Ministru kabinets šodien ārkārtas sēdē vienojās par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar ilgstošiem elektroapgādes traucējumiem.
Ievērojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju par laika apstākļiem, kas novērojami kopš 2010.gada 24.decembra, – ilgstoša snigšana, bieza sniega sega, ledus un lietus -, kā arī turpmākās laika prognozes un izvērtējot sabiedrībai nodarīto kaitējumu un iespējamo turpmāko kaitējumu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm, ārkārtējā situācija izsludināta 40 novados.
Tā izsludināta Rēzeknes novadā, Viļānu, novadā, Kārsavas novadā, Ciblas novadā, Dagdas novadā, Krāslavas novadā, Preiļu novadā, Līvānu novadā, Ludzas novadā, Riebiņu novadā, Aglonas novadā, Zilupes novadā, Daugavpils novadā, Ilūkstes novadā, Vārkavas novadā, Jēkabpils novadā, Krustpils novadā, Viesītes novadā, Aknīstes novadā, Salas novadā, Neretas novadā, Kokneses novadā, Pļaviņu novadā, Jaunjelgavas novadā, Ērgļu novadā, Madonas novadā, Cesvaines novadā, Lubānas novadā, Varakļānu novadā, Skrīveru novadā, Aizkraukles novadā, Amatas novadā, Līgatnes novadā, Vecpiebalgas novadā, Cēsu novadā, Priekuļu novadā, Jaunpiebalgas novadā, Raunas novadā, Pārgaujas novadā un Ventspils novadā.
Saraksts ar šiem novadiem vēl tiks izvērtēts un papildināts ar potenciāli apdraudētajiem novadiem.
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu šorīt vienojās īpaši sasauktā Krīžu vadības padome.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt, ja dabas katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko un fizisko personu tiesību un brīvības ierobežošana.
Šādu lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu enerģētikas krīzes gadījumā valdība pieņēmusi pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas, aģentūrai LETA teica Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds. Vēl tikai, pamatojoties uz Saeimas 1998.gada 10.septembra paziņojumu, saistībā ar ražas novākšanai īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem Ministru kabinets izsludināja ārkārtas situāciju Latvijas laukos.
Ekonomikas ministrijai uzdots nodrošināt ārpus aizsargjoslām esošo koku izciršanu, kas apdraud elektrisko tīklu gaisvadu līnijas un elektroenerģijas padevi sabiedrībai.
Vienlaikus pirms koku izciršanas būs jānodrošina elektrisko tīklu gaisvadu līniju apsekošana, bet koku izciršana pirms darbu uzsākšanas jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu un attiecīgo pašvaldību.
Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt koku izciršanu, kas apdraud satiksmes drošību un var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai un zaudējumus īpašumam. Pirms koku izciršanas uzdots nodrošināt autoceļu un dzelzceļu apsekošanu. Koku izciršana pirms darbu uzsākšanas jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu un attiecīgo pašvaldību.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots informēt pašvaldības par tiesībām organizēt koku izciršanu, kas apdraud ceļu satiksmes drošību un var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai un zaudējumus īpašumam ar nosacījumu, ka pirms koku izciršanas tiek nodrošināta autoceļu apsekošana un koku izciršana pirms darbu uzsākšanas ir saskaņota ar Valsts meža dienestu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai arī uzdots aicināt vietējās pašvaldības nodrošināt attiecīgās pašvaldības valdījumā esošo publisko ēku jumtu attīrīšanu no sniega un ledus.
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Valsts kanceleja informēs Saeimu.
Kā žurnālistiem iepriekš uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), ārkārtējās situācijas izsludināšana neietekmēs pasākumu apjomu un tempu, kādā tiek novērsti sniega radītie bojājumi elektroapgādei.
Mērķis ir mainīt rīcības juridisko pamatojumu, piemēram, bez kompensāciju izmaksām veikt koku izciršanu privāto īpašnieku teritorijās. Tāpat nepieciešama atļauja valsts kapitālsabiedrībām paātrinātā kārtībā slēgt iepirkumu līgumus ar mežizstrādātājiem.
Premjers uzsvēra, ka lielākā problēma ir apledojušie koki, kas turpina apdraudēt elektrolīnijas. Tāpat saņemta informācija par vairāk nekā 1000 koku, kas Latgales reģionā apdraud drošu auto satiksmi. Lai gan atbildīgie dienesti strādā, juridisku aspektu dēļ arī nolemts izsludināt ārkārtas situāciju, ko valdība arī izdarīs šo pēcpusdien.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis informēja, ka situācija pasliktinās un meteorologi turpmākajās dienās prognozē lietu un slapju sniegu, kas var ietekmēt situāciju arī citos Latvijas reģionos. Nolemts, ka tiks izveidots 112 koordinācijas centrs, kurā pašvaldību vadītāji varēs koordinēti ziņot par aktuālo situāciju, kā arī saņemt strāvas ģeneratorus.
Šobrīd bez elektroapgādes Latvijā esot sešas mācību iestādes.
Jau ziņots, ka sniega un sala dēļ Latvijā ir problēmas ar elektroapgādi. Kopumā valstī bez sprieguma vai ar traucētu apgādi šodien plkst.10 bija 14 000 klientu.
LETA
Komentāri