Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

“Orisāre” svin Jurģus. Muzeju nakts Inešos

Sarmīte Feldmane
00:00
22.05.2024
103
Orisare

Interesanti dzirdēt un redzēt. “Orisāres” krājuma glabātāja Daiga Šatrovska atklāj, kā krājumā nonāca četri piebaldzēniešu tautastērpi. FOTO: Sarmīte Feldmane

“Kur tik mazā, klusā pagastā var būt tāda rosība!” Muzeju naktī, atbraucot uz Inešiem, teica ne viens vien. Arī tuvējo pagastu kaimiņi kautrīgi atklāja, ka te nav bijuši ilgus gadus.

Muzejs ir senu bagātību, vērtību glabātājs, un Muzeju naktī ikviens var pavērt tās durvis, kur ikdienā drīkst ieiet tikai muzejnieki, un ieraudzīt tur glabāto. Muzeju apvienība “Orisāre”, kas apvieno četrus memoriālos muzejus – brāļu Kaudzīšu, E.Dārziņa un J.Sud­rabkalna, K.Skalbes un A. Austriņa – vakarā vēra durvis jaunajā mājvietā. Daudzi šajā brīdī gribēja būt klāt. Celts kā Vecpiebalgas pagastnams, laiku maiņās te bijuši gan dzīvokļi, gan kopsaimniecības kantoris, gan skola, bet pēdējos gados gaidījis īsto saimnieku. Bija vērts – atzīst gan inesieši, gan muzejnieki. “Orisāres” krājumā ir ap 20 tūkstoši vienību. Līdz šim viss glabājās šau­rās telpās, arī muzejnieki strādāja saspiesti. Tagad “Orisārei” nodots bijušās skolas otrais stāvs.
Svinīgi uzrunājot sanākušos, apvienības vadītāja Līva Gru­dule nolasīja “Mērnieku laiku” Pāvula runu ar lūgšanām, lai dod valdīšanai tādu prātu, ka “Orisārei” ar visiem tiem muzejiem, kas nu tai ir piešķirti, dāvātu “zāģi, kas pats uz priekšu iet, lai ar fuksīti nav malka jāgādā; tādu traktorīti, uz kura muzeja meitietis var apsēsties un zāli nopļaut, lai nav ar sirpi jāpļauj; tādu kafejas vārāmo, pa kuru vienā galā ieber kalnos audzētas kontrabandas pupiņas un pa otru galu ar švunku kafeja iznāk, ka tie muzejnieki, dienu un nakti raudamies, kādu žurmes malku dabon ieraut. Ja nu vēl ko – tad kādu grasi vairāk, lai par prieku darbošanos, ka tie muzejnieki varētu līdz kādai siltai jūrai uz pāris dienām aizšauties, ne tik daudz uz peldošanos, cik svešzemju muzejus pabaudīt. Gan otrēji muzeji – Cēsu muzejs un “Kalāči”- saka un rāda, ka šiem arī vajag, jo arī, kā sacīt jāsaka, esot tādi paši krietni un nabagi, bet tu vari likt valdīšanām, lai tās šujiem dod ko labāku vietā, vislabāk tādu prātu šujiem pēc tām mantām, kas nāk dvēselei par labu”. Vēl Pāvuls valdīšanu aicina piedomāt gan par jumtu caurumiem, ūdens nebūšanām, brūkošiem balkoniem un izšūpotiem pamatiem. Beigās gan viņš piebilst: “Piedod manai vājai sirdej šīs lūgšanas, jo grēcinieki esam mēs visi.”

Visu vakaru muzejnieki rādīja un stāstīja, atklāja sava darba noslēpumus un krājuma bagātības. Liela interese bija par Jūlija Jēgera gleznām. Tās apskatāmas izstāžu telpā. “Viņš 1944.gadā no “Kalna Apte­kām” devās svešumā. Gleznas mākslinieks novēlēja Vecpie­balgas pagastam, bet līdz šim tās nebija apskatāmas,” stāstīja muzejniece Ilona Muižniece un piebilda, ka arī turpmāk te būs izstādes. Varēja piestāt lasītavā, kur, kaut vai pētot savu dzimtas koku vai kādus muzeja krājuma materiālus, ikviens var strādāt.

Neviltota interese apmeklētājiem par neseno muzeja krājuma papildinājumu. Rudenī Vecpiebalgā pienāca paciņa, adresēta Piebalgas muzejam. Tajā tautas tērps un klāt vēstule, kurā rakstīts – manas mammas Almas Ventere tautastērps. Tas vilkts 1947.gadā Eslin­genas Dziesmu svētkos. “Alma Ventere, dzimusi Bēr­ziņa, Vec­piebalgas “Ģibuļos”. Studējusi astronomiju, viņas vārds atrodams universitātes astronomijas izdevumos. Emig­rē­jusi, dzīvojusi Amerikā. Sūtījumā bija arī lellīte,” atklāja “Ori­sāres” krājuma glabātāja Daiga Šatrovska un piebilda, ka stāstam ir turpinājums, kas nebeidzas.

Viņa arī rādīja Pie­balgas kora fotogrāfiju 30.gada Dziesmu svētkos. Tikai vienai koristei galvā piebaldzietes vainadziņš un piesprausta sakta, kas 30.gados bija modē. Par to var padomāt, jo piebaldzēni gan stipri turējuši tradīcijas, gan bijuši atvērti jaunajam.

Jaukajā vakarā Ella Frīdvalde – Andersone ikvienu aicināja ekskursijā pa muižas parku. Ap simts interesentiem devās vakara pastaigā, kur ik uz soļa dzirdēja kādu stāstu no aizgājušajiem laikiem. Retais neizmantoja izdevību ieskatīties Piebalgas novada vēstures muzejā, kas iekārtots bijušajā vīna pagrabā. Te Piebalgas vēsture cauri gadsimtiem stāstos, materiālos, par to, kā piebaldzēni dzīvoja, liecina dažādi priekšmeti, fotogrāfijas. “Mums Vecpiebalgas pagasta “Vecvientieši” ir senču īpašums. Tur bijušas kolhoza mehāniskās darbnīcas, frēzējot zemi, traktoru detaļas ir ik uz soļa. Gribas kaut ko vairāk uzzināt par kolhoza laikiem,” pastāstīja Everita un Jēkabs Putniņi un piebilda, ka ikdienā dzīvo Salaspilī, bet brīvdienās un vasarās ir Piebalgā. “Gribas vairāk zināt par Piebalgu,” bilda Jēkabs.

“Daudzus interesē nesenie laiki – gan tie, kurus paši piedzīvojuši, gan vecākā paaudze. Ne reizi vien, skatot ekspozīciju, bija dzirdams sakām: “Man to vecāmamma stāstīja!” vai priecīgs izsauciens: “Reku, bildē mans tēvs! Un te es mazs!”,” iespaidos dalījās E.Frīdvalde – Andersone un uzsvēra, ka piebaldzēnus visos laikos ir interesējušas un bijušas svarīgas viņu saknes.

Elīza Katlapa un Jānis Ruicēns atzina, ka grūti iedomāties, kur vēl varētu pavadīt tik jauku vakaru. “Esmu inesiete, dzīvoju Madonā, regulāri braucu pie vecākiem, inesieši prot sagādāt svētkus,” teica Elīza.
Vecpiebalgas muižas teritorijā ikviens varēja pavadīt ilgas stundas. Te vakara krēslā satikās vēsture un šodiena. Jauniešu centrā “Balgas strops” piedāvāja izspēlēt Sanda Mūrnieka zīmēto spēli un iepazīt Piebalgu. Jaunieši arī cepa un cienāja ar pankūkām. Keramiķe Līga Mergina melnās keramikas podos ugunskurā vārīja gardum gardu grūbu putru, līdz pēdējam apmeklētājam maltīti gādāja arī kafejnīca “Pils”, bet “Apimi” aizveda bišu produktu un veselības pasaulē, Piebalgas porcelāna fabrika rādīja smalkus darinājumus, bet Sveču mājas meistares – sveču liesmu spēles.

“Cilvēku plūsma nerima līdz vēlai tumsai,” nākamajā dienā atzina muzejniece Lauma Balode. Tika reģistrēti 328 “Orisāres” apmeklētāji, bet ne jau katrs pierakstījās. Apmeklētāji bija ne tikai no Cēsu novada, arī Rīgas, Siguldas, Līgatnes, Madonas un citām vietām. “Daudz bija jaunpiebaldzēnu. Viena priekuliešu kompānija atbrauca ar četrām mašīnām,” atklāj L.Balode.

Vecpiebalgas muiža Inešos, parks ir jauka vieta, kur piestāt. Darbīgie un radošie uzņēmēji ir sākuši jaudīgu vasaru, tāpat kā jaunie – muižai piederīgie – “Orisāre”. Drīz pie tās sliekšņa smaržos eņģeļtaures, garām paiet nevarēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svētīgus Jāņus!

00:00
23.06.2024
29

Es sasēju lielu sieru,Jāņu dienas gaidīdama;Jāņu dienu izdalījuPa maziemi gabaliem. Nākat šurpu, Jāņa bērni,Nākat lieli, nākat mazi;Lieliem došu alu dzerti,Maziem siera gabaliņu. Nelīst lietus, nelīst lietus,Šodien lietus nevajaga,Salīs manas Jāņu zāles,Salīs paši Jāņu bērni. Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,Nu mēs tevi pavadām;Nāc atkal citu gadu,Tad mēs tevi gaidīsim.

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
43

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
49

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
60

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
68

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
35

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi