Cēsniece Agnija Anča pēc iegūtā bakalaura grāda Kultūras akadēmijā nolēma doties uz Meksiku, lai iegūtu filozofijas fakultātē maģistra grādu mācību programmā Estētika un māksla.
Šobrīd
jau divi gadi aiz muguras. Agnija uz mirklīti atbraukusi mājās, bet pēc pāris mēnešiem dosies uz Meksiku, lai aizstāvētu
maģistra darbu un, iespējams, domātu par darba iespējām saulainajā Meksikā.
Jautāta par pirmajiem iespaidiem, Agnija atceras, ka sākumā bijusi valodas barjera un pirmo mēnesi lekcijās raudājusi, jo neko īsti nav sapratusi.
“Pagāja
laiks, kamēr apradu ar spāņu valodu, meksikāņu dzīves ritmu, cilvēkiem un pārtiku. Taču Meksika un meksikāņi pārsteidz arī pēc tur nodzīvotiem diviem gadiem. Bet padaloties pirmajos iespaidos, atceros, kā man iepatikās viņu taksometri – mazas vabolītes zaļā krāsā ar baltiem riteņu spārniem. Protams, iebraucot Mehiko, skatam pavērās arī netīrība – līdzīgi, kā tas ir daudzās citās dienvidvalstīs. Ceļmalās atkritumi, bet ātri jau acs pie visa pierod. Dzīvoju pilsētā Puebla de los Angeles un ilgi nevarēju pierast, ka tur nav zaļuma. Viss ir dzeltens. Tas klimatisko apstākļu dēļ. Trūka pavasara un tā zaļuma, kāds mums ir Latvijā. Bet vēlāk, ceļojot pa Meksiku, sapratu, cik tā ir ļoti dažāda. Divas stundas, un ir džungļi, mitrs un zaļš. Patika, ka ir tik daudz saules un visu laiku svaigi augļi,” stāsta Agnija un atklāj, ka cilvēki Meksikā ir ļoti laipni un draudzīgi, tas palīdzēja ātri iejusties svešajā vidē.
“Meksikāņi bieži kavē. Ja sarunājam satikties 12, ir normāli, ja cilvēks atnāks trijos un nemaz nejutīsies neērti. Pie tā gan bija grūti pierast, jo Latvijā mēs uz
randiņiem vienmēr ierodamies laikus. Vēl meksikāņi mēdz ļoti lēnām pārvietoties pa ielām, tas sākumā nedaudz traucēja. Viņi ir tik apmierināti ar dzīvi, kaut gan liela daļa ir ļoti nabadzīgi. Bet viņiem laime nav naudā. Tiem, kuriem ir, tie brauc strādāt uz Ameriku,” stāsta Agnija un tupina: “Šķiet, ka viņus pretstatā latviešiem nervu krīzes nepiemeklē. Latvieši bieži vien ir stresaini un neapmierināti ar dzīvi. Arī veids, kā meksikāņi sasveicinās, ierauj. Tas ir apskāviens un buča uz vaiga. Tas ir mīļi un liek justies kā savējam. Arī ciemojoties ciemiņš vienmēr ir ierauts uzmanības virpulī. Nekad nebūs tā, ka jāsēž klusiņām malā un neviens tevi neievēro. Taču jāatzīst, ka tomēr pēc gada sapratu, ka ne vienmēr meksikāņu ārišķīgā laipnība ir patiesa. Sapratu, ka draugi, kurus par tādiem uzskatīju, nemaz tādi nav,” atzīst Meksikas iepazinēja.
Agnija stāsta, ka meksikāņiem viņas stāstītais par Latviju arī šķitis ļoti interesants, kaut gan Latvija kopumā ir viņu vismazākā štata lielumā.
“No mana kursa neviens nezināja, kas tā tāda Latvija. Viņiem Lietuva liekas pazīstamāka, jo tur ir zināma basketbola komanda. Tā kā meksikāņu interešu lokā nav ziemas sporta veidu, par Latviju viņi dzirdējuši nav. Sniegs? Daži meksikāņi zina, kas ir sniegs. Tie, kuri bijuši vai nu Kanādā, vai Amerikā, bet lielākajai daļai meksikāņu nav ne mazākās nojausmas par to, kas tas ir. Stāstīju, ka mums ir četri gadalaiki. Un jā, viņus izbrīnīja, kā kartupeļi var būt pamatēdiens, jo tos viņi ēd ļoti reti,” atzīst Agnija un atminas, ka meksikāņiem ļoti garšojusi “Laimas” šokolāde, viņi bijuši izbrīnīti, kā valstī, kurā neaudzē kakao un kafiju, pretstatā Meksikai, var būt tik garšīga šokolāde.
Jautāta, kā atpūšas meksikāņu jaunieši, Agnija atbild, ka viņiem patīk atpūsties bāros un iedzert aliņu. “Tekilu meksikāņi bieži nedzer. Bet pārsteidzošākais bija, kad viņiem rādīju, kā Latvijā dzer tekilu ar citronu, uzbērtu sāli pie īkšķa… Viņi smējās par mūsu izgudrojumu. Tur vienkārši pārgriež laimu uz pusēm, pamērcē sālī un uzkož pēc glāzes izdzeršanas. Daudzi taisa mājas ballītes. Tās ir ļoti populāras un tajās dejo un dzied līdz rīta gaismai,” stāsta meitene un atklāj, ka arī paši meksikāņi ikdienā skatās savus “meksikāņu seriālus”.
“Ja tā kārtīgi izsijā tos sižetus, daži graudi ir viņu reālajā dzīvē. Universitātē studēja meitene no maza lauku ciematiņa, kura bija aizbēgusi no tēva un paslepus mācījās. Meksikāņiem ir uzskats, ka sievietēm nav jāmācās. Ir jūtama mačo attieksme. Vīrietis var pateikt, ka sievietes vieta ir mājās, pie plīts un bērniem. Vienīgā aktivitāte varētu būt iesaistīšanās baznīcas dzīvē,” vērojumos dalās Agnija un atklāj, ka, esot Latvijā, viņa mēģinās noorganizēt foto izstāžu apmaiņu starp Meksiku un Latviju, lai savstarpēji varētu iepazīt tik dažādās kultūras un dzīvi.
Komentāri