Valdis Zatlers, apmeklējot Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem, visnepatīkamāk bija pārsteigts par ieslodzīto apstākļiem apcietinājuma korpusā. Tagad apcietinātie pārvesti uz pagaidu telpām, bet ieslodzījuma vietā uzsāks pārbūvi.
Līdz ar desmit apcietināto pārvešanu uz labiekārtotām pagaidu apcietinājuma bloka telpām, Cēsu audzināšanas iestādē sāks realizēt vērienīgu projektu, kuru finansē Norvēģijas valdība, kas atzinusi, ka ir būtiski ieguldīt līdzekļus, lai sakārtotu pusaudžu audzināšanas un ieslodzījuma vietu Latvijā.
“Cēsīs jau 2011. gadā varēs redzēt to, kādai jābūt ieslodzījuma vietai. Ne tikai šādā pusaudžu audzināšanas iestādē, bet arī ieslodzījuma sistēmā, lielajos cietumos. Un runa nav tikai par to, ka ēka būs jauna, bet tā būs izveidota tā, lai puiši, kas te nonāk, nekad ieslodzījumā nevēlētos atgriezties. Nav runa, ka apstākļiem jābūt sliktiem, taču būs atsevišķas kameras, katrā pa diviem ieslodzītajiem, viņus visu diennakti novēros un viņi satiks vien psihologu un sociālo darbinieku, būs nodrošināta stunda pastaigām nelielā iežogojumā. Tādai ir jābūt ieslodzījuma vietai, un Cēsīs uzcelsim pirmo paraugmodeli,” sacīja ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte un piebilda – kritiku neiztur apgalvojumi, ka krīzes laikā nevajag sakārtot ieslodzījuma vietas.
“Te viss paveiktais ir atkarīgs no iestādes vadītāju uzņēmības. Ir projekti, ir finansiāla atsaucība Norvēģijā. Šis ir labais piemērs, ka projektu var realizēt un nav jābaidās, ka pēkšņi naudas pietrūks. Galu galā Latvijā pēdējos 25 gados nav uzbūvēta neviena jauna ieslodzījuma vieta,” vērtēja V. Puķīte.
Jaunās apcietinājuma daļas būvniecību ir plānots sākt vasarā, tagad notiks ēkas projektēšana un iepirkuma procedūras organizēšana. Līdztekus šīs ēkas celtniecībai plānots renovēt arī ieslodzīto dzīvojamo korpusu. Kopumā Norvēģijas valdība darbu veikšanai piešķīrusi vairāk nekā 2,2miljonus eiro. Pašlaik iestādē atrodas 104 nepilngadīgie, desmit izvietoti daudz ērtākajā apcietinājuma korpusā.
“Ēkas šādiem mērķiem nav viegli pielāgot, bet mums izdevās. Domāju, ka puiši, kuri vēl gaida tiesas spriedumu vai lēmumu, kurā ieslodzījuma vietā būs sods jāizcieš, izmitināti daudz labākos apstākļos,” sacīja iestādes priekšnieka vietnieks, projektu vadītājs Imants Naudišs. Pagaidu telpās izbūvētas piecas kameras, tajās izvietotas gultas, sakārtoti sanitārie mezgli, uzstādītas videonovērošanas iekārtas.
Puiši, kuri pāris mēnešus bija pavadījuši vecajā izolatorā un tagad pārvesti uz jauno pagaidu ēku, “Druvai” sacīja, ka jūtas labi, jo ir silts, telpas gaišākas, remontētas. Arī šie darbi paveikti, tērējot Norvēģijas finansējumu.
“Viss sākts un izdosies, jo ir pamatotu projektu kārtībā saņemtie līdzekļi. Citādi iestādes budžets krīzes apstākļos būtiski sarucis, ļoti jāvērtē, kā ietaupīt, nekādiem remontdarbiem līdzekļu nebūtu,” sacīja Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Valts Kukainis.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs atzina, ka finansējums cietumu uzturēšanai sarucis par ceturto daļu. Tas nozīmē, ka sarūk darbinieku atvaļinājumu laiks, netiek finansētas mācības.
“Neatlaižam darbiniekus, jo tas nav risinājums. Ja Cēsīs atbrīvotu darbiniekus, tad tas nozīmētu tikai ielikt jauniešus aiz restēm un nestrādāt, lai viņu dzīvi mainītu. Tas nav pareizi. Pēc likuma nedrīkstam ietaupīt arī uz ieslodzīto rēķina, tāpēc optimizējam visus citu izdevumus, puiši Cēsis joprojām bauda pilnvērtīgu ēdienkarti, ” tā kopējās tendences ieslodzījuma vietās raksturoja Visvaldis Puķīte.
Komentāri