Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

No mazas kūtiņas līdz mūsdienīgai fermai 

Sarmīte Feldmane
00:00
13.12.2023
2
Zilver1 4

Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Caunītes” saimnieku Ilzes un Alda Zilveru veikums novērtēts ar Cēsu novada uzņēmēju gada balvu kategorijā “Gada lauksaimnieks”.

Patlaban “Caunītēs” ir 350 slaucamās govis, bet pavisam    ap 700 liellopu. Gadu gaitā izveidots augstražīgs    Holšteinas melnraibās šķirnes ganāmpulks. Pērn saim­niecība bija 17. Latvijā, kurā visaugstākā piena govju ražība, no govs izslaukti 12 633 kilogrami piena. Saimniece lēš, ka šīgada rādītāji varētu būt augstāki.

“Šī ir trešā ziema, kad govis ir jaunajā kūtī,” lepni saka saimnieks un uzsver, ka par modernas fermas būvniecību lēmuši ģimenes apspriedē kopā ar dēliem un meitu. “Mums tagad mazāka slodze, vairāk tikai palīdzam. Rītdienas jautājumi arī ir jauno ziņā,” teic Ilze. Dēlam Valdim ir sava ar “Caunītēm” saistītā saimniecība “Vidus Birzītes”, kurā telītes izaudzē no sešu mēnešu vecuma līdz grūsnībai. Lauris uzņēmies atbildīgākos darbus govju fermā, viņš arī gādā par pareizu barības devu aprēķināšanu un barošanu. “Lai būtu izslaukumi, svarīgs ir ciltsdarbs un pareiza barošana,”atgādina saimnieks.

Jāspēj reaģēt

Kad “Druva” ciemojas saimniecībā, rīta darbi pabeigti, ir brīdis atelpai, lai atskatītos, kā “Caunītes” gadu gaitā attīstījušās, kādi pārbaudījumi pieņemti, krīzes pārvarētas.
“Saimniekošanā nav tāda brīža, kad nebūtu kādas problēmas. Šogad kā nekad vienam izaicinājumam sekoja nākamais,” saka saimniece, bet saimnieks vien atgādina, ka lauksaimniecībā jābūt gataviem dažādām situācijām.

“Lopbarība ir sagatavota, bet kvalitāte zema, nevar cerēt uz lieliem izslaukumiem. Taču izdzīvosim, ganāmpulku nevajadzēs samazināt,” vērtē Aldis un pastāsta, ka jau vasarā tika samazināts jaunlopu skaits, vairākas grūsnās teles pārdotas. Tagad piena devējas brāķē. “Galvenais, lai mazāks barības patēriņš,” uzsver saimnieks un piebilst, ka iepriekš audzēts vairāk jauno govju, nekā pašiem vajag, tagad izvērtē, cik vajag ganāmpulka atjaunošanai.

“Valsts atbalstu par sausuma zaudējumiem, visticamāk, nesaņemsim. Pieteikumu gan iesniedzām. Ja ņemtu vērā ienākumus par pienu, tad varētu cerēt, bet, tā kā tika pārdotas grūsnās teles, brāķētās govis, ienākumu kritums neatbilst kritērijiem,” stāsta Ilze.

Lopbarībai pašu audzētais

“Šogad vairāk nekā agrāk bija iesēti graudi,” stāsta Aldis un paskaidro, ka lopbarības cena palielinājusies un, protams, pirkta lētākā, bet tās kvalitāte ne vienmēr bijusi cerētā.

“Kad izaudzē pats, zini kvalitāti. Patiesībā jau, ja gribi augstu izslaukumu, govīm jādod pārtikas graudi. Kā jau pirmajā gadā, bija kļūdas. Novāktos graudus placinājām, ja mitri, gatavojām kā skābbarību. Pašu izaudzētie jau drīz būs izbaroti. Pērkam arī no vietējiem zemniekiem,” pastāsta Aldis, bet Ilze atgādina – lopbarības sagatavošana šovasar bijusi laimes spēle. “Pirmais pļāvums bija ļoti knaps. Rudenī atāli bija, bet zāli nevarēja pietiekami apžāvēt. Rudenī kukurūzu paspējām novākt līdz lielajiem vējiem un lietiem, toties, kad bija jāpļauj lucerna, vairs nevarēja tikt uz lauka, aizņēmāmies tehniku un satinām ruļļos. Pupas salikām kaudzē, varbūt tā darīt vajadzēja arī  ar vasarājiem, jo raža bija maza,” stāsta Ilze.

Aldis atzīst, ka, redzot krusas postījumus Kurzemē, saimniecībā vērtē vajadzību apdrošināt sējumus. Svarīgi, kāds būs apdrošinātāju piedāvājums. Ganāmpulks gan ir apdrošināts. Nākamgad plānots, ka graudaugu sējumu būs trīs reizes vairāk.  “Cau­nītes” apsaimnieko 570 hektārus, vēl lauki ir arī “Vidus Birzītēm”. Lielas platības tiek nomātas Vaives pagastā, tur lauki līdzenāki nekā Veselavā, var audzēt graudus. Arī attālums    optimāls. Aldis piebilst, ka pagastā visi lauki tiek apsaimniekoti un zemi dabūt nevar.

Sadarboties ir noderīgi

Pienu saimniecība pārdod Igaunijas un Latvijas piensaimnieku kooperatīva “E-Piim” piena kombinātam Paidē. Tas tikko uzcelts, ir viena no modernākajām piena pārstrādes rūpnīcām Austrumeiropā. “Esam kooperatīvā “Piena ceļš” , un tas kopā ar igauņiem ir  “E-Piim” dibinātājs. Kooperatīvā biedri lemj, cik var atļauties maksāt par pienu. Tā kā  rūpnīca vēl nestrādā ar pilnu jaudu, saprotams, ka mums nav augstākā iepirkuma cena.  Kad pavasarī visiem bija cenas kritums, mums tas notika lēnāk, tāpat tagad arī palielinās. Ja vērtē vidējās iepirkuma cenas, tad mums ir virs vidējās,” stāsta Aldis un uzsver: “Ceram uz nākotni, pāris gadu paies, kamēr kooperatīvs iekaros tirgu.”

Aldis atzīst, ka Latvijā ir pārāk daudz mazu kooperatīvu un to iespējas ierobežotas. Kad daudzi zemnieki uztraucās par elektroenerģijas cenu kāpumu, “Caunītes” tas gandrīz neskāra.    “E-Piim” pirms elektrības sadārdzinājuma noslēdza līgumu ar “Enefit”    uz 12 gadiem. Jāmaksā 50 eiro par megavatstundu, pirms tam bija nedaudz lētāk. “Elek­trība nekad nebūs tik lēta, kāda bija pirms krīzes. Tas arī viens no kooperatīva ieguvumiem, var piedāvāt lielu paketi. Tajā ir arī jaunā rūpnīca Igaunijā, Jaunpils pienotava un zemnieku saimniecības,” pastāsta zemnieks.
Aldis uzsver, ka saimniekošanā svarīga sadarbība    ar kaimiņiem. Tāda izveidojusies ar  “Lejas Krastiņiem” Vaives pagastā un “Pintāniem” Raunas pagastā. “Caunītes” izmanto Priekuļu    “Pušklaipu” pakalpojumus. “Teh­ni­ku aizdodam un aizņemamies. Mums ir kombains kukurūzas novākšanai, to izmanto visas trīs saim­niecības, ja kādam kas salūst, cits izpalīdz ar savu tehniku. Vairāk saimniecībām sadarboties jau būtu sarežģīti, jo darbi gaida visus vienā laikā,” vērtē veselavietis un atzīst, ka valsts mērogā zemniekiem trūkst sadarbības, nemaz nerunājot par nopietnu kooperāciju.

“Vai nav bēdīgi, ka zemnieki paši nespēj uzturēt organizācijas, kuras viņus pārstāv un aizstāv?    Valsts finansējums sabiedriskajām organizācijām nešķiet pareizi. Kooperatīvi vismaz paši sevi finansē,” saka “Caunīšu” saimnieks. Pats ir Zemnieku saeimā, kurā apvienojušies dažādu nozaru zemnieki, un    Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijā, kas ir    profesionāla organizācija.

“Esam apmierināti. Ir izveidota Eiropas Savienības nosacījumiem atbilstoša saimniecība, tirgū varam stāvēt izdevīgā pozīcijā. Pašreiz nepelnām, bet    varam risināt ikdienas problēmas, gaidām rezultātu nākotnē. Bet var būt dažādi. Ar to jārēķinās. Risks ir visur un vienmēr,” saka lopkopis, bet Ilze atgādina, ka ikdienā jātiek galā ar kredītiem, līzingiem. “Kredītprocenti, protams, palielinājušies. Daļu kompensēs valsts, tas liels atbalsts. Piena iepirkuma cena katru mēnesi palielinās, bet skaidrs, ka 50 centi par kilogramu nebūs. Tas bija par daudz labi,” vērtē saimniece.

Bez ieguldījumiem nav rezultāta

Protams, ģimenē tiek apsvērts, kas saimniecībā uzlabojams. Un saraksts ir diezgan garš. “ Jādomā par novietni  teļiem līdz sešu mēnešu vecumam. Tai jābūt siltai, ērti izmazgājamai, dezinficējamai. Dzirdināšanai izmantotu robotus, tie lieli ieguldījumi. Tehnikas remontam vajag    telpas, tāpat graudu glabāšanai un apstrādei. Piena lopkopībā vajag ļoti daudz ēku. Arī tehnika aizvien jāatjauno. Tehnoloģijās jāiegulda, lai    vajadzētu mazāk strādājošo un pašiem mazāk    jāstrādā ar rokām,” pārdomās dalās Aldis, bet llze pārliecinājusies, ka lopkopībā ne jau alga ir tā svarīgākā. Un, kā atklāj Aldis, saimniecībā strādājošie saņem vairāk nekā skolotāji.  “Vispirms jābūt labiem darba apstākļiem. Darbi­nieki pie mums brauc no Si­guldas, Drustiem, Rīdzenes, Cēsīm, Liepas. Ir nodrošināta iespēja pārnakšņot, nedaudz kompensējam degvielas izdevumus,” stāsta Ilze, un Aldis uzsver, ka ne katrs gatavs strādāt lopkopībā. Nav arī zudis priekšstats, kāds bija darbs    kolhozu fermās.

“Tas, kā nozare dažu desmitu gadu laikā attīstījusies, ir apbrīnojami. Visu laiku mācāmies, citādi darbam nebūs rezultāta,” saka “Caunīšu” saimnieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi