Ceturtdiena, 4. decembris
Vārda dienas: Baiba, Barbara, Barba

No dārza un pļavas uz izstādi

Druva
23:00
12.07.2007
28

Stalbes tautas namā apskatāma krāšņa ziedu izstāde “Vasara Stalbē”.

No dārziem atnesušas vai pļavās salasījušas vasaras krāšņākās puķes 18 stalbēnietes.

“Pirms trim gadiem bija pirmā izstāde, daudzi nāca, priecājās par skaistajām puķēm. Cilvēkiem patīk, un viņi labprāt piedalās, telpas ir, atliek vien izdomāt, kad rīkot,” stāsta ziedu izstādes iniciatore Grieta Grosberga.

Stalbē pēdējo gadu gaitā populārākā skaistule noteikti ir lilija. Šo ziedu zvani aug ne tikai

selekcionāru un audzētāju Gunas un Jāņa Rukšānu laukos, bet arī daudzu saimnieču puķu dārzos un dobēs. Starp dažādu šķirņu lilijām izstādē var redzēt arī Lailas Ruķes, Dainas Roopas, Ilzes Krivašonokas, Ināras Ozoliņas, Dzintras Bērziņas un citu stalbēniešu audzētās un aprūpētās.

“Rožu gan mūsu pagastā maz. Tās nav tik iecienītas kā lilijas,” padomājot, saka Grieta Grosberga. Blakus cēlajām dažādu krāsu lilijām nebūt kā pastarītes izstādē apskatāmas daudzkrāsu dārza puķes – kliņģerītes, delfīnijas, kāršurozes un citas. Pētīšanas vērta ir Lolitas Kasparānes sauso ziedu kolekcija, kaut pierasts, ka tie parasti priecē ziemā floristu darbos.

Izstādes iekārtošanu uzņēmusies Grieta Grosberga un Adrija Fusa. Adrija ir floriste, un viņai vislabāk patīk strādāt ar dabas materiāliem. Pati izstādei izgatavoja spilvenus no dadžiem, zirgskābenēm, sarkanajām spirejām. Grieta stalbēniešus priecē ar lielu no dabas materiāliem veidotu dekoru. Viņa arī sarūpējusi traukus, kur likt ziedus. “Vai tad pudeļu trūkst, un tās ir tik dažādas! Nomazgāju etiķetes, puķu trauks labu labais,” pieredzē dalās Grieta Grosberga un uzsver, ka

izstādes iekārtošana neprasījusi līdzekļus, tikai laiku, izdomu un ieinteresētību. “Ar Adriju gājām pa pļavu, dīķmalu, ko redzējām, salasījām. Arī izstādes dalībnieces darījušas tāpat, staigājot pa dārzu, pļavu,” stāsta Grieta Grosberga un piebilst, ka šovasar izstādē piedalās vairāk interesentu nekā pērn. Tas liecina, ka ar katru gadu tā kļūst populārāka. Adrijai piedalīšanās izstādē ir sirdsdarbs. “Tepat apkārt tik daudz skaista, atliek paņemt un parādīt citiem,” saka Adrija Fusa.

Savukārt Guna Rukšāne izstādi vērtē kā īpašu kopābūšanu caur puķēm un reizē arī pieredzes apmaiņu – redz, kas kaimiņam šovasar uzziedējis. “Labprāt piedalos izstādē. Un vai tad Grietas aicinājumam var atteikt. Tas ir jauki, ka katrs, kurš grib, piedalās, un ikviens var nākt priecāties par puķēm,” saka Guna Rukšāne, kuras lilijas apmeklētāji izpēta jo rūpīgi arī tāpēc, lai noskatītu savam dārzam vai puķu dobei.

Izstādi atklāja otrdien, bet ik dienu klāt tiek nesti jauni ziedi, kurus katrs pats var izkārtot, ielikt traukā.

Trešdien izstādi apskatīja arī rajona konkursa “Sakoptākais pagasts” vērtēšanas komisija. “Apsveicama ir cilvēku aktivitāte, kas citiem rada prieku un pašiem vēlmi darboties,” lietišķi rezumēja komisijas loceklis, Vecpiebalgas pašvaldības vadītājs Voldemārs Cīrulis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
176

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
35

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
78

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
58

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
93
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Vēja parks “Vidzeme” sāk juridisko ceļu

00:00
30.11.2025
161
2

Atjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Vindr Latvija”, Norvēģijas vēstniecības pārstāvji, arī vēstniece Latvijā Īne Morenga pabija Veselavā, vietā, kur iecerēts būvēt vēju elektrostaciju (VES). “Latvijas valsts mežu” izsolē uzņēmums iegādājās divus zemes gabalus. Sākotnēji bija plānoti divi atsevišķi vēja parki “Amata” un “Bērz­krogs”, bet, izvērtējot teritoriju, tehniskās iespējas, vides apstākļus, nolemts abus apvienot vienā lielākā parkā “Vidzeme”,” […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
27
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
34
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
28
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi