Sestdiena, 13. decembris
Vārda dienas: Lūcija, Veldze

Par dzīvi Meksikā

Druva
00:00
03.03.2007
24
8lp Agnija Ancha

Cēsniece Agnija Anča pēc iegūtā bakalaura grāda Kultūras akadēmijā nolēma doties uz Meksiku, lai iegūtu filozofijas fakultātē maģistra grādu mācību programmā Estētika un māksla.

Šobrīd

jau divi gadi aiz muguras. Agnija uz mirklīti atbraukusi mājās, bet pēc pāris mēnešiem dosies uz Meksiku, lai aizstāvētu

maģistra darbu un, iespējams, domātu par darba iespējām saulainajā Meksikā.

Jautāta par pirmajiem iespaidiem, Agnija atceras, ka sākumā bijusi valodas barjera un pirmo mēnesi lekcijās raudājusi, jo neko īsti nav sapratusi.

“Pagāja

laiks, kamēr apradu ar spāņu valodu, meksikāņu dzīves ritmu, cilvēkiem un pārtiku. Taču Meksika un meksikāņi pārsteidz arī pēc tur nodzīvotiem diviem gadiem. Bet padaloties pirmajos iespaidos, atceros, kā man iepatikās viņu taksometri – mazas vabolītes zaļā krāsā ar baltiem riteņu spārniem. Protams, iebraucot Mehiko, skatam pavērās arī netīrība – līdzīgi, kā tas ir daudzās citās dienvidvalstīs. Ceļmalās atkritumi, bet ātri jau acs pie visa pierod. Dzīvoju pilsētā Puebla de los Angeles un ilgi nevarēju pierast, ka tur nav zaļuma. Viss ir dzeltens. Tas klimatisko apstākļu dēļ. Trūka pavasara un tā zaļuma, kāds mums ir Latvijā. Bet vēlāk, ceļojot pa Meksiku, sapratu, cik tā ir ļoti dažāda. Divas stundas, un ir džungļi, mitrs un zaļš. Patika, ka ir tik daudz saules un visu laiku svaigi augļi,” stāsta Agnija un atklāj, ka cilvēki Meksikā ir ļoti laipni un draudzīgi, tas palīdzēja ātri iejusties svešajā vidē.

“Meksikāņi bieži kavē. Ja sarunājam satikties 12, ir normāli, ja cilvēks atnāks trijos un nemaz nejutīsies neērti. Pie tā gan bija grūti pierast, jo Latvijā mēs uz

randiņiem vienmēr ierodamies laikus. Vēl meksikāņi mēdz ļoti lēnām pārvietoties pa ielām, tas sākumā nedaudz traucēja. Viņi ir tik apmierināti ar dzīvi, kaut gan liela daļa ir ļoti nabadzīgi. Bet viņiem laime nav naudā. Tiem, kuriem ir, tie brauc strādāt uz Ameriku,” stāsta Agnija un tupina: “Šķiet, ka viņus pretstatā latviešiem nervu krīzes nepiemeklē. Latvieši bieži vien ir stresaini un neapmierināti ar dzīvi. Arī veids, kā meksikāņi sasveicinās, ierauj. Tas ir apskāviens un buča uz vaiga. Tas ir mīļi un liek justies kā savējam. Arī ciemojoties ciemiņš vienmēr ir ierauts uzmanības virpulī. Nekad nebūs tā, ka jāsēž klusiņām malā un neviens tevi neievēro. Taču jāatzīst, ka tomēr pēc gada sapratu, ka ne vienmēr meksikāņu ārišķīgā laipnība ir patiesa. Sapratu, ka draugi, kurus par tādiem uzskatīju, nemaz tādi nav,” atzīst Meksikas iepazinēja.

Agnija stāsta, ka meksikāņiem viņas stāstītais par Latviju arī šķitis ļoti interesants, kaut gan Latvija kopumā ir viņu vismazākā štata lielumā.

“No mana kursa neviens nezināja, kas tā tāda Latvija. Viņiem Lietuva liekas pazīstamāka, jo tur ir zināma basketbola komanda. Tā kā meksikāņu interešu lokā nav ziemas sporta veidu, par Latviju viņi dzirdējuši nav. Sniegs? Daži meksikāņi zina, kas ir sniegs. Tie, kuri bijuši vai nu Kanādā, vai Amerikā, bet lielākajai daļai meksikāņu nav ne mazākās nojausmas par to, kas tas ir. Stāstīju, ka mums ir četri gadalaiki. Un jā, viņus izbrīnīja, kā kartupeļi var būt pamatēdiens, jo tos viņi ēd ļoti reti,” atzīst Agnija un atminas, ka meksikāņiem ļoti garšojusi “Laimas” šokolāde, viņi bijuši izbrīnīti, kā valstī, kurā neaudzē kakao un kafiju, pretstatā Meksikai, var būt tik garšīga šokolāde.

Jautāta, kā atpūšas meksikāņu jaunieši, Agnija atbild, ka viņiem patīk atpūsties bāros un iedzert aliņu. “Tekilu meksikāņi bieži nedzer. Bet pārsteidzošākais bija, kad viņiem rādīju, kā Latvijā dzer tekilu ar citronu, uzbērtu sāli pie īkšķa… Viņi smējās par mūsu izgudrojumu. Tur vienkārši pārgriež laimu uz pusēm, pamērcē sālī un uzkož pēc glāzes izdzeršanas. Daudzi taisa mājas ballītes. Tās ir ļoti populāras un tajās dejo un dzied līdz rīta gaismai,” stāsta meitene un atklāj, ka arī paši meksikāņi ikdienā skatās savus “meksikāņu seriālus”.

“Ja tā kārtīgi izsijā tos sižetus, daži graudi ir viņu reālajā dzīvē. Universitātē studēja meitene no maza lauku ciematiņa, kura bija aizbēgusi no tēva un paslepus mācījās. Meksikāņiem ir uzskats, ka sievietēm nav jāmācās. Ir jūtama mačo attieksme. Vīrietis var pateikt, ka sievietes vieta ir mājās, pie plīts un bērniem. Vienīgā aktivitāte varētu būt iesaistīšanās baznīcas dzīvē,” vērojumos dalās Agnija un atklāj, ka, esot Latvijā, viņa mēģinās noorganizēt foto izstāžu apmaiņu starp Meksiku un Latviju, lai savstarpēji varētu iepazīt tik dažādās kultūras un dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
90

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
38
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
135

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
352

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
84

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
90

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi