Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Nītaures “KO-KĀ”

Monika Sproģe
23:00
19.10.2018
9
Toms Kuznecovs 1

Toms Kuzņecovs saka, ka ir pilntiesīgs nītaurietis, jo Nītaurē atrodas viņa ģimenes mājas, tur iets bērnudārzā un pabeigta pamatskola.

Pūra lādes un lādītes, dažnedažādu veidu kastes un kastītes – pudelēm, gredzeniem un citām vajadzībām, pulksteņus, galda kartes, atslēgu piekariņus un citus jebkādas formas un sarežģītības izstrādājumus – to visu Toms prot darināt no koka. Turklāt ar uzņēmējdarbību nodarbojas nevis izdaudzinātajā iespēju pilsētā Rīgā, bet – Nītaurē.

Pēc izglītības Toms ir datorsistēmu tehniķis, kas varētu šķist pilnīgi pretēji tam, ar ko nodarbojas: “Esam izveidojuši zīmolu “KO-KĀ”, izgatavojam personalizētas dāvanas un dekorus no koka. Sākums meklējams 2015.gadā, kad sievai Ilvijai radās ideja par personalizētām koka pūra lādītēm, kurās ievietot bērnu pirmās lietiņas – drēbītes, knupīšus un citas svarīgas mantiņas no bērnības. Tad nu man bija jāizdomā, kā šo ideju realizēt. Lādītes bija sākums, tad arvien biežāk saņēmām pieprasījumus pēc dažādiem cita veida koka izstrādājumiem. Sapratām, ka jāturpina iesāktais. Tā pamazām sākām izgatavot arī cita veida produktus.”

Toms un Ilvija dzīvojuši un strādājuši arī Rīgā: “Tur tika pavadīti apmēram divi gadi. Lēmums dzīvot Nītaurē tika pieņemts, kad pieteicās mazais un sapratām, ka lauki ir īstā vieta, kur augt bērnam. Rīgā, protams, ir savi plusi un papildu iespējas, bet mūsdienās viss iespējams arī šeit. Ne vienmēr ar klientu jāsatiekas fiziski, par visu iespējams vienoties attālināti, kā arī pasūtījumu iespējams piegādāt jebkur Latvijā un citur pasaulē. Arī lielu daļu izejmateriālu pasūtam interneta veikalos, un kurjers tos atved mums līdz durvīm.”

Ir produkti, kuri pieprasīti gandrīz nepārtraukti, kā piemēru Toms min vidējā izmēra (40x30x14cm) pūra lādi. “Lādītes izgatavoju paša rokām – zāģēju, līmēju, slīpēju, skrūvēju. Personalizācija tiek veikta ar lāzergravēšanas iekārtu. Vienkāršā valodā – kokā tiek iededzināts dizains pēc katra sirds patikas. Iespējas ir plašas, katru dizainu izstrādājam individuāli, tā padarot katru lādīti īpašu. Ņemot vērā, ka līdztekus tiek strādāts arī pie citiem pasūtījumiem, tad standarta izgatavošanas laiks lādītei ir piecas līdz septiņas dienas.”

Toms saka, ka lielākoties viss apgūts pašmācības ceļā – sākot no galdnieka darbiem un beidzot ar lāzera gravēšanas/griešanas iekārtu būvi, turklāt joprojām jāmācās: “Ik pa laikam saņemam pasūtījumus, kas ir ārpus standarta produktu klāsta, līdz nonākam pie rezultāta, nākas apgūt daudz jauna. Cenšos arī visu mūsdienīgo, kas atvieglo un paātrina darbu, maksimāli izmantot, tādējādi dienā izdarot vairāk.”

Kā Tomam izdodas piesaistīt klientus? “Atbilde uz šo jautājumu būs internets,” saka Toms, “galvenokārt sociālie tīkli, kur iespējams izmantot daudz bezmaksas rīku klientu piesaistei. Protams, savu artavu devuši draugi, radinieki un paziņas, ko ļoti novērtējam. Mūsdienās neizmantot risinājumus, kas brīvi pieejami ikvienam un ko ikdienā lieto praktiski visi, būtu diezgan muļķīgi.”

Vēl ne tik sen interneta vidē klejoja replika, ka Latvijas dizains raksturojams pāris vārdos – koka sūdiņi ar latvju zīmēm. Toms saka, ka pats ar sievu par to mēdz pasmieties, taču “tas ir tas, ar ko mēs sākām, un pieprasījums bija, necentāmies lauzties tirgū ar kaut ko unikālu, bet tieši vērojām, kas latviešiem patīk, un to arī piedāvājām”. Tagad gan spēka zīmes viņi gravē reti, jo pamazām pārņem citu stilu, tomēr Toms atzīst, ka klienta vēlmes ir ļoti svarīgas: “Pašiem patīk minimālisms, bet klientiem ir savas vēlmes, kuras bez iebildumiem realizējam. Ar to mēs atšķiramies – realizējam klientu vēlmes, kuras citi līdzīgu pakalpojumu sniedzēji noraidījuši. Runājot par Latvijas spēka zīmēm, manuprāt, tas noslēpums ir latviešu patriotismā un ticībā par katras spēka zīmes nozīmi un pozitīvo ietekmi.”

Visizteiktāk pieprasījums esot jūtams kāzu laikā vasaras otrajā pusē un ap Ziemassvētkiem . Tieši uz šiem svētkiem ir divi varianti – pasūtījumi pāris mēnešu iepriekš vai – “Man nepieciešama dāvana jaunajam pārim…. uz rītdienu”. Tad nu tiekot darīts viss, kas viņu spēkos, lai ieceri realizētu.

Lai gan Toms ar ģimeni dzīvo laukos un ir arī zeme, ar lauksaimniecību nedomājot nodarboties, jo, redzot apkārtējos, kas apkopj zemi, lopus, sapratuši, ka tā ir ļoti liela piesaiste mājai. “Māju un visu saimniecību atstāt nevar ilgāk par dienu. Tāpēc, nē, tas nav mums,” saka Toms.

Tirgus nevienu nežēlo, un mūsdienu tempā modes tendences visās jomās strauji mainās, padarot tās gaistošas. Toms tam piekrīt un saka, ka arī viņiem ir jaunas idejas: “To ir daudz ,un ar katru dienu nāk klāt, tikai līdztekus jau esošajiem pasūtījumiem laika par maz to īstenošanai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi