Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Paņem muižas atslēgu

Sarmīte Feldmane
23:00
03.06.2018
9
Img 7682

25.maijā Latvijā sākās divas akcijas, kurās daudz jauna uzzina tie, kuri interesējas par vēsturiskām ēkām un vidi.

Akciju “Apmeklēsim Baltijas pilis un muižas -svinēsim kopā!” rīko četras Baltijas valstu piļu un muižu asociācijas, un tajā piedalīsies 131 pils un muiža – 45 no Latvijas, 55 no Igaunijas un 31 no Lietuvas.

Apceļošanas akcija veltīta Lat­vijas, Igaunijas un Lietuvas simtgadēm un Eiropas Kultūras mantojuma gadam. Tā ilgs līdz 16. sep­tembrim.

Pirmo reizi Latvijas pilīs un muižās notiek arī Atvērto durvju dienas. Šī pasākuma iniciators ir Eiropas Vēsturisko ēku asociācija, tam dots moto “Mūsu māja, jūsu mantojums”. Iniciatīvai ir pievienojusies arī Latvijas Piļu un muižu asociācija un Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācija. Ikvienam interesentam ir iespēja atkal bez maksas iepazīt vēsturiskās ēkas. Gandrīz 40 pilīs tiek piedāvātas īpašas programmas.

“Katra akcija ir kā liels pārbaudījums, no kā pieredzi gūst gan piļu un muižu apsaimniekotāji, gan apceļotāji,” pārliecināta Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidente, Veselavas muižas saimniece Emerita Gruz­de un uzsver, ka iespaidu prieks slēpjas ne tikai skaistās ēkās, interjeros vai eks­pozīcijās, bet arī garšīgos stāstos par šo ēku likteņiem, leģendām par spokiem un īstu viesmīlību.

Vakar Veselavas muižā pirmais Baltijas piļu un muižu apceļotājs Uldis Priede no Rūjienas saņēma simbolisku atslēgu, kas atver durvis uz jauniem atklājumiem kultūras mantojumā, un futlāri, kurā ir īpašs papīrs. “Latvijā, Igaunijā un Latvijā – katrā ir viena šāda atslēga un futlāris. Ceļotājam, kurš to saņem, ieraksta, kurā muižā kad bijis. Apmeklējot nākamo muižu, viņš atslēgu un futlāri nodod tur. To saņem nākamais ceļotājs. Veselavā saņemtā atslēga var nokļūt arī Igaunijas un Lietuvas pilīs un muižās. Atslēgas ceļam katrs varēs sekot līdzi asociācijas feisbuka lapā. Rudenī redzēsim, kur atslēga un futlāris no Ve­selavas ceļojis, to ceļotāji var arī vairākkārt aizvest uz vienu muižu vai pili. Kurp tālāk doties, tas katra paša ziņā,” pastāsta E.Gruz­de un uzsver – ja atslēga pazudīs, sāksies publiska meklēšana.

Uldis Priede dzimis Vaives pagastā, tur pavadījis bērnību, Cēsīs jaunību. Līdz šim katru vasaru apmeklējis vairākas pilis un muižas, bet akcijās nav piedalījies. Šova­sar nolēmis to darīt. “Mani interesē vēsture,” bilst U.Priede, bet Veselavas muižas gide Rudīte Ignatjeva pastāsta, ka Uldis pirms braukšanas uz Veselavu izlasījis grāmatas par tās vēsturi. “Vēl nezinu, uz kuru muižu braukšu tālāk. Iepriekšējā dienā biju Zvārtavā. Pa trim gadiem tā krietni mainījusies, tiek restaurēta. Katru gadu ikvienā vietā jau notiek pārmaiņas,” pārdomās dalās ceļotājs un atklāj, ka Igaunijā arī pabijis vismaz 20 muižās.

Veselavas muižas saimniece arī atgādina, ka šoreiz akcijas mērķis nav rosināt interesentus apmeklēt iespējami daudz piļu un muižu un savākt zīmogus, bet gan izbraukt ārpus Latvijas, ieraudzīt, ar ko kaimiņu vēsturiskās ēkas atšķiras. Ikviens akcijas dalībnieks var krāt simboliskas atslēgas (uzlīmes) kā atmiņu par pieredzēto. Akcijas noslēgumā apmeklētājs, kurš savāks vismaz piecas uzlīmes savā mītnes valstī un vismaz desmit kaimiņvalstīs, piedalīsies balvu izlozē. “Arī pati gribu aizbraukt uz Lietuvu un Igauniju, mani interesē, kā uzņem tūristus, ko piedāvā, kā tiek atjaunots kultūras mantojums,” atklāj E. Gruzde.
Visu vasaru pilīs un muižās notiks pasākumi, uz kuriem aicināts ikviens, to apstiprina akcijas no­saukums “Ap­meklēsim Baltijas pilis un mui­žas – svinēsim kopā!”. Baltijas valstu piļu un muižu apceļošanas akcijā piedalās arī Cēsu pils, Kārļa muiža, Ungur­muiža un Liepas muiža. Savukārt Atvērto durvju dienās vakar un šodien piedalās Cēsu pils, Un­gurmuiža, Dzērbe­nes, Nēķena, Vecpiebal­gas, Veselavas muiža.

“Latvijas un Eiropas pilis un muižas ir unikālas vietas, kur satiekas vēsture, kultūra un māksla. Tas ir mantojums un bagātība, kurā savijas valsts liktenis, kultūras mantojums un, kas svarīgi, arī mūsdienu elpa. Daudzas no Latvijas pilīm un muižām ir kļuvušas par savas apkārtnes vienu no galvenajiem tūrisma un sabiedriskās dzīves centriem.

Ar Atvērto durvju dienām vēlamies ne tikai akcentēt kultūrvēsturisko ēku nozīmību, bet arī mainīt priekšstatu par piļu un muižu ikdienu, apmeklētājiem atklājot detaļas, kas visbiežāk paliek aizkulisēs. Pašām pilīm un muižām šī ir lieliska iespēja izcelt savu unikālo atšķirību un piesaistīt sev jaunus tūristus,” paudusi Latvijas Privāto vēsturisko ēku asoci­ācijas pārstāve Egita Karlsone un izteikusi cerību, ka šogad aizsāktā tradīcija turpināsies un Atvērto durvju dienas Latvijas pilīs un muižās kļūs par ikgadēju notikumu.

Vecpiebalgas novada trīs muižās – Dzērbenes, Nēķena un Vecpiebalgas – arī šodien gaida viesus. “Šogad mūsu muižas iestājās Latvijas Piļu un muižu asociācijā, piedaloties akcijā ir iespēja aicināt interesentus un piedāvāt iespēju muižas apskatīt. Gidi izvadās pa apkārtni, atklās muižu noslēpumus,” stāsta Vecpiebalgas pašvaldības tūrisma organizatore Laura Prūse un piebilst, ka šogad Baltijas piļu akcijā nepiedalās, bet vasarā muižās būs dažādi pasākumi, lai tās popularizētu. Arī novada akcijā “Tava diena Piebalgā”, kas notiks 2.jūnijā, muižu durvis būs atvērtas. “Nākamvasar noteikti gribam vēl vairāk popularizēt savas muižas,” uzsver L.Prūse.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
158

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
45
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
21
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
30
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi