Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornī atgriezies vēsturiskais krusts un lode. Saules apspīdēts, dievnams jau no tālienes iezīmē pilsētas centru. Un ne velti šo dievnamu dēvē par Cēsu sirdi.
“Tas īpašs brīdis, cik gadu nesapņojām par balto baznīcu! Cik varējām, darījām, bet tas bija sapnis. Un nu tas ir piedzīvots,” pirms svētbrīža, kas dievnamā bija sapulcējis daudzus cēsniekus un viesus, “Druvai” atzina Rūta Siliņa un piebilda, ka ir prieks arī par cilvēku vēlmi būt klāt brīdī, kad kapsulā tiks ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm un tā ielikta lodē, kas atjaunota rotās baznīcas torņa smaili.
Restauratori atjaunojuši un apzeltījuši torņa krustu un lodi. “Krusts ir arī augšāmcelšanās simbols. Cauri laikiem Sv.Jāņa baznīcas tornis bijis kā bāka ceļiniekiem pilsētas sirds meklējumos,” svētbrīdī teica mācītājs Didzis Kreicbergs un uzsvēra, ka vēstījums nākamajām paaudzēm tiek ielikts laika kapsulā Latvijai zīmīgā dienā – “Baltijas ceļa” atceres 30.gadadienā.
Uz galdiņa pie altāra varēja apskatīt laika kapsulu, vēstījumus nākamajām paaudzēm, arī kaltu naglu, kas bija kalpojusi iepriekšējai laika kapsulai baznīcas tornī. Kapsulā ievietoja draudzes, Cēsu novada domes, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, kas veic dievnama atjaunošanu un restaurāciju, vēstījumus, kā arī piektdienas “Druvas” numuru un atmiņas karti ar ziņām par Cēsīm un cēsniekiem. “Cēsis vienmēr cēlušas augšup. Šeit auguši daudzi no radošākajiem Latvijas prātiem, kas veidojuši mūsu tautas pašapziņu. Cēsis ir mūsu valsts vēstures šūpulis un dižgaru kalve. Un cauri laikiem tās nemainīgais simbols bijusi Sv.Jāņa baznīca. Baznīca, kas burtiski ceļ augšup, tās slieksnim esot vienā augstumā ar Rīgas Pētergaili un tās sienām sniedzot nemainīgu mieru un patvērumu pēc tā izslāpušajiem. Lai šī baznīca tās atjaunotajā veidolā kalpo kā vēl spēcīgāks gara izaugsmes, Cēsu un cēsnieku simbols. Lai Sv.Jāņa baznīcai un Cēsīm saules mūžs,” teikts domes vēstījumā nākamajām paaudzēm. “Kad baznīcas tornī tika atrasta laika kapsula, ar interesi gaidījām, kāds būs iepriekšējo paaudžu vēstījums. Cerams, pēc gadsimtiem vēsturnieki pratīs izlasīt, kāda šī diena bijusi Cēsīs, draudzē, kā dzīvojam,” sacīja domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un uzsvēra, ka visi gaida, kad no baznīcas noņems sastatnes un pilnībā varēs ieraudzīt gaišo dievnamu.
Visu klātbūtnē metālmākslinieki tēvs un dēls Jāņi Martinsoni aizvalcēja kapsulu. “Kā rāda iepriekšējā kapsula, kas bija sašauta, gadu desmitus tā stāvēja, papīrs bija labi saglabājies. Tātad lodē vide ir laba. Galvenais ir sausums, jo vēstījumi rakstīti uz papīra,” skaidroja Jānis Martinsons (jun.). Tēvs ar lepnumu rādīja fotogrāfiju, kurā redzams, kā viņš 70.gados uzkāpis baznīcas tornī pie krusta. “Mūsu gatavotās laika kapsulas ir gan zemē, gan daudzviet augšā,” ar lepnumu sacīja Jānis (jun.). Arī zem Uzvaras pieminekļa Cēsīs ir Martinsonu gatavota laika kapsula.
Baznīcas torņa dekoratīvo elementu (krusta trejlapu, tornīšu izbūvju un fiāļu ložu, kā arī lielās lodes) labošanu veica AS “Būvuzņēmums Restaurators” ilggadējais kalējs Pēters Koroļs, kurš savulaik izgatavojis Rīgas Doma baznīcas torņa gaili, bet pēc 30 gadiem piedalījies tā restaurācijā. Savukārt zeltīšanas darbus 19,32 kvadrātmetru apjomā paveica uzņēmuma restauratore Inese Ozoliņa un viņas palīgs Raimonds Karveckis. No jauna ir izgatavots arī torņa smailes dekors, kas vēsturiski atradies zem bumbas, bet pēc iepriekšējiem jumta remontdarbiem nebija novietots atpakaļ.
“Drīzumā cēsnieki ieraudzīs pilsētas sirdi. Lai nākamās paaudzes laika kapsulu atrod bez ložu caurumiem. Gribētos teikt, ka tā var stāvēt lodē mūžīgi, jo kapars ir ilgmūžīgs. Apzeltījumu bojā putni ar nagiem, mēģinot uzsēsties uz krusta malas,” pastāstīja AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs un pauda gandarījumu, ka draudze tieši viņiem uzticējusi atjaunot baznīcu. “Atjaunot senu namu vienmēr ir aizraujoši, un ir gaidāmi pārsteigumi. Mūsu meistariem, vietējiem profesionāļiem, ir iespēja ar rokām glāstīt pirms daudziem gadsimtiem tapuša nama sienas un izveidot tās tādas, kādas bija kādreiz. Lielu, baltu ēku šodien nebūvē. Baznīcas atjaunošana nav tas darbs, kur trenēties. Svarīgi atvest uz objektu tos meistarus, kuri prot izdarīt. Un šodien tas nav vienkārši,” “Druvai” sacīja M. Mamajs.
Ar sveicieniem celtnieki, domes un draudzes pārstāvji tika pavadīti uz torni. Cēsnieki, kuri no Rožu laukuma vēroja baznīcas tornī notiekošo, atzina, ka tas gan viņu dzīvē, gan pilsētai ir nozīmīgs notikums.
Komentāri