„ Nezinu, kā Pils parka demolēšanu pārtraukt, jo vandalisms te redzams regulāri. Par postījumiem esam ziņojuši pašvaldības policijai, bet arī tā neko nevar iesākt. Policiju nevainoju, lai vainīgos pieķertu pie rokas, policistiem parkā vajadzētu atrasties visu diennakti,” secina Pils parka apsaimniekošanas darbiniece Dzintra Arāja ar deviņu gadu stāžu.
Demolēšanas idejas
Pēdējā neģēlība, ar ko sastapās parka apsaimniekotāji, bija auto izturības pārbaude, kas bija sarīkota Cēsu Pils parkā, uzbraucot uzkalnā pie parka kāpnēm un teju, teju ietrāpot mūrī, kas robežo parku ar veco alus darītavu. Tur tagad zālājā melnē automašīnas riepu nospiedumi.
Parka kopēja Dz. Arāja saka , ka tas nav vienīgais varoņdarbs, ko naktīs kāds pastrādā. Cēsu Pils parku apsaimnieko zemnieku saimniecība Kliģeni un, kā cēsnieki būs ievērojuši, to dara pedantiski. Bet kā strādāt, ja nejēdzības atklājas ik rītu, kad ierodies darbā? Piemēram, dīķī iemestas atkritumu urnas, izdemolēti elektrības sadales skapji pie skatuves, un dabisko vajadzību kārtotāju piemēslotie stūri un nostūri.
„Tas, ka atkritumu konteineri tiek iemesti dīķī, vairs nav nekāds pārsteigums,” savu sašutumu izsaka
Dz. Arāja, bet dārzniece Indra Dzene, kura arī parku uzpošanā darbojas deviņus gadus, rēķina, ka konteinerus no dīķa šogad nācies izcelt vismaz četras reizes, un piebilst, ka visu sava darba laiku parkā nācies cīnīties ar vandalisma paliekām, kas gadu no gada kļūst vairāk. „Uz Cēsu 800 gadi izveidojām skaistu puķu dobi, bet pēc svinībām tā bija izjaukta un ziedi izmētāti,” atceras Dz. Arāja un stāsta, ka demolēta tika arī vecā Cēsu alus darītava, no kuras parkā bija kaudzēm samestas pudeļu etiķetes, ko savākt palīdzējis tikai grābeklis.
Pils parka demolēšana nav iesākusies pēdējos gados. Savulaik jau „Druva” rakstīja par Pils parka kāpņu figūrām, kuras nogāza vandaļi. Tēlnieks Matiass Jansons, kurš tās bija restaurējis, ar nožēlu stāsta, ka figūriņas nācies apklāt ar speciālu vielu, lai tās varētu nomazgāt pēc gadījuma mākslinieku apgleznošanas. Līdz ar to figūras daudz zaudējušas no pirmreizējā izskata, faktūras. Parkā nav tualetes
Strādniece Raisa Borščika stāsta, ka problēmu rada tas, ka parkā nav tualešu. Tās tiek sagādātas tikai pasākumiem. I.Dzene teic, ka parka apmeklētājiem jau zināmajā stacionārajā tualetē veikts remonts, bet objekts nav pieņemts, jo atbildīgā firma vēl visu prasīto nav izdarījusi. Dz. Arāja atceras, ka vasarā vandaļi nosvilinājuši pārvietojamās tualetes Cēsīs, Maija parkā. „Šeit nāk daudz tūristu, kuri vaicā, kur te tualete. Nākas sūtīt pa kāpnēm uz augšu pie muzeja, bet pašas no rīta tīrām pa nakti sagādātās čupiņas,” sašutusi stāsta R.Borščika.
Neiekrist akā
Šausmu skats pavērās Pils parka Lenču ielas malā, kur pretī ielas 18. ēkai, parka un ielas robežapstādījumu malā atrodas sešus, septiņus metrus dziļš caurums, kura dibenā spulgo ūdens. Dažus metrus tālāk zālājā mētājas akas dzelzsbetona vāks, ko parka apsaimniekotājām nav iespējams pacelt. Pirms tam uz akas bijis koka vāks, kas laika gaitā sabrucis. Cēsu pilsētas uzņēmums „Vinda” akai uzlicis dzelzsbetona vāku, lai drošība būtu lielāka, bet arī tas neizturēja vandaļu roku darbu. Krieviem ir teiciens Sila jesķ, uma ņenada (spēks ir – prātu nevajag), un tad ar parka kopējām vērtējam, kam bijis tāds spēks vāku nocelt, un arī
to, kas un kā šai lietus noteku ūdens akā varētu iekrist, jo tā atrodas pašā Lenču ielas malā. I.Dzene visvairāk uztraucas par bērniem, kuri parkā nāk lasīt rudens lapas. Spriežam, ka laikam ir parka apmeklētāji, kuriem netīk betona izstrādājumi, jo dīķī iemesti arī no šī materiāla gatavotie atkritumu konteineri, kurus parka kopējas vairs netaisās vilkt laukā, jo apnicis, uzskatot, ka tas ir bezjēdzīgi, jo pēc dienām situācija atkārtosies. Parks ir elektrobīstams
Pie atjaunotās stacionārās tualetes, kas apmeklētājiem pagaidām vēl slēgta, pāri celiņam izvilkti elektrības vadi. Parka aprūpētājas domā, ja kāds, atvainojiet, idiots sadomās šos vadus pārcirst, tad iespējams, ka, kopjot parka teritoriju, viņām nāksies savākt arī līķi. Sabojāts arī elektrības sadales skapis zem arkas pie parka skatuves, kur izveidots bāriņš iztukšotajai tarai. Parka strādnieces pat brīnās, kā vandaļi tur nav dabūjuši pa nagiem.
Vidzemes vēstures un tūrisma centra saimniecības nodaļas vadītājs Juris Markovs informē, ka elektrības vadus pie tualetes plānots sakārtot, vēlākais, līdz nākamā gada pavasarim. Patlaban nav naudas. Jāmeklē līdzekļi. Izveidots Eiroprojekts, kas paredz gan Pils parka apgaismošanu, gan citus ar elektrifikāciju saistītus darbus. „Uzskatu, ka vienīgā iespēja, lai Pils parkā novērstu vandalismu, ir ierīkot video novērošanas kameras, varbūt tas baidīs,” domā J.Markovs un uzsver, ka atvēlētā nauda no pilsētas budžeta ir tik, cik tā ir, bet liela daļa jātērē nevis jaunumu ieviešanai, bet sagandētā atjaunošanai. „Vandalisma problēmai pagaidām risinājumu nezinu. Ja kādam ir priekšlikums, kā to novērst, labprāt uzklausītu,” viņš uzsver. Policija nevar būt klāt sekundes laikā
Kad „ Druva” uzrunāja Cēsu pilsētas pašvaldības policijas priekšnieku Valdi Sviķi, viņš strādāja pie projekta, kā paplašināt video novērošanu pilsētā.
„Demolēšana parasti notiek tumšajā laikā. Tādēļ uzskatu, ka Pils parkam nepieciešams vai nu sargs, vai video novērošanas tehnika, kas notiekošo nepārtraukti kontrolē ekrānā,” viņš analizē un piebilst, ka pilsētu kontrolē divi policisti, kuri, protams, nevar atrasties vienlaicīgi vairākās vietās. Vienreiz izejot parkam cauri, demolētājus grūti atklāt, posta darbiem pietiek ar acumirkli. Un kompānija, kas izklaidējas parkā, redzot policistus, uzvedas godīgi. Nav arī pamata cilvēkus naktī izraidīt no parka, jo apmeklēšanas laiks nav ierobežots. Var jau aplikt parkam apkārt žogu un slēgt vārtus, bet tas var būt apgrūtinājums tiem, kuri jaukā vasaras naktī vēlas pasēdēt parkā un pasapņot. Pasaulē gan ir parki, kuru teritoriju naktīs apmeklētājiem slēdz. Bet vai mums vandaļu dēļ vajadzētu šim piemēram sekot? Vai tas ir labākais atrisinājums, katru teritoriju norobežot ar žogu?” domā V.Sviķis un piebilst, ka galvenais, kā pasargāt vidi no postīšanas, ir audzināt cilvēkus jau no mazotnes.
Dz. Arāja uzskata, ka nepieciešama sēta ar slēdzamiem vārtiem un video novērošana. Viņa uzskata, ka postīšana ir kļuvusi par tādu kā dzīves veidu. „Ja uznāk luste sist pudeles, tad visas parka kāpnes ir stiklu pilnas,” saka Dz.Arāja un analizē, ka tā visa ir brīvās Latvijas audzināšana, kad bērns ir noteicošāks par pieaugušo.
Komentāri