Piena lopkopības saimniecībās notiek pāreja uz ziemošanas periodu. Cēsu lauku konsultāciju biroja (LLKC) lopkopības speciāliste Andra Seredina skaidro, ka ir vairāki dzīvnieku turēšanas un barošanas aspekti, kas jāievēro šajā laikā. Visbūtiskāk šo pāreju izjūt mazās un vidējās saimniecības, kuras govis laidušas ganībās.
Speciāliste atzīst, ka nereti laikus nav sākta govju piebarošana ar skābbarību, kas būtu jādara jau pirms pārejas uz ziemošanu. Jaunākie skābbarības analīžu dati turklāt liecina, ka tā Cēsu rajonā šogad izdevusies tikai labas vai apmierinošas kvalitātes.
A.Seredina atzīst, ka zemniekiem noderētu izmantot LLKC mājas lapā (www.llkc.lv) „Pļaušanas serviss” pieejamos datus par zāles kvalitātes izmaiņām un labāko pļaušanas laiku. Šā gada skābbarības analīzes liecina, ka zemnieki laukus nopļāvuši pārāk vēlu, zāles kvalitāte ietekmē skābbarības kvalitāti: „Tradīcijas ir iesīkstējušas. Protams, tikai pēc Jāņiem sienu var normāli izžāvēt, jo tad sausnas un kokšķiedras ir pietiekami daudz, bet skābbarība jāgatavo ātrāk, jau maija beigās. Šogad skābbarība, kas sagatavota jūnija sākumā, vairs ir tikai apmierinošas kvalitātes. Ļoti liela uzmanība jāpievērš zālāju vērtībai.”
Skābbarības kvalitāti ietekmē tas, vai zālāji ir pietiekami labi mēsloti, zālāju vecums, augu botāniskais sastāvs. Ja tas nav darīts, proteīna zālē ir par maz. Laukiem nepieciešama arī augsnes kaļķošana. Ar katru gadu augsne kļūst aizvien skābāka, tas ietekmē barības vielu daudzumu augos. Tomēr A.Seredina atzīst, ka kaļķošana ir dārga un ne katrs to var atļauties.
Speciāliste skaidro, ka pārejā uz ziemošanas periodu notiek izmaiņas: „Ir jāizprot situācija. Mainās guļvieta – ārā tā bija mīksta, bet kūtī lielākoties cieta. Ir izpētīts, ka piens rodas tieši laikā, kad govs guļ un atgremo. Neērtās, cietās guļvietās govis stāv kājās, pārslogo kāju saites, locītavas, nagu zoli, tas savukārt veicina dažādu kāju slimību attīstību, klibumu.
Mainās mikroklimats un temperatūra novietnē. Ja kūtī ir virs 20 grādiem, dzīvniekiem iestājas karstuma stress, govīm mazinās ēstgriba, tās vairāk dzer. Mainās ūdens uzņemšanas daudzums. Lai ražotu daudz piena, govij jāuzņem no 80 līdz pat 140 litriem ūdens dienā. Tādēļ jāpārliecinās, lai dzirdnes vienā minūtē izdotu apmēram 23 – 26 litrus ūdens, taču daudzās kūtīs no dzirdnīcām ūdens tek lēni.
Piesietās turēšanas laikā mainās arī kaimiņienes, badīšanās un dīdīšanās traucē ēšanu. Ļoti svarīgi ir arī barības galdi. Govīm ir ļoti laba oža, bet nereti saimniecībās barības galdi ir netīri, sasmakuši, govis no tādiem nevēlas ņemt barību.
Rudens pusē izmainās laika apstākļi – biežāk līst, taču dzīvniekiem netīk ēst slapju zāli. Samazinās arī zāles daudzums ganībās, tādēļ jāpārvar lielāki attālumi uz jaunām ganībām. Jāņem vērā, ka pārvarot vienu kilometru, izslaukums no govs samazinās no 0,8 līdz pat četriem kilogramiem piena ražīgākajām.”
A.Seredina atzīst, ka piena kvalitāti ietekmē dažādi faktori, bet galvenokārt ēdināšana. Ja tā ir trūcīga un nesabalansēta, dzīvnieks patērē daudz enerģijas, samazinās piena daudzums un kvalitātes rādītāji. Negatīvi tiek ietekmēta arī dzīvnieka imunitāte.
”Tuvojoties salnām, mainās ēdināšana, barības devā tiek iekļauts vairāk siena, skābbarība vai skābsiens, kas vienmēr ir zemākas kvalitātes, jo satur daudz kokšķiedras, maz proteīna un enerģijas. Taču saimnieki nepalielina barības devā spēkbarību un proteīna piedevas (rapša, saulespuķu, sojas raušus, lopbarības pupas). Piemirst arī izēdināt mikroelementus un sāli. Taču sākot barošanu strauji ar skābbarību, nekā laba nebūs, pie tās govis jāpieradina laikus, vismaz sešas nedēļas pirms kūtsstāves perioda, jo 14 dienas ir minimālais laiks, lai spurekļa baktērijas pierastu pie jaunās barības un to izmantotu simtprocentīgi. Visi minētie apstākļi samazina barības uzņemšanu un piena daudzumu.
Ja saimniecībā skābbarība ir tikai apmierinošas kvalitātes, tad dzīvniekus vajadzēs piebarot, bet šogad palielinājušās graudaugu un proteīna piedevu cenas. Savukārt bioloģiskās saimniecības no 2008. gada nevarēs pirkt konvencionālās proteīna piedevas. Lopkopjiem aktuāls jautājums, kā nodrošināt lopbarībā pietiekami augstu proteīna daudzumu. Iespējas ir sēt jaunu zālāju, tos pareizi mēslot. Otra iespēja – audzēt lopbarības pupas, kurās ir liels proteīna daudzums,” iesaka speciāliste.
A.Seredina turklāt uzsver, ka nesabalansēta ēdināšana var izraisīt dažādas problēmas, tai skaitā samazinātu ēstgribu, piena trieku, placentas aizturi, mazu teļu piedzimšanu, klusu meklēšanos, olnīcu cistas, abortus, mastītus, piena kvalitātes rādītāju samazināšanos.
”Zemniekiem jācenšas nodrošināt iespējami labāku dzīvnieku ēdināšanu, tīru ūdeni, labus turēšanas apstākļus. Par ganāmpulka labturību, protams, jārūpējas visu gadu, tad arī pāreja uz ziemošanu neradīs grūtības,” uzskata A.Seredina.
Komentāri