Pagājušajā nedēļā Priekuļos, lauksaimnieku centrā, norisinājās Vidzemes novada bioloģisko lauksaimnieku rudens sanāksme.
Lai pastāstītu par Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes iespējām sekmēt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, piedalījās arī padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Viņš atzina, ka lauksaimniecība, tai skaitā arī bioloģiskā, ir viena no prioritātēm, turklāt: “2007. – 2013. gadā liela uzmanība tiks pievērsta tūrismam. Tas saistās arī ar netradicionālo lauksaimniecību, kas vilina interesentus braukt uz laukiem ne tikai baudīt tīru dabu, bet arī ekoloģiskus produktus”.
N.Stepanovs atklāja, ka sagaidāms arī Eiropas finansiālais atbalsts profesionālajai izglītībai – Jāņmuižas profesionālajai vidusskolai, Priekuļu lauksaimniecības tehnikumam, Cēsu 4. arodvidusskolai.
Zemkopības ministrijas ES atbalsta nodaļas vadītājas vietniece Aiva Zvirbule skaidroja, kādu atbalstu bioloģiskās saimniecības varēs saņemt lauku attīstības programmā 2007. – 2013. gadam: “Eiropas fondu lauku attīstībai ieviešana notiek trīs virzienos – konkurētspējas celšana, vides un lauku ainavas uzlabošana, lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanas veicināšana.” “Agrovides” apakšpasākumi bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai ir zināmi jau no iepriekšējā plānošanas perioda, bet nākamajā periodā būs arī jauni – “Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana”, “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Rugāju lauks ziemas periodā”.
Pildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus arī turpmāk būs jāuzņemas piecus gadus, turklāt saimniecībā būs jāievēro savstarpējās atbilstības prasības. A. Zvirbule atzīst: “Tas skan kā kaut kas jauns, bet tas ir prasību apkopojums, kas jau ietverts nacionālajā likumdošanā. Pakāpeniski no 2009. gada tiks ieviestas vides prasības, no 2010. – dzīvnieku identifikācijas un ar veselību saistītas prasības, no 2011. – labturības prasības. Nākamgad būs jāievēro lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi, kas ir tie paši nosacījumi, kuri bija jāievēro, pretendējot uz platībmaksājumiem.” Paredzēts, ka bioloģiskajiem saimniekotājiem atbalsta maksājumi būs diferencēti pa kultūraugu grupām – laukaugi, graudaugi un pākšaugi zaļbarībai un skābbarībai, kukurūza zaļbarībai un skābbarībai, aramzemē sētie ilggadīgie zālāji un zālāji sēklu ieguvei (108 EUR/ha), dārzeņi (t.sk. garšaugi) un piemājas dārzi (357 EUR/ha), kartupeļi, cietes kartupeļi (318 EUR/ha), augļu koki un ogulāji (419 EUR/ha), pastāvīgās pļavas un ganības, nektāraugi (138 EUR/ha).
Sanāksmes dalībniekus satrauca nosacījums par lopu blīvumu, A. Zvirbule atzina, ka šis jautājums vēl tiks diskutēts ministrijā. Viņa skaidroja, ka 2008. gada pavasarī jau varēs pieteikties atbalstam no jaunās programmas, bet saistības, ko lauksaimnieki uzņēmušies iepriekš, turpināsies, tomēr, ja būs vēlēšanās, varēs pāriet uz jaunajām saistībām.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane atgādināja bioloģiskajiem lauksaimniekiem, ko ilgtermiņā dod bioloģiskās metodes: “Intensīvas un ilgstošas lauksaimniecības dēļ, tādēļ, ka nav lietoti organiskie mēsli, komposti un zaļmēslojumi, Eiropā kritiskā stāvoklī ir augsnes auglība. Kritisks jautājums ir arī par to, kas notiks ar augsni, ja ievērojami paplašināsies rapšu audzēšana
Latvijā.”
Dz.Kreišmane uzskata, ka bioloģiskās saimniekošanas pamatā ir četri principi – veselība, vide, godīgums un rūpes. Tā kā šāda saimniekošana ir darba un laika ietilpīgāka nekā konvencionālā lauksaimniecība, arī produkti ir dārgāki: “Produktu piedāvājums ir ierobežots, pieprasījums daudzkārt lielāks. Izpētīts, ka 15 – 20 gadu periodā, rūpīgi strādājot ar augsni un iedzīvinot to, var iegūt vienādu ražības līmeni ar konvencionālo lauksaimniecību, tomēr tas ir ilgstošs un rūpīgs darbs. Arī produktu izplatīšana ir mazāk efektīva, jo pārvadājumi mazākos apjomos ir dārgāki, taču bioloģisko produktu piedāvājums mazāks, turklāt ar mainīgu kvalitāti.”
Dz.Kreišmane vērtē, ka iepriekšējā plānošanas periodā atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem nav sekmējis ražošanu, kas jāņem vērā, jo no regulām izriet, ka turpmāk: “bioloģiskā lauksaimniecība tiks uztverta kā sistēma, kas tiecas apgādāt patērētāju ar svaigu, garšīgu pārtiku, respektējot dabiskās ekosistēmas. Par to arī maksā atbalsta maksājumus” .
Kā nozīmīgu nozares sasniegumu Dz.Kreišmane atzīst to, ka “Trikātas siers” uzsācis ražot sieru no bioloģiskā piena. Uzņēmumam pienu piegādā arī piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Drusti”. Tā priekšsēdētājs Ainārs Krieviņš atzina, ka sadarbība šķiet daudzsološa, tomēr viss atkarīgs no siera pieprasījuma.
Sertificēšanas un testēšanas centra atbilstības novērtēšanas nodaļas bioloģiskās lauksaimniecības sektora pārstāve Ilze Šmite skaidroja, ka vislielākās neatbilstības, pārbaudot bioloģiskās saimniecības, ir saistītas ar lopu turēšanu un novietnēm: “Vēl aizvien mazie teļi līdz sešu mēnešu vecumam bieži tiek turēti piesieti. Kļūdas ir arī saimniecību dokumentācijā, trūkst informācijas par ražām un citiem jautājumiem. Nereti nav saņemtas Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas konvencionālās sēklas iegādei, kas nereti tiek pirkta, jo bioloģiskās sēklas ir ļoti maz.”
LBLA valdes locekle Dace Kalniņa pastāstīja par programmu “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus attīstība”. D. Kalniņa atzina, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir jāpopularizē, lai sabiedrība zinātu un pirktu bioloģiski ražotus produktus, pazītu ekoloģiskās produkcijas zīmolu. Pētījumi liecina, ka rezultāts reklāmas kampaņām ir, ja 2004. gadā respondenti vēl nebija pārliecināti, vai bioloģiskie produkti ir veselīgi, tad šogad šī atziņa ir nostiprinājusies. Cilvēki vēlas iegādāties šos produktus arī lielveikalos. Aizvien pieprasītāki ir bioloģiski audzēti dārzeņi un augļi, mazāk gaļa.
Taurenes pagasta zemnieku saimniecības “Mīļumbrici” saimniece Inese Āboliņa atzina, ka konferencē izvērtējusi situāciju un izpratusi – viņas saimniecība pagaidām nav gatava nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību. Viens no iemesliem ir bioloģiski audzētās gaļas nelielais pieprasījums, arī tehniskās iespējas.
Arī Amatas novada zemnieku saimniecības “Eglītes” saimnieks Māris Berķis pastāstīja, ka uz sanāksmi ieradies, lai uzzinātu jaunāko bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, jo ir ideja uzsākt bioloģisko saimniekošanu: “Tomēr tam ir daudz šķēršļu, piemēram, saistībā ar lopbarību. Bioloģiski audzētus graudus nopirkt grūti, bet pašam nav tehnikas, lai tos audzētu.”
Gulbenes bioloģisko lauksaimnieku biedrības pārstāvis Mārtiņš Upāns atzina, ka Latvija ir bioloģiskajai lauksaimniecībai labvēlīga zeme, nozarei ir potenciāls. Viss atkarīgs no paša zemnieka un viņa uzņēmības.
Uz sanāksmi bija ieradusies arī uzņēmuma „Dabas dobe” pārstāve Santa Krūmiņa. Viņa vērtēja, ka interese par produkcijas pārdošanu ir daudziem lauksaimniekiem, tomēr lielākā problēma ir piegāde. S.Krūmiņa pastāstīja, ka kartupeļi, bietes, burkāni un citi dārzeņi ir plaši piedāvāti, taču, piemēram, ķiploku tirdzniecība vēl nav aizpildīta niša. Īpaši pieprasītas esot vistu olas, taču piedāvājums pagaidām neliels. Tāpat liels pieprasījums ir arī mājās ražotiem produktiem, piemēram, ievārījumiem, žāvējumiem, sīrupiem un sukādēm.
Komentāri