Pirms gada jūnijā Inešos akvakultūras uzņēmums “Hibitech Piebalga” atklāja lielāko recirkulācijas zivju audzētavu Eiropā. Šogad jau restorānos var garšot pirmās te izaudzētās zivis. Pavāri ar interesi gatavo zivis, kādas līdz šim Latvijā nav audzētas.
Audzē desmit sugu zivis
“Gads bijis veiksmīgs,” atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Cīrulis un pastāsta, ka laiks pagājis, daudz mācoties, meklēti labākie tehnoloģiskie risinājumi, izveidota darbinieku komanda.
“Mūsu iecere bija – audzēt tādas zivis, kādas citi uzņēmumi Latvija neaudzē, kaut zināms, ka tās ir garšīgas. Tas arī ir izdevies. Gada laikā zivju mazuļi sasnieguši pārdošanas svaru,” atklāj V.Cīrulis un atgādina, ka ne jau lielas zivis ir pieprasītas, bet tādas līdz puskilogramam, lai ir laba fileja. Jo zivs ilgāk aug, jo tā kļūst treknāka. Pateikt, kuras aug ātrāk, nevar, jo tas atkarīgs no audzēšanas tehnoloģijas. Parasti zivjaudzētavās audzē vienas divu sugu zivis, “Hibitech Piebalga” – desmit. Pazīstamās stores, sterletes, zandartus, arī garšīgos basus jeb jūras asarus, kuriem ir ļoti maz asaku. Baseinos peld Āfrikas sami, barramundi – vienas no garšīgākajām zivīm Āzijas valstīs, persejas, kurām maza galva un daudz gaļas, turpat blakus paku no Ziemeļamerikas, vēl tilapijas. Audzētavā izmanto desmit tūkstošus kubikmetru ūdens, zivis patlaban aug septiņos tūkstošos.
V. Cīrulis atzīst, ka, spējot tirgū piedāvāt dažādas zivis, uzņēmējs ir konkurētspējīgāks, var sekot līdzi tirgus cenām. Patlaban tiek kārtoti dokumenti eksporta sūtījumam uz Vāciju. “Apsvērām, ka varētu piedāvāt lielveikalu tīkliem, bet tomēr izdevīgāk pārdot lieltirgotājiem, nav jālauza galva, kā zivis nonāk līdz pircējam,” pastāsta “Hibitech Piebalga” valdes priekšsēdētājs un uzsver, ka gada laikā iegūta vērtīga pieredze.
Zivju mazuļi jāimportē
V.Cīrulis atklāj, ka trūkst zivju mazuļu piedāvājuma. Tie tiek pirkti dažādās valstīs, Latvijā lielāko daļu Piebalgā audzēto zivju sugu mazuļus vispār nevar iegādāties. Vispirms zivju mazuļu sūtījums nonāk Frankfurtē, jo tur ir Eiropas Savienības Veterinārais dienests, no turienes ar lidmašīnu tie nonāk Rīgā. Latvijai tuvākais ES Veterinārā dienesta pārstāvis ir Viļņā, bet piebaldzēniem izdevīgāk braukt uz Rīgu. Lai paātrinātu zivju audzēšanu, jau atlasīti skaisti eksemplāri vaislai un mazuļi tiks audzēti Inešos. “Tie jau būs vietējie, pieraduši pie mūsu apstākļiem. Nekad nebūtu iedomājies, ka zivis ir tik vārīgas. Stress ir vislielākais ienaidnieks. To var radīt ūdens temperatūras maiņa, trokšņi, gaismas. Kad lidostā atved mazuļus, tiek izmērīta ūdens temperatūra, kādā tie ceļojuši, un jaunajā mājvietā sagatavots tieši tādas temperatūras ūdens. Ja zivtiņai kas nepatiks, vēders būs gaisā. Tāpat akurāti jābaro, jākopj baseini,” pastāsta V.Cīrulis.
Vajadzīga precizitāte un miers
Tiklīdz baseinu telpā ieslēdz gaismu, zivis sadzird soļus, tās pamazām piepilda ūdens virsmu. Zandartiem acis spīd. Tik daudz zivju ieraudzīt ir pārsteigums. Apgaismojumu ieslēdz tikai, kad kaut ko dara pie baseiniem vai baro zivis. Inesieši vairākkārt jautājuši, vai audzētavā kaut kas arī notiek, jo lielākoties ēka ir tumša. “Protams, notiek. Tikai zivīm vajag mieru,” ar smaidu bilst V.Cīrulis.
Zivjaudzētavā visam jābūt precīzam. Ik dienu laboratorijā tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte, baseinos skābekļa daudzums. Mazākā kļūme var radīt lielus zaudējumus. Valdis pastāsta, ka nesen Norvēģijā kāda baktērija iznīcinājusi miljoniem lašu. “Zivis arī var saslimt. Slimību ierosinātāji ir gan sēnītes, gan vīrusi, gan baktērijas. Ir nepieciešams speciālists, kurš to saprot. Latvijā tādu nav, un šādus speciālistus mūsu valstī nemāca,” pastāsta V.Cīrulis.
Profesionāļu trūkst
Lai uzņēmumam atrastu profesionālu galveno zivkopi, tika izmantotas visas iespējas. Tā kā Latvijā tādu profesionāļu nav, drīkst nodarbināt viesstrādniekus. Lai nokārtotu formalitātes, pagāja diezgan ilgs laiks. Turklāt uzņēmējam jārēķinās, ka viesstrādniekam mēnesī jāmaksā valstī noteiktie 930 eiro, kaut Latvijā minimālā alga ir 430 eiro. V.Cīrulis atzīst, ka tāda kārtība noteikta, lai uzņēmējs vispirms meklē darbiniekus pašu valstī.
“Hibitech Piebalga” galvenais zivkopis Igors Žakuns ir no Ukrainas. Viņam ir maģistra grāds. Tiek kārtoti dokumenti, lai Inešos varētu strādāt vēl viens zivkopis no Ukrainas. Viņa pienākums būtu audzēt mazuļus. “Ir jābūt arī akadēmiskām zināšanām, nepietiek ar to, ko paši gada laikā esam grāmatās izlasījuši un apguvuši praksē,” pārliecināts zivju audzētavas saimnieks.
“Hibitech Piebalga” darbs ir desmit darbiniekiem. Puse ir piebaldzēni, pārējie brauc no Ērgļiem, Mārcienas, Vestienas. V. Cīrulis pastāsta, ka par darbu interesējas puisis no Varakļāniem, kurš ir strādājis zivju audzētavā. “Ne katrs piemērots darbam ar zivīm. Katra profesija atstāj savus nospiedumus, arī zivkopji ir īpaši cilvēki. Kad jautāju, kāpēc grib te strādāt, bieži vien dzirdu atbildes, ka patīk zivis un patīk makšķerēt. Bet ar to vien nepietiek,” pārdomās dalās V. Cīrulis.
Nozare aizvien attīstīsies
Viņš ir pārliecināts, ka paies gadi pieci un zivkopja profesija būs pieprasīta. “Par zivju audzēšanu interesējas daudzi, un vajadzēs gudrus speciālistus,” pārdomas izsaka inešnieks un atzīst, ka recirkulācijas zivju audzētavu nākotnē būs daudz. “Šādām audzētavām ir nākotne, ne dīķsaimniecībām, kuras ietekmē laikapstākļi. To parādīja kaut vai pagājušā vasara, kad dīķos izsusēja ūdens, tā trūka arī ziemā, tādēļ daudzviet zivis izmira. Akvakultūras attīstībai nākotni nodrošina arī arvien sarūkošie zivju resursi un nozvejas kvotas,” bilst recirkulācijas zivju audzētavas saimnieks un atgādina, senos laikos taču arī mājlopi dzīvoja savvaļā, tad tos salika kūtīs, bet baro tāpat ar zāli un sienu.
“Ir izveidojusies sistēma, katrs skaidri zina, kas un kad jādara. Redzot saldēto zivju cenas tirgū, saprotam, ka esam konkurētspējīgi. Gadā atkarībā no zivju sugām te var izaudzēt no 400 līdz 1500 tonnām zivju,” saka V. Cīrulis un piebilst, ka, ļoti iespējams, nākamajos Jāņos Inešos katrs varēs nopirkt kādu zivtiņu.
Komentāri