas iepazinēja.

Agnija stāsta, ka meksikāņiem viņas stāstītais par Latviju arī šķitis ļoti interesants, kaut gan Latvija kopumā ir viņu vismazākā štata lielumā.

“No mana kursa neviens nezināja, kas tā tāda Latvija. Viņiem Lietuva liekas pazīstamāka, jo tur ir zināma basketbola komanda. Tā kā meksikāņu interešu lokā nav ziemas sporta veidu, par Latviju viņi dzirdējuši nav. Sniegs? Daži meksikāņi zina, kas ir sniegs. Tie, kuri bijuši vai nu Kanādā, vai Amerikā, bet lielākajai daļai meksikāņu nav ne mazākās nojausmas par to, kas tas ir. Stāstīju, ka mums ir četri gadalaiki. Un jā, viņus izbrīnīja, kā kartupeļi var būt pamatēdiens, jo tos viņi ēd ļoti reti,” atzīst Agnija un atminas, ka meksikāņiem ļoti garšojusi “Laimas” šokolāde, viņi bijuši izbrīnīti, kā valstī, kurā neaudzē kakao un kafiju, pretstatā Meksikai, var būt tik garšīga šokolāde.

Jautāta, kā atpūšas meksikāņu jaunieši, Agnija atbild, ka viņiem patīk atpūsties bāros un iedzert aliņu. “Tekilu meksikāņi bieži nedzer. Bet pārsteidzošākais bija, kad viņiem rādīju, kā Latvijā dzer tekilu ar citronu, uzbērtu sāli pie īkšķa… Viņi smējās par mūsu izgudrojumu. Tur vienkārši pārgriež laimu uz pusēm, pamērcē sālī un uzkož pēc glāzes izdzeršanas. Daudzi taisa mājas ballītes. Tās ir ļoti populāras un tajās dejo un dzied līdz rīta gaismai,” stāsta meitene un atklāj, ka arī paši meksikāņi ikdienā skatās savus “meksikāņu seriālus”.

“Ja tā kārtīgi izsijā tos sižetus, daži graudi ir viņu reālajā dzīvē. Universitātē studēja meitene no maza lauku ciematiņa, kura bija aizbēgusi no tēva un paslepus mācījās. Meksikāņiem ir uzskats, ka sievietēm nav jāmācās. Ir jūtama mačo attieksme. Vīrietis var pateikt, ka sievietes vieta ir mājās, pie plīts un bērniem. Vienīgā aktivitāte varētu būt iesaistīšanās baznīcas dzīvē,” vērojumos dalās Agnija un atklāj, ka, esot Latvijā, viņa mēģinās noorganizēt foto izstāžu apmaiņu starp Meksiku un Latviju, lai savstarpēji varētu iepazīt tik dažādās kultūras un dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rozulas “zelta fonds” un laimīgo govju gardais piens

00:00
16.03.2025
9

Pērn Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” saņēma novada uzņēmēju    balvu nominācijā “Gadalauksaimnieks”. Rozulas piena lopkopības saimniecība strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Sākām ar to, kas palika pāri pēc kopsaimniecības privatizācijas – viena ferma un zeme, ko nomājām,” saka tās valdes priekšsēdētājs Norumnds Ruķis. “Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 180 ha ir mūsu īpašumā. […]

Arī sociālajam darbam svarīgas jaunas šķautnes

00:00
15.03.2025
26

Mācību ciklā “Kā radīt inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji padziļina zināšanas un iemaņas inovatīvu sociālo pakalpojumu radīšanai un attīstīšanai. Mācību cikla, ko organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), otrais seminārs notika Cēsīs. Mūspuses sociālās jomas pārstāvji atzīst, ka tā bija lieliska iespēja gūt papildu zināšanas, kā […]

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
80

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
54

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
221

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
48

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
48
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
21
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
34
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi