Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

„Neprāta cenas” fenomens

Druva
00:00
17.01.2009
209
200901162223158154

Pirmo reizi vēsturē skatītājiem ir iespēja ar tiešu līdzdalību – ziedojumu – veicināt latviešu aktierkino uzņemšanu. Skatītāju interese par televīzijas seriāla „Neprāta cena” turpināšanos ir tik patiesa, ka seriāla radošā komanda režisores Intas Gorodeckas vadībā atvērusi ziedojumu tālruni.

Vai ir pamats runām, ka arī paši aktieri gatavi ziedot savu daļu, lai varētu turpināt darbu pie seriāla uzņemšanas, „Druva” devās noskaidrot uz Valmieras teātri, kur strādā pulciņš seriālā redzamo mākslinieku.

Uz darbu nav jāierodas!

Seriāla aktieriem, tāpat kā skatītājiem, Latvijas televīzijas vadības lēmums finansiālu grūtību dēļ apturēt ļoti iecienītā raidījuma uzņemšanu bija kā zibens spēriens. „Vienu dienu man no televīzijas piezvanīja un pateica, ka uz darbu nav jāierodas,” stāsta Ivo Martinsons, kura atveidotajam varonim Kristapam scenārija autori uzrakstījuši darbības līniju jau daudzām sērijām uz priekšu. „Sižetu domā ļoti priekšlaikus, filmēšanai vairākiem mēnešiem, bet nedēļā uzņēmām četras sērijas. Tā kā scenārijā bija paredzēts, ka vienam varonim seriālā pēkšņi uzrodas pieaudzis dēls, režisore Inta Gorodecka mani uzmeklēja un uzaicināja uz pārrunām. Acīmredzot viņa zināja manu darbu izrādēs, un sava nozīme arī tam, ka es izskatoties līdzīgs aktierim Ivaram Pugam, savam seriāla tēvam Ivo.”

Aktieris jau samierinājies, ka seriāla uzņemšana pārtraukta, līdz šonedēļ uzzinājis par ziedojumu akciju, kas ilgs divas nedēļas. „Diez vai skatītāji saziedos tik daudz naudas, cik nepieciešams ilgākai seriāla uzņemšanai, jo tikai tad šim darbam ir jēga. Seriāla uzņemšana ir ļoti dārga,” šaubījās aktieris, bet atcerējies, ka skatītāji mēdz aktīvi ar zvaniem atbalstīt dažādus šovus, kļuva domīgs. „Tā tomēr ir mūsu pašu filma. Tajā spēlē latviešu aktieri, iepazīti izrādēs un filmās. Tas nav bezpersonisks ārzemju seriāls, bet gan laba vakara izklaide.”

Intuīcija saka priekšā

„Mana dziļākā intuīcija saka priekšā, ka mēs vēl atgriezīsimies pie seriāla uzņemšanas,” saka aktrise Ilze Pukinska, kuru Silvijas lomā cītīgākie skatītāji pazīst no „Neprāta cenas” pirmsākumiem. „Man skatītāji teikuši, ka seriāls ir labs mākslas darbs, tajā ir izturēts studiju seriāla žanrs, aktieru darbam var sekot ar aizrautību, tāpat kā scenāristu izdomai. Kas tik šajā laikā ar manu varoni nav noticis! Silvijai bija vairākas simpātijas, un viena no tām kļuva par vīru. Silvijai piedzima tik gaidītie bērni, taču abu laulāto neuzticības dēļ ģimene izjuka, un Silvija tagad pat nevar satikties ar bērniem. Ja kāds man teiktu, ka tā nevar būt, tad es zinu gan, ka piemēri nekur tālu nav jāmeklē, kā turīga un laimīga sieviete zaudē visu, salūst un sākt dzert. Vēl tagad nevaru pierast pie domas, ka mana Silvija tā nolaidusies, pārvērtusies. Man bija tāda cerība, ka viņa pārstās dzert, atjaunosies arī ģimene ar Vadimu, bet tad seriāla uzņemšana pārtrūka.”

Ilze Pukinska nespēj noticēt, ka pilnībā varētu pazust raidījums, kurš trīs gadus bijis skatītākais Latvijas televīzijā no tiem, kas pašu radīti. „Ziemassvētku laiks ar negaidīto televīzijas paziņojumu, tāpat kā valdības lēmumiem, pagāja lielā pazemībā. Tagad ir jauns gads, jaunas iniciatīvas,” spriež Ilze. „Seriāls nesa tik daudz pozitīvu emociju, ka cilvēki vēlēsies, lai tieši krīzes laikā televīzija tās turpinātu dāvāt. Ne velti skatītāji uzjundīja uzņemšanas grupu uz domu par ziedojumu vākšanu latviešu mākslas projektam.”

I.Pukinska teic, ka aktieriem tagad turpinās darbs teātrī, bet televīzijas profesionālie darbinieki nav pelnījuši palikt uz ielas. Viņa uzskata, ka projektam ir jāturpinās. Arī aktieri gan jau ziedos savu artavu, piekrītot strādāt par vēl simboliskāku maksu, nekā tā bijusi līdz šim.

Negatīvās domas nepielīp

„Filmēšanās „Neprāta cenā” aktieriem ir brīnišķīgs piedzīvojums, iespēja tikties ar citu teātru aktieriem. Es atkal gaidu tikšanos ar uzņemšanas grupu, tāpat kā skatītāji gaida aktieru parādīšanos uz ekrāniem,” stāsta Skaidrīte Putniņa, kuras atveidotā sievišķīgā Šarlote seriālā piedzīvojusi krasas pārvērtības – no mīlētas un mīlošas sievietes pārtopot par atriebīgu un ļaunatminīgu dāmu. „Ja kāds nevar ticēt Šarlotes afērām, tad es teikšu, ka dzīvē nepavisam netrūkst cilvēku, kuri radījuši vēl briesmīgākas afēras un tajās ierāvuši arī savus tuviniekus. Katrā cilvēkā ir labais un ļaunais. Es to cenšos parādīt.”

To, ka aktrise labi tēlo, viņai ik pa brīdim atgādina skatītāji, kuri teic, ka aizsvilstas dusmās, redzot Šarlotes neģēlīgo rīcību. „Vēl nesen baznīcā pie manis pienāca sievietes, lai līdzjūtīgi apjautātos, vai ļaunums, ko radu uz ekrāna, nesāk mocīt mani pašu. Jau ilgi strādāju teātrī, esmu spēlējusi visdažādākās lomas, bijusi arī televīzijas seriālos „Cukura nams” un „Saldā indes garša”. Sen esmu pieradusi sevi nodalīt no lomas,” skaidro aktrise. „Šajā seriālā vislielākais pārsteigums mani sagaidīja, kad Šarlotei parādījās sunītis. Mazais draugs bija neticami mierīgs un paklausīgs, varēja stundām ilgi skatīties acīs,” atklāj S.Putniņa, stāstot par seriāla varoni, kas tik ļoti patika bērniem. „Sunīti uz filmēšanu veda no Latgales. Tie bija papildu izdevumi, un tāpēc no šī varoņa nācās atteikties.”

Lai gan Skaidrītes varone šonedēļ rādītajās sērijās aizbēg uz ārzemēm kopā ar sazvērnieku Vitoldu, viņa cer, ka nākotnē būtu varējusi atgriezties jau kā viesnīcas līdzīpašniece. „Es gribētu piedzīvot seriāla turpinājumu, būtu gatava filmēties kādu laiku pat bez maksas, lai tikai atmaksā ceļa izdevumus no Valmieras uz Rīgu.”

Bez intrigas nav seriāla

„Es visaugstāk novērtēju ticamību, ar kādu mūsdienīgu dialogu veidošanā strādā scenāristi, bet mizanscēnu veidošanā režisore Inta Gorodecka,” atklāj Arnolds Osis, kuram uzticēts veidot ārstu sazvērnieku. „Sākumā mani uzaicināja filmēties epizodiskā lomā – bagātajam viesnīcas klientam nebija ne vārda, ne nodarbošanās. Taču mana darbošanās bija režisorei iekritusi acīs, kā skatītāji redzēja, Vitolds atgriežas un visi uzzināja, ka viņš ir ārsts. Seriālā ne uz brīdi nevar pazaudēt intrigu, jo tad zudīs skatītāju interese. Tāpēc jau Skaidrītes Šarlote un mans varonis tik cītīgi vija afēru, līdz pašiem no viesnīcas bija jālaižas prom. Starp citu, dzīvē mēdz notikt vēl trakāk.”

Vakaros aktieri ir aizņemti teātrī, tāpēc stāsta, ka seriālu tikpat kā neredz. Sērijas janvārī rāda no rītiem, un aktieri, kas nav aizņemti mēģinājumos teātrī, tās varēja noskatīties, kafiju dzerot. „Patiešām nav peļams darbs,” vērtē A.Osis un saprot skatītāju dzīvo interesi par seriāla turpinājumu. „Cilvēki laukos ļoti gaida šo raidījumu. Finansiālās iespējas, arī vecums ne visiem ļauj baudīt vakara izrādes teātros, bet televīzija ir katrā mājā. Daudziem „Neprāta cena” bija kļuvusi par skaistāko vakara laiku,” zina teikt A.Osis.

Radošā grupa turpina strādāt pie scenārija ja vien finansiālā situācija atrisināsies, arī sēriju uzņemšana turpināsies.

Būtu žēl pamest Zentu

„Ja janvārī skatītāji saziedotu seriāla uzņemšanai, tad februārī mēs turpinātu darbu televīzijā, bet pēc tam to visi redzētu. Man pašai tik ļoti gribas zināt, kas tālāk notiks ar manu varoni Zentu,” atzīstas Regīna Devīte, kura dzīvē nemaz nav līdzīga balamutīgajai sievietei. „Taču atliek vien nostāties televīzijas kameru priekšā, lai manī kaut kas mainītos un es vienā mirklī pārtaptu par Zentu. Lai kāda viņa ir, bet ne jau nu ļaunatminīga, un tūkstošus jau nu noteikti viņa nekāro. Viesnīcas īpašnieks Pētersons Zentai dikti patīk, tāpēc tā rīcība reizēm ir tāda smieklīga.” Atceroties kuriozus gadījumus no seriālā uzrakstītā scenārija, Regīna atzīst, ka visvairāk ar Skaidrīti smējušās, uzzinot, ka notiks it kā sunīša zagšana.

R.Devīte domā, ka liela nozīme skatītāju simpātijām pret seriālu ir daudzajām reālistiskajām detaļām. „Dekorācijas ir labas, turpat cep un šmorē, pat šampanietis ballītēs ir īsts. Lieliski strādā kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. Par to var pārliecināties, veroties uz viesnīcas darbinieku dzīvelīgajiem, oranžajiem formas tērpiem, bet īpaši tērpi aktieriem tiek piemeklēti, kad jāfilmē balles. Seriālu ne mazāk krāšņo ārskati, kas uzņemti skaistajā Dikļu pils apkārtnē ,” vērtē R. Devīte. Tajos amizanta ir viņas varones darbošanās, barojot kaķēnus. „Mēs izdomājām, ka Zentai kaķu barošana ir iegansts, lai pati varētu padzerties pienu,” nosmej aktrise.

Seriālā nav nežēlības, rupjības. To kopā vakaros varēja paskatīties arī mazdēls ar vecmāmiņu, un katrs tajā atrada ko interesantu. Arī tas iepriecina aktrisi, bet viņa baidās, ka mazie fani varētu pārāk aizrauties ar balsošanu. „Pietiks, ja piezvanīs vienu reizi, ziedos latu un par šo summu veiksmes gadījumā ik darbdienas vakaru varēs skatīties iemīļoto seriālu. Viendien Valmierā uz ielas mani pamanīja kāda veca sieviņa, līka kā krampītis, un pienāca, lai pateiktos, ka esam radījuši viņas sirdij priecīgus brīžus. Man nebija drosmes pateikt, ka seriāla uzņemšana diemžēl ir pārtraukta.”

P.S. Seriāla „Neprāta cena” turpinājuma uzņemšanai var ziedot pa tālruni 90006285 (maksa par zvanu Ls 1). Ziedot var arī pārskaitot ziedojumu uz “Kino attīstības veicināšanas fonda” kontu “Latvijas Hipotēku un zemes bankā”. Konta numurs: LV30LHZB1000105211001, fonda reģistrācijas numurs – 40008087303.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
66

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
84

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
154

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
148

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi