Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Operas direktors viesojas skolā

Druva
00:00
03.02.2007
8
1lp Operas Konc Cpg

Cēsu pilsētas ģimnāzijas šī gada Pateicības dienas sarīkojumu īpašu darīja tās absolvents, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.

Viņš skolai dāvināja operas solistu koncertu. Pedagogiem, skolas atbalstītājiem, jauniešiem un viņu ģimenēm priekšnesumus sniedza dziedātāji Krišjānis Norvelis, Kristīne Gailīte un Jānis Apeinis, galvenokārt iejūtoties V. A.Mocarta operas „Dons Žuans” varoņu lomās. Koncertā operas mākslinieku uzstāšanās mijās ar ģimnāzistu muzikālajiem priekšnesumiem. Uzstājās solisti – pianists Tomass Kozlovskis, čelliste Ieva Šķendere, saksofonists Kristaps Folkmanis, kā arī skolotājas Inese Lāces vadītā skolas radošā grupa.

Muzikālais dāvātprieks mijās ar pedagogu sagatavotajām pateicībām skolas atbalstītājiem – deputātiem, firmām un iestādēm, skolēnu ģimenēm, kā arī klasēm, kuras Draudzīgā aicinājuma dienā ģimnāzijas bibliotēkai dāvinājušas grāmatas. Ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa uzsvēra, ka skolai svarīgi saņemt sabiedrības atbalstu: “Dāsnums un devīgums izteic arī padomu, atsaucību, ne tikai materiālās vērtībās”.

Skolotāji pateicās Latvijas Nacionālās operas direktoram par izrādīto atsaucību, noorganizējot mākslinieku uzstāšanos skolā.

Aicinājums atcerēties skolas laiku Andrejam Žagaram lika aizdomāties un secināt, ka šogad apritēs 30 gadi kopš izlaiduma. „Pašas svinības gan es nokavēju, jo tieši izlaiduma dienā man Rīgā bija pirmā filmēšanās Gunāra Pieša filmā „Tavs dēls”. Biju tik ļoti pārņemts ar šo notikumu, ar to, ka varēju būt kopā ar izciliem aktieriem, piemēram, Viju Artmani, ka izlaidums tobrīd nešķita svarīgākais,” atcerējās A.Žagars. „Lai gan mācījos fizikas un matemātikas klasē, kas toreiz bija ļoti prestiži, jo šo klašu skolēni tika labāk sagatavoti, lai iestātos Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, tomēr bērnībā sajustā valdzinošā teātra inde vidusskolā arvien vairāk aizņēma manas domas.” Tagadējais operas direktors pastāstīja, kā aizrāvies ar teātra spēlēšanu Cēsu Tautas teātra studijā, kā iestājies kinoaktieru studijā un trīs reizes nedēļā braukājis uz mācībām Rīgā un loģiska pēc tam šķitusi izvēle iestāties Latvijas valsts konservatorijas teātra nodaļā. „Trīs vidusskolas gadi bija skaisti arī ar to, ka, kolhozā strādājot, nopelnījām naudu un klase to tērēja ceļojot, iepazīstot pasauli. Svarīgākais skolas devums tagad šķiet tas, ka skolotāji mūs, jauniešus, motivēja apgūt garīgās vērtības.” Kad Latvija ieguva neatkarību, pavērās daudz jaunu iespēju dzīves piepildīšanā, A.Žagars pametis teātra un kino aktiera profesiju, pievērsies uzņēmējdarbībai. Uzaicinājumu 1996. gadā kļūt par Nacionālās operas direktoru A.Žagars atcerējās kā negaidītu un dīvainu, kaut pats bija aizrāvies ar operu baudīšanu Eiropas opernamos. „Nu direktora amatā esmu pārdzīvojis septiņus kultūras ministrus un lepojos, ka opera kļuvusi par valsts simbolu atjaunotajā Latvijā, mūsu māksla spēj konkurēt ārzemju tirgū. Operas attīstībai arī turpmāk ir lieli plāni, tāpat kā tradīcijām, kuru vidū ir operas vasaras festivāls un sezonas noslēgumā brīvdabas izrāde Cēsīs. Šovasar uz Cēsīm gribam atvest „Aīdas” uzvedumu.

Par to, kāda ir Cēsu pilsētas ģimnāzija šodienas jauniešu skatījumā, ģimnāzijas īpašais ciemiņš un pateicības sarīkojuma viesi uzzināja nesen tapušā videoklipa pirmizrādē. Tā autori ir vecāko klašu skolēni Krišjānis Kārkls un Edgars Eglītis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
59

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi