Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Nesadedzināt uzņēmību

Druva
00:00
06.11.2007
5

Uzņēmēju lielākais bieds ir finansiālais bankrots, bet neparedzamas dabas stihijas vai ugunsgrēks bieži vien pat prātā neienāk.

Vaives pagasta zemnieku saimniecības „Liel-Joķi” saimnieks Imants Ozoliņš no 1991. gada nodarbojas ar mēbeļu galdniecību, viņa darba specifika ir virtuves un citas mēbeles mājai, arī durvis. Darbnīcā divas reizes piedzīvots ugunsgrēks un nācies visu sākt no jauna. Imants vērtē, ka pirmā ugunsnelaime, iespējams, notikusi apkures dēļ, bet otrā gan nav atšifrējama. Tas bijis pavasarī, maijā. Zintnieki lēš – iespējams, no lodveida zibens, kas ieskrējis ēkā. Neparasti, ka pirmā sākusi degt nesen no meža atvestā un ziemai sagatavotā malka, kas vēl bijusi mitruma pilna. „Tautā ir ticējums, ja kaut kur deg vienreiz, degs vēl, jo uguns šo vietu aktivizē,” uzsver I. Ozoliņš un atceras, ka vakarā pirms ugunsgrēka gaiss bijis spiedīgs, enerģijas pilns, un vēl to, ka arī pērn maijā nodegušas kādas trīs galdniecības Latvijā.

Līdz pamatiem uguns sabojāto darbnīcu Imants noslaucījis līdz ar zemi un izveidojis piemājas zaļo zonu. Blakus nebūtībā aizgājušajai darba vietai stāvēja akmenī būvēta kūts, kur Imants novietoja apdegušo un pēc tam paša restaurēto galdniecības darbam nepieciešamo tehniku. Nācies piepirkt klāt arī jaunas iekārtas un rīkus, tāpēc gan jaunās darbnīcas izveidei, gan tehnikai nācies ņemt kredītu bankā, kas, protams, uz gadiem apgrūtinās ģimenes budžetu. „Ko lai dara! Tas ir mans amats, un bez tā dzīvot nevaru. Mēnesis gan bija nepieciešams pārdomām, ko darīt tālāk, kā rīkoties. Radās pat doma, ka jāmet iesāktais pie malas un jādara kas cits. Bet man palīdzēja cilvēki, atbalstīja, uzmundrināja,” saka Imants un piebilst, ka kredīta ņemšana bija neizbēgama, jo dzīvei un darbam ir jāturpinās. Iet strādāt pie cita uzņēmēja, ja visu mūžu esi savu dzīvi pats noteicis un darbu veidojis, arī ir sarežģīti. „Uzskatu, ka tā būtībā ir sevis salaušana vai iznīcināšana,” viņš uzsver.

Imants galdniecībā strādā viens, jo, kā uzskata, dzīvo vietā, kur sarežģīta transporta kustība. Kādreiz bijuši palīgstrādnieki, bet tad sapratis, ka būtībā neatliek laika katru apmācīt, sekot jaunpieņemtā darbam un vēl darīt savējo. Imants ir smalks mēbeļu meistars, grezni ar tām izrotājis arī savu namu. Pēc ugunsnelaimes talkā nāca sieva Ilze, pēc specialitātes farmaceite. Viņa pameta darbu, lai palīdzētu vīram iekārtot jauno darbnīcu kūtiņā.

„Špaktelēju un krāsoju. Pa visiem mēs arī šo postu likvidējām,” teic Ilze. Palīgā atbrauca arī meitas Madaras kursa biedri no Latvijas Universitātes ģeogrāfijas fakultātes, meita Ieva un dēls Jānis – nelaimi likvidēja visa ģimene.

”Vārds bizness mani kaitina, esmu amatnieks ar reģistrācija numuru 666. It kā simboliski šausmīgi skan – pieņemtais sātana skaitlis, bet uzskatu, ka arī ar negācijām mums šajā pasaulē jāprot sadzīvot,” pārliecinājies Imants.

Imants bija arī Latvijas brīvvalsts atgriešanas aktīvs barikāžu dalībnieks. Laiku pēc Atmodas bija arī Vaives pagasta deputāts, bet sapratis, ka politika ir neiespējama, jo neredzi darba rezultātus. Ja uztaisi durvis, tās par sevi liks zināt gadiem ilgi. ”Galdniecības būtībā ir uguns nedrošas, jo darbā tiek lietotas dažādas lakas un līmes, kas var viegli uzliesmot,” secinājis Imants, bet uzskata, ka, to visu ievērojot un uzmanoties, no nelaimēm var izvairīties – izņemot, protams, dabas katastrofas, no kurām nevar būt pasargāts neviens. Imants uzsver, ka ir no tiem cilvēkiem, kas dara tikai to, kas viņam patīk un padodas, atvēlot brīvu laiku arī hobijam – muzicēšanai ar senajiem tautas instrumentiem. ”Jājautā, kāpēc cilvēks vispār dzīvo, ja tagad daudzi uzņēmēji trīsdesmit dzīves gados, cīnoties par biznesu un tā uzturēšanu, jau nosirmojuši. Naudu viņš ir nopelnījis, bet laimīgs nejūtas, jo laimi rada tikai piepildīta dvēsele, ko ar naudu iegūt nevar. Daudzi man teikuši, ka viņi mana biznesa situācijā būtu vai nu nodzērušies, vai pakārušies, bet es esmu tādā garīgajā stāvoklī, ka šo gadījumu nenožēloju. Mana ģimene neslimo, bērni mācās un strādā.

Nodegušās darbnīcas nojaukšana gan nedaudz rada diskomfortu, jo kaimiņu mājas ir kā uz delnas,” saka Imants. Viņš priecājas par to, ka mēbeļu pasūtītāji bijuši saprotoši un gatavi gaidīt pasūtījumu, kamēr jaunā darbnīca uzsāks darbu. Imants jau gatavs sākt tūlīt, bet šo to vēl nepieciešams pabeigt telpu iekārtošanā. Meistars pārliecināts, ka darbu ar pilnu švunku atsāks nākamā gada sākumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
16

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
208

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi