Ik pa laikam zaļā dzīvesveida aizstāvji informē sabiedrību par videi kaitīgajām vielām, kas atrodamas pārtikas iesaiņojumos. Vairāk nekā
desmit gadus tiek aicināts izvairīties no bisfenola A, kura klātbūtne ir lielākajā daļā sadzīvē lietojamās plastmasas izstrādājumu. Patiesība par šo vielu ir kaut kur pa vidu.
Kas tas ir
Portālā “Zaļā brīvība” rakstīts, ka bisfenols A (BPA) sintezēts 1930. gadā. Vēlāk ķīmiķi atklāja iespēju no tā veidot polikarbonātu, plaši izmantojamu caurspīdīgu plastmasu, kas ir izturīga pret augstu temperatūru. Polikarbonātu ražo visā pasaulē milzīgos apjomos, un tas ir universāls materiāls bezgala daudzās sadzīves jomās. Bisfenols A var būt dzeramā ūdens traukos, virtuves piederumos, medikamentu, dažādas pārtikas un konservu iesaiņojumā – konservu kārbās un dzērienu skārdeņu iekšpusē. Zinot, ka kaitīgā viela no plastmasas izdalās karsējot, problēmas var radīt arī lētās un vienkāršās elektriskās tējkannas. Ir vēl viena vieta, kur “netraucēti atrodas” bisfenols A nepolimerizētā veidā, kas cilvēka veselībai ir vēl bīstamāk. Apmēram 90% čeku, ko izsniedz veikalos, sabiedriskajā transportā un citur, ir termočeki, kas pārklāti ar kaitīgo vielu. 2016. gada decembrī Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par termočeku aizliegšanu visā ES.
Apdraudējums
Ir iespējamība, ka laika gaitā bisfenols A var atdalīties no polikarbonētas plastmasas un iekļūt trauka saturā vai arī apkārtējā vidē. Šī viela pēc uzbūves ir estrogēns – ķimikālija, kas spēj atdarināt cilvēka hormona darbību un iedarboties uz organismu. Konstatēts, ka bisfenola piesārņojums ir izplatīts notekūdeņos, no kurienes tas nonāk upēs un jūrā. Bisfenols A atrasts vairākos jūras dzīvniekos, ko izmanto pārtikā. Lai izvairītos no polikarbonāta plastmasas traukiem, risinājums nebūs arī polietilēntereftalāta pudeles ar saīsināto apzīmējumu PET. Lai arī tā ir viena no drošākajām plastmasām, jāievēro, ka paredzēta kā vienreizlietojamā ūdens tara. Taupības dēļ nevajadzētu izmantot ūdens iepildīšanai vairāk par piecām reizēm, kā arī lietotās pudelēs noteikti neuzglabāt bērza sulas, pienu vai citus dzērienus.
Cīņa turpinās
Par bisfenola kaitīgumu ir daudzi pētījumi ar “par” un “pret”. Tie, kam rūp tīra vide un veselība, dalās ar informāciju, atklāj faktus un statistiku. Ražotāji, kuri fasē savu produkciju polikarbonāta traukos, “liek pretī” Eiropas Savienības izstrādātās normas, kā arī skaidro par regulārām pārbaudēm un paaugstināto kvalitātes kontroli. Latvijas avotu ūdens fasētāji uzskata, ka, lai bisfenola A iedarbība kaitētu cilvēka organismam, polikarbonāta pudeles būtu jāuzsilda līdz vismaz 70 grādiem vai arī jāapēd kāds plastmasas gabals.
Vairāki Latvijas zinātnieki nostājušies ierakumu pretējās pusēs. Latvijas Universitātes profesors, vides toksikoloģijas eksperts Māris Kļaviņš apgalvo, ka baumas par bisfenola kaitīgumu ir būtiski pārspīlētas. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes docente, dietoloģe Laila Meija uzskaita riskus cilvēku veselībai – bisfenols A var veicināt neauglību sievietēm un vīriešiem, ietekmēt vairogdziedzera un olnīcu darbību, veicināt aptaukošanos.
Francijā bisfenolu A aizliedza 2015.gadā, taču polikarbonāta iepakojumu ražotāji cer piespiest valdību atcelt šo lēmumu, uzskatot to par nesamērīgu. Daudzās valstīs ir noteiktas pieļaujamās bisfenola A normas. Kādas tās ir Latvijā, diemžēl neizdevās atrast, jo ar šiem skaitļiem rīkojas tikai ražotāji un kontroles dienesti. Portālā “Manabalss” uzsākta parakstu vākšana, lai aizliegtu bisfenolu A.
Problēma patiesībā ir institūciju attieksmē pret iedzīvotāju veselību un ekonomisko interešu atbalstīšana. Iedzīvotāji nevar zināt, cik ikdienā patērē tādus produktus, kuri fasēti bisfenolu A saturošā iesaiņojumā, jo šī viela ir lielākajā daļā plastmasas izstrādājumu. Tomēr tā nav vienīgā veselībai kaitīgā ķīmija, kas pa mikrodaļiņai vien nonāk organismā. Vai beigās kļūsim polimerizēti un iekonservēti, laiks rādīs.
Komentāri