Marina Grīnberga ir pašvaldības deputāte un AVON menedžere, aktīva trīsdesmitgadniece, kura atzīst – ir pagasta patriote un nedomā, ka varētu doties prom no Jaunpiebalgas. Marina pat skaidro, ka viņu ar pagastu saista īpaša aura: „Agrāk pagasta padomes mājā bija slimnīca, un mamma stāstīja, ka esmu dzimusi tajā telpā, kas tagad ir priekšsēdētāja kabinets. Kad pabeidzu tehnikumu un kā jauna speciāliste atnācu uz Jaunpiebalgu, šeit bija zootehniķu kabinets. Jocīgi, bet atkal iznāk darboties šajā kabinetā.”
Deputāta darbs Marinai dod iespēju uzzināt to, kas notiek pagastā, un veicināt attīstību: „Ir laba sajūta, ka pagasta padomes priekšsēdētājs ieklausās jaunajos, jo ir tādas vietas, kur jaunieši pie vārda netiek laisti.”
Arī Jaunpiebalgā jau bijis ierasts, ka deputāti lielākoties ir vecāki par 40 gadiem, taču gados jaunākie, lai gan šad tad bijuši ar kaut ko neapmierināti, tomēr bijuši kūtri iesaistīties pagasta dzīvē.
„Nolēmām, ka vajadzētu aktivizēt 20 – 30 gadus vecos jauniešus un paredzēt kādus pasākumus tieši viņiem. Pirmais solis bija jauniešu konference pagājušajā gadā. Atsaucība nebija liela, bet ar varu jau nevar nevienu piespiest nākt un runāt par problēmām. Tomēr jau vien ar to, ka jaunieši tika uzaicināti, viņi sāka ieklausīties, sajuta, ka Piebalgā kaut kas šūmējas.”
Konferencē arī radusies ideja par uzņēmēju dienu “Izvēlies Piebalgu!” organizēšanu, jo jaunieši skaidrojuši, ka viens no iemesliem, kādēļ jaunie nenāk atpakaļ uz Piebalgu, ir tas, ka viņi nezina par pagastā notiekošo: „Lai atnāk un paskatās, ka Piebalga patiesībā ir pilnīgi brīva niša, ka te ir perspektīva vieta. Lai redz, ka uzņēmējdarbība te nav blīva. Domāju, ka vide te ir piemērota arī ražotņu atvēršanai, ir arī tukšas, ražošanai piemērotas ēkas, piemēram, pienotava.”
Marina vērtē, ka pašvaldībai ir grūti tieši piesaistīt jauniešus un attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr ir iespēja veidot labvēlīgu vidi: „Protams, dodam atļaujas tiem, kuri vēlas uzsākt individuālo darbu. Jaunietim ir jānāk ar savu iniciatīvu, un mēs palīdzēsim!”
Marina uzskata, ka daļai jauniešu pietrūkst uzdrīkstēšanās, taču, viņasprāt, tieši laukos ir daudz lielākas iespējas parādīt un pierādīt sevi. Tomēr lielākā daļa pēc studijām izvēlas darbu pilsētās. Daudzi aiziet mācīties uz pilsētu skolām jau pēc pamatskolas absolvēšanas, ko atbalsta arī vecāki. „Es viņus saprotu. Katrs jau grib, lai bērnam ir plašas iespējas, lai viņš ir finansiāli neatkarīgs,” saka Marina.
Jaunpiebalgā atgriežoties tie, kuriem pagastā ir lauku mājas, bet lielākoties arī viņi neizrāda iniciatīvu. Tāpat kā citās sfērās, arī lauksaimniecībā jauniešu ir maz, tādēļ Marina satraucas, kas notiks, kad vecie zemnieki vairs nespēs uzturēt savas saimniecības: „Esam pat domājuši par to, ka skolās bērnus vajadzētu papildu ieinteresēt par vidi un lauksaimniecību, bet tam nepieciešams arī vecāku atbalsts.”
Komentāri