Pēc sešiem siltākiem par normu mēnešiem un tiem sekojošā septembra, kura vidējā gaisa temperatūra atbilda normai, oktobris kopumā Latvijā bijis vēsāks par normu, savukārt mēneša nokrišņu daudzums pēc pieciem ar nokrišņiem bagātiem mēnešiem oktobrī bijis zem normas.
Kā liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija, ar mēneša vidējo gaisa temperatūru plus 4,9 grādiem, kas ir 1,7 grādus zem normas, šā gada oktobris bijis divpadsmitais aukstākais pēdējos 87 gados, tādējādi uz trīspadsmito vietu nokrities pagājušā, 2009.gada oktobri, kura vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija plus 5 grādi.
Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais oktobris Latvijā ir bijis 1967.gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija 3,3 grādus virs normas. Otrais vissiltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2006.gadā – 2,9 grādus virs normas, bet no tā tikai par grāda desmitdaļu atpalikuši 1934.gada un 2000.gadu oktobri. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru plus 8,7 grādiem desmit siltāko oktobru skaitā devītais bija 2008.gada oktobris.
Savukārt visaukstākais oktobris Latvijā ir bijis 1976.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija 4,5 grādus zem normas. Otrais aukstākais oktobris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru 3,7 grādus zem normas ir bijis 2002.gadā.
Šā gada oktobrī mēneša vidējā gaisa temperatūra zemāka par normu bija visā Latvijā, svārstoties no 2,2 grādiem zem normas Jelgavā līdz 1,2-1,3 grādiem zem normas Ventspilī, Rīgā un Cēsīs.
Vēsāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem laiks bija oktobra lielākajā daļā. Stabili zem normas diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās no 1.oktobra līdz pat 23.oktobrim. Aukstākā diennakts bija 16.oktobrī, kad dienā gaisa temperatūra pakāpās tikai līdz plus 2, plus 8 grādiem, bet naktī sals bija ne tikai iekšzemē, bet arī daudzviet piekrastes rajonos, Jelgavā noslīdot līdz mīnus 4,6 grādiem, kas bija šā gada oktobra viszemākā gaisa temperatūra.
Savukārt oktobra pēdējās trīs dienas gaisa temperatūra pirmo reizi mēnesī stabili pakāpās divus līdz trīs grādus virs normas un dienā vietām gaiss atkal, tāpat kā mēneša pirmajā dekādē, sasila virs plus 10 grādiem.
Nokrišņu daudzums oktobrī vidēji Latvijā bija 85% no ilggadējās normas. Tādējādi šogad oktobris ir bijis krietni sausāks nekā pērn, kad nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 113 milimetri, kas ir ap 170% no normas.
Pēc ilggadējiem novērojumiem visvairāk nokrišņu oktobrī ir bijis 1974.gadā, kad to daudzums bija gandrīz 220% no normas. Mitrāko oktobru pirmajā desmitā septītais bija pagājušā, 2009.gada oktobris, bet desmitnieku noslēdz 2008.gada oktobris ar mēneša nokrišņu daudzumu 160% no normas. Savukārt vismazāk nokrišņu rudens vidus mēnesī ir bijis 1951.gadā – tikai 17% no normas.
Šā gada oktobrī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Kurzemes un Centrāllatvijas daļā, turpretī Vidzemē nokrišņu daudzums pārsvarā bija virs normas, Siguldā sasniedzot 140% no tās.
Nokrišņu daudzums aizvadītajā mēnesī svārstījās no tikai 0,4% no normas mēneša pirmajā dekādē līdz pusotrai normai līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam trešajā dekādē. Oktobra pirmā dekāde lielākoties pagāja augsta atmosfēras spiediena apgabala ietekmē, pavisam neliels, īslaicīgs lietus vietām austrumu rajonos bija tikai perioda pēdējā dienā. Tādējādi šīs desmit dienas šogad teritorijas lielākajā daļā pagāja bez nokrišņiem, kas pēdējos gandrīz 90 gados oktobrī Latvijā ir pirmoreiz.
No 12.oktobra līdz 17.oktobrim un no 21.oktobra līdz 23.oktobrim nokrišņiem lietus veidā visos Latvijas reģionos pirmo reizi šoruden pievienojās sniega un ledus graudi, slapjš sniegs, vietām arī sauss sniegs. No 14.oktobra līdz 17.oktobrim un 22.oktobrī zeme vietām pārklājās ar 0,5 līdz trīs centimetrus biezu sniega segu, kas gan ātri izkusa.
Aizvadītajā mēnesī kopumā vējš visbiežāk pūta no dienvidu, dienvidaustrumu puses, taču nedaudz biežāk nekā pēc ilggadējiem datiem tika novēroti arī ziemeļrietumu vēji.
Oktobra otrajā un trešajā dekādē Latvijai pāri gāja vairāki aktīvi cikloni un ar tiem saistītās zema spiediena ieplakas, izraisot vairākas rudens vētras. Pirmā vētra, kurā vēja ātrums brāzmās Latvijas lielākajā daļā sasniedza 15 līdz 20 metrus sekundē (m/s), Rīgā – 22 līdz 23 m/s, bet Ventspilī – 27 m/s, tika novērota 12.oktobrī. Savukārt otra vētra bija naktī no 14.oktobra uz 15.oktobri, kad vēja brāzmas iekšzemes rajonos sasniedza ātrumu 12 līdz 18 m/s, Rīgas līča dienvidu un dienvidaustrumu daļā 24 līdz 25 m/s, bet vislielāko vēja brāzmu stiprumu atkal piedzīvoja Ventspils – 28 m/s.
15.oktobrī un 16.oktobrī spēcīga ziemeļu puses vēja ietekmē piekrastes rajonos aktīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas vietām nesa arī pērkona negaisu. Savukārt Latvijas austrumu rajonos, vējam pierimstot, uz koku zariem veidojās slapja sniega nogulums.
Trešā rudens vētra tika piedzīvota oktobra trešās dekādes sākumā. 21.oktobrī vēja brāzmas piekrastes rajonos sasniedza ātrumu 15 līdz 18 m/s, Ventspilī – 22 m/s, bet 22.oktobrī Rucavā, Rīgā, Ainažos tām jau bija vētras spēks, Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī stipras vētras spēks, jo vēja ātrums sasniedza 25-27 m/s. Savukārt Latvijas austrumos vietām tika novērots arī putenis, apledojums un slapja sniega nogulums. Turpretī Liepājas un Ventspils pusē temperatūras kontrastu ietekmē 22.oktobra agrā rītā ducināja pērkons.
LETA
Komentāri