Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Paaudzēs saglabāts, tagad grāmatā

Sarmīte Feldmane
00:00
09.04.2024
90
Alksnis Gram

Saista vēsture. Roberta Alkšņa meitai Aijai (vidū), Edgaram Viņķelim un bibliotekārei Guntai Blaumanei daudz, ko pārrunāt. FOTO: Sarmīte Feldmane

Izdots darbs par Veselavas zemnieku dzīvi muižas laikā

Ne tikai straupieši sanāca bibliotēkā, lai būtu klāt un iepazītu Roberta Alkšņa grāmatu “Melna čūska miltus mala”.

“Roberts Alksnis bija cienīts mūsu skolas direktors,” atgādināja bibliotekāre Gunta Blaumane un atzina, ka, lasot grāmatu, bijusi šokā par vācu baronu attieksmi pret latviešu zemniekiem. “Nesen Straupē bija saruna par to, cik baroni bijuši labi pret zemniekiem. Var jau būt, ka kaut kur tā bija, bet par Veselavas muižu lasīt grūti. Tas patiesi ir romāns par zemnieku pēršanu Vidzemē 19. gadsimta vidū,” bilda bibliotekāre, bet straupietis Māris Šķesters pauda pārliecību, ka patiesība jāmeklē pa vidu. Viņš ieteica izlasīt vienu pēc otras R.Alkšņa grāmatu un Zigfrīda fon Fēgezaka “Senči un pēcteči”.

Romānu R.Alksnis sarakstīja jau 90.gadu beigās, un ceļš līdz grāmatai bija garš. Kad 1997.gadā Veselavas pagasta “Brīv­niekos” atklāja Zemnieku spēka akmeni, saimnieks Andris Actiņš rakstniecei Gunai Rukšānei uzdāvināja Roberta Alkšņa romāna manuskriptu. “Spēka akmens veltīts Veselavas zemniekiem. Tajā iegravēti vārdi “Latvju zemē esam stipri!” (1841. – 1997.) Tas atgādina par Veselavas zemnieku garu un spēku, brīvības mīlestību. 1997. gadā Bērzkrogā notika zemnieku protesta akcija, bet 1841. gadā Veselavas zemnieki protestēja pret muižnieku patvaļu. Barona rīkotajās nežēlīgajās represijās tika sodīti 113 zemnieki. Arī toreiz kādam bija priekšā ceļš uz Sibīriju,” stāsta G.Ruk­šāne un atceras, ka manuskriptu, kas bija pavairots rotoprintā, izlasījusi ļoti ātri. “Romānā ir tas, kas vajadzīgs, tas viegli un ātri lasās, kaut saturs ir ļoti smags. No­brīnījos, ka nav izdota grāmata. Piedāvāju izdevniecībai, bet tā neieinteresējās. Tad iesaistījās veselavietis Ēvalds Krieviņš, ka biedrība, kurā viņš darbojas, izdos. Tā gāja gadi, kad atkal painteresējos, bija prieks, ka “Ju­mava” izdos,” par ceļu no manu­skripta līdz grāmatai pastāsta G.Rukšāne, bet kāds piebilst, ka veselaviešiem tuvāki tad bija baroni, ne zemnieki.

R.Alksņa meita Aija atceras, ka tēvu visu mūžu interesējusi vēsture, viņš arī pētījis dzimtas saknes. “Melna čūska miltus mala” pamatā ir autora vecāsmātes stāstītais. Anna Alksne (Riek­stiņa) dzimusi 1856.gadā, 15 gadus pēc lielās zemnieku pēršanas muižā. Mirusi 1950.gadā, kad R.Alksnim bija 31 gads. “Līdz pēdējai dienai viņai bija ļoti laba atmiņa. Tēvs iztaujāja savu vecomāti, un viņas bērnībā šie stāsti tika stāstīti,” atklāj A.Alksne.

Vēstures lappusi paver G.Rukšāne: “19.gadsimta vidū zemnieki jau sāka iegūt turību, bet viņiem nebija nekādu tiesību. Tad parādījās baumas, ka Krie­vijā ir brīvas zemes un ikviens var braukt, tikai jākļūst par pareizticīgo. Baronam tas nepatika, jo aizbrauks taču čaklākie. Mā­cītājs gan no kanceles sludināja, ka tā nav patiesība. 1841.gada oktobrī zemnieki tika sasaukti muižā un kūdītājus gribēja nopērt, bet zemnieki nostājas pretī ar dakšām. Barons saprata, ka joki mazi, un tika atsaukts karaspēks. 500 rīkstes nozīmēja nāvi.” Grāmatā šos notikumus var izlasīt.   

Savukārt Veselavas barons fon Kampenhauzens par 1841.gadā muižā notikušo raksta: “Nē, šī ir nepateicīga tauta, uz kuru es skatos ar citādām acīm nekā senāk. Viņi bija vergi, un tādiem tiem būs jāpaliek. Jo ar pašreizējo apskaidrošanu tādu, kāda tā ir, ļaudis nekļūs izglītotāki, bet drīzāk pārtop rupjākos un sliktākos cilvēkos, kuros trūkst jebkāda goda izjūtu. Jo vairāk viņiem dod, jo vairāk pieaug viņu nenovīdība, alkatība un mantkārība. No vergu dvēselēm tu nekad negūsi pateicību. Vergi saprot un klausa tikai vienai valodai, ne saprātam, vēl mazāk labestībai, bet tikai un vienīgi pātagai.”

Līgatnietis Edgars Viņķelis ir Veselavas skolotāja Eduarda Aukas mazmazdēls. Pagastā cienītais skolotājs aizstāvēja zemniekus, pēc tam barons viņu nodeva melnajai sotņai, padzina, kaut zemnieki lūdzās, lai atstāj skolotāju. E.Auka vēlāk mūžu strādāja Raunas draudzes skolā.

“Katrs notikums, ko tēvs aprakstījis, ir patiess. Tāpat cilvēku vārdi, mājvārdi, kas pieminēti, veselaviešiem arī šodien labi zināmi. Tēvs papīram uzticēja tautā saglabāto par tiem 1841., 1842.gada bargajiem laikiem, kad pār dzimtajiem pakalniem klājās sviedru un asiņu rasa,” uzsver    grāmatas autora meita un pastāsta, ka interesanti ir lasīt par  to, kā būvēja Vidzemes šoseju. Barons bija noslēdzis līgumu un saņēmis naudu par darbu izpildi, bet nemaksājis strādniekiem, viņi nenorakuši paugurus, tāpēc arī šoseja cauri Veselavai bijusi tāda – kalnā, lejā.    Grāmatā ir daudz smaguma, bet līdzsvaram arī mīlas intrigas. Muižas istabene bija veselaviete, kad baroni netika pie bērniem, viņa attapīgi prata visu sariktēt,” bilst Aija.

Viņa atgādina A.Alkšna savulaik rakstīto: “Vēsture ir kā dziļa aka, kurā nekad neapsīkst veldze, tāpēc tur var smelt un atkal smelt. Kāds malks paņemts šim darbam, to palīdzēja izdarīt mana vecāmāte, kura pēc 95 vasarām nu staigā pa veļu valsti, bet kā dārgu mantojumu atstāja savas atmiņas par laiku, kad, jauna būdama, mina smagās klaušu takas, izbaudīja, kā garšo pelavmaizes rieciens. Apbrīnojama bija viņas atmiņa, kurā glabājās bagāts faktu materiāls par tā laika cilvēkiem, notikumiem un ne tikai par to, arī daudz ko, kas noticis viņas tēva un mātes laikā. Tā tapa šis darbs kā zināms atlīdzinājums, kā parāda atdošana gan tām paaudzēm, kas uzvarēja necilvēcīgi smagajā dzīves cīņā un radīja nākamās paaudzes, gan tām, kas nāks pēc manis.”

“Melna čūska miltus mala” iet pretī lasītājiem. Straupieši savu skolotāju nu var iepazīt kā rakst­nieku, bet veselavieši ieskatīties pagasta vēstures notikumos. A.Alksnis atstājis vēl viena literāra darba “Sirdi slēdzu akmenī” manuskriptu un jaunībā rakstīto dzeju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
24
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi