Iepazīstoties ar saistošajiem likumiem, kā arī nosacījumiem studentu kreditēšanai ar valsts galvojumu, “Nordea banka” secinājusi, ka pašreizējie programmas noteikumi ir neizdevīgi visām iesaistītajām pusēm – gan studentiem, gan komercbankām, gan arī pašai valstij.
Kā skaidroja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Stuķēna, būtiskākie riski vispirms esot saistīti ar augstajām administratīvajām izmaksām, ko veido nepamatoti daudzu atskaišu sagatavošana, fiziska dokumentu parakstīšana un arī sūtīšana.
Rezultātā students plānotajā laikā varot nesaņemt finansējumu studiju maksas segšanai, kā arī aizkavējas tālākā kredīta administrēšana.
Otrkārt, “Nordea bankas” skatījumā, ar pašreizējo sistēmu tiek veidots monopols studentu kreditēšanai, kā rezultātā students nevar izvēlēties banku, kurā saņemt kredītu ar valsts galvojumu. “Būtībā jaunietis un viņa galvotājs ir spiests mainīt savu banku, ja konkrētajā gadā kredītu ar valsts galvojumu neizsniedz viņa finanšu iestāde,” teica Stuķēna.
Treškārt, pastāvot arī klientu kredītriski, jo valsts izstrādātie noteikumi neparedz tiesības bankām kvalitatīvi izvērtēt klienta spēju atmaksāt kredītu. Tādejādi netiekot veicināta atbildīga aizņemšanās, jo, piemēram, students, kurš jau uzņēmies lielas saistības, vēl var izmantot kredītu ar valsts galvojumu.
Pēc Stuķēnas sacītā, minētās nepilnības ir atrisinātas mūsu kaimiņvalstīs, kur valsts galvojumu programmas darbojas daudz efektīvāk, proti, programma ir pieejama vairākās komercbankās vienlaicīgi, students brīvi var izvēlēties sev tīkamo banku, turklāt kredītam ir arī izdevīgi nosacījumi, jo pastāv pozitīva konkurence starp bankām.
Programmas nepilnību un arī risku dēļ “Nordea banka”, kas jau iepriekšējos gados vērtējusi iespēju piedalīties studentu kreditēšanas ar valsts galvojumu izsolēs, nolēmusi atteikties no dalības izsolē arī šogad.
Stuķēna gan informēja, ka “Nordea banka” no 2008.gada kreditē studentus bez valsts galvojuma un šādā veidā piesaista aptuveni 15% no studentu komerckredītu tirgus. Savukārt “Nordea banka” Lietuvā un Igaunijā jau vairākus gadus sekmīgi izsniedzot studentu kredītus ar valsts galvojumu, un galvojuma piesaistīšana Latvijā būtu tikai loģisks solis programmas tālākajā attīstībā, taču, saglabājoties esošajiem noteikumiem par studentu kreditēšanu ar valsts galvojumu, “Nordea banka” savu dalību izsolē atlikusi.
Stuķēna piebilda, ka “Nordea banka” jau ir norādījusi uz iespējām uzlabot programmas darbību Latvijā atbildīgajai valsts struktūrvienībai – Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondam.
Jau vēstīts, ka šonedēļ, 28.janvārī, notiks izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Izsolē tiek izsolītas tiesības izsniegt kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atbilstoši kredītiestādes solītajam apmēram un procentu likmei.
Tiesības izsniegt studiju kredītus un studējošo kredītus tiks izsolītas atsevišķi – tiesības izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 28 102 429 eiro apmērā, kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu ir ekvivalents 19 750 500 latu, kā arī tiesības izsniegt studējošā kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 12 773 831 eiro apmērā, kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu ir ekvivalents 8 977 500 latu.
Šogad studiju un studējošos kredītus ar valsts galvojumu izsniedz “SEB banka”.
NOZARE.LV
Komentāri