Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Nevis bizness, bet dārgs vaļasprieks

Monika Sproģe
23:00
07.10.2018
4
Suni 3 1

Anita Jegorova savos Amatas novada “Veckalna – Sermuļos” nodarbojas ar šķirnes suņu audzēšanu, viņa ir kinoloģe un vada arī suņu skolu. A.Jegorovai pašai ir četras vācu aitas suņu šķirnes kucītes, bet tās labprāt tiekas ar trīs Kanāriju dogiem, kas pieder meitai, un dēla Stafordšīras terjeru.

Izmaksas lielas

Raugoties sludinājumu portālos, kucēnu piedāvājuma klāsts ir liels. Cenas sākot no dažiem eiro līdz pat vairākiem simtiem par mazu, kā smejies, kabatas izmēra sunīti. Jā, suņu audzēšana ir bizness. Ja kucei metienā ir četri līdz astoņi kucēni, bet viens šķirnes kucēns maksā 600-700 eiro, šķiet, no tāda rūpala var kļūt stāvus bagāts.

Taču, runājot ar kinoloģi un šķirnes suņu audzētāju Anitu Je­go­rovu no Amatas novada “Vec­kalna – Sermuļiem”, secinām, ka suņu audzēšana nav nekāds pagrīdes pasākums, kā dažam labpatiktos domāt. Tas ir oficiāls ienākumu avots ar reģistrētu uzņēmējdarbību un nodokļiem. Ja vēlas audzēt un tirgot tīršķirnes kucēnus, tas ir arī pilnas slodzes darbs un samērā lieli izdevumi par barību, ūdeni, elektrību, veterinārārsta apmeklējumiem, vakcīnām, dzīvnieku čipēšanu un reģistrāciju.
Lai kucei būtu augsti novērtēti pēcnācēji, saimniekiem jāreģistrējas kādā no suņaudzētāju klubiem, jāmaksā biedra nauda, bet dzīvniekam jāpiedalās vismaz vienā izstādē. Klubos darbojošies dzīvnieku audzētāji ir tieši tādi paši nodokļu maksātāji kā pārējā sabiedrības daļa. Vedot dzīvniekus uz izstādēm, jāpieskaita arī degvielas izdevumi, turklāt, ja pasākums notiek tālu, vēl viesnīcas izdevumi. Kucēni jāskolo suņu skolā, arī mācības maksā naudu. Jāpierēķina aksesuāru iegāde – kakla siksnas un pavadas, šampūni un kondicionieri, arī apģērbs mazajiem sunīšiem, te nu viss sasummējas, nemaz nerunājot, ka kucei grūsnības periodā nepieciešama dārgāka barība, bet kucēni no trešās dzīves nedēļas jāpiebaro. No it kā fantastiskās peļņas atņemot visus izdevumus, pāri nekas daudz nepaliek. Ne velti vairāki suņu audzētāji atzīst, ka viņu darbs ir dārgs vaļasprieks, no kura bagāts nepaliksi.
Māca suņus un par suņiem

A.Jegorova reiz trenējusi dienesta suņus, tagad jau 15 gadus Cēsīs visiem pieejama viņas organizētā suņu skola, kas darbojas Val­mieras ielā: “Jā, kinologs ir profesija. Šajā profesijā strādāju 38 gadus, taču tagad apmācu privātos, ne dienesta suņus. Pa šiem gadiem mani un manu bērnu suņi ir guvuši plašu atpazīstamību. Braucam uz skolām un bērnudārziem, rādām bērniem, kā pareizi apieties ar četr­kājaino draugu, stāstām un demonstrējam, ko suņi prot, kas tiem patīk, bet kas ir stingrs nekādā gadījumā nevajag.”

Būtiskākais šo vizīšu mērķis bērnudārzos un skolās ir iemācīt bērniem pārvarēt bailes no suņa, parādīt, kā sunim pareizi tuvoties, un izglītot sabiedrību, lai mazāk dzirdētu par negadījumiem, kuros suns uzbrucis cilvēkam. Taču kinoloģes suņi savu dienišķo maizi pelna, arī apsargājot publiskus pasākumus, piemēram, tikko aizvadīto motokrosu Cēsīs.
Šogad, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu, A. Jegorova realizējusi pasākumu “Visas ķepas kopā”. Pateicoties tam, iegūts inventārs, kas vajadzīgs, lai izbraukumos varētu demonstrēt suņu prasmes un dresūru.
Labi ciltsraksti un dresūra

“Es ļoti rūpīgi sekoju līdzi savu suņu ciltsrakstu līnijām. Vēlos, lai šeit, Cēsīs, mums būtu labs un kvalitatīvs dažādu šķirņu genofonds. Piemēram, tagad palīdzu meitenei no Priekuļiem, kura iegādājusies izcili labas kvalitātes Bernes ganu šķirnes kucīti. Ko­pī­gi ejam cauri visiem procesiem. Jau tagad nešaubīgi varu teikt, ka kucēni būs tikpat izcili kā mamma. Tīršķirnes suņu audzēšana ne­nozīmē sapārot līdzīgu ar līdzīgu, tā ir vesela zinātne, kurā iesaistīts arī veterinārārsts zootehniķis, kas pēta katra suņa stiprās un vājās puses, iedziļinās ciltsrakstos, raksturā un sasniegumos.”

Kinoloģe saka, ka, nolemjot iegādāties suni, dzīvnieks jāizvēlas ļoti rūpīgi: “Vēl pirms suns iegādāts, jāaprunājas ar speciālistu. Kinologs palīdzēs izvēlēties atbilstošas šķirnes dzīvnieku, izvērtējot saimnieka vēlmi pēc suņa lieluma, apmatojuma un rakstura īpašībām, lai dzīvnieks būtu piemērots konkrētam cilvēkam viņa vidē. Tomēr šādi rīkojas reti. Parasti sarunas ar speciālistu sākas, kad saimnieks kucēnu pirmo reizi atved uz suņu skolu. Ļoti labi, ja to dara, kad dzīvnieks tikko iegādāts. Viena daļa atved kucēnu, kas paaudzies, arī tas vēl ir labi, bet trešā kategorija cilvēku meklē palīdzību suņu skolā tad, kad paši ar suni vairs netiek galā.”

Visvairāk sludinājumu atrodami internetā, bet vai tiem drīkst uzticēties? Izrādās, jā: “Tie visi lielākoties ir reģistrēti suņu audzētāji, kuri nodarbojas profesionāli. Ja sunim ir labi ciltsraksti, tas suņu skolā būs apķērīgs, ātri progresēs, ja gēni nav tīri, jāņem talkā pacietība un jāiegulda lielāks darbs. Ja suni skolo kucēna vecumā, arī viņa pēcnācēji būs spējīgāki. Suni vajag skolot, jo tam tāpat kā bērnam vajag disciplīnu, jāsaprot robežas un jārespektē cilvēks. Līdzko nav dresūras, suns ņem varu pār cilvēku, īpaši pār vājākajiem, proti, bērniem un veciem cilvēkiem, turklāt dzīvnieks ir spiests pats pieņemt lēmumus. Pareizi, ja cilvēks pieņem lēmumu, dod komandu un suns izpilda pavēli, bet, ja šī kārtība nepastāv, suns mājās izveido savu hierarhiju un mēs dzirdam par dažādiem nelaimes gadījumiem, kuros mājas mīlulis uzbrucis cilvēkam. Kāpēc? Jo dzīvnieks darbojas pēc savas izpratnes un momentāniem spriedumiem. Labi audzināts suns nekad neuzbruks, tas var brīdināt, parādot zobus vai rūcot, taču arī tas nav pieņemams. Suņu skoliņā aizsargājoša vai brīdinoša reakcija notiek tikai pēc komandas. Turklāt suņu skolā četrkājainie audzēkņi socializējas, mācās sadzīvot un neuzprasās izplūkties. Tas pats notiek uz ielas, ja jūsu suns ir izmācīts skolā, bet ceļā satiks tādu, kurš nav mācīts, jūsu suns kautiņā neiesaistīsies, otru neizprovocēs. Tieši pretēji, ar savu attieksmi parādīs, ka “es ar tevi nekaušos”, un dosies tālāk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi