Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Neaizmirst, zināt un saprast

Sarmīte Feldmane
00:00
27.03.2024
59
Amata

Piemiņas vietā. 42 amatiešu vārdi akmenī atgādina par svešumā aizvestajiem, kuri neatgriezās. Te jaunā paaudze – Amatas pamatskolas skolēni - mācās tautas vēsturi. FOTO: Sarmīte Feldmane

25.martā, daudzviet Latvijā notika skaudrās 25.marta gadskārtas atceres pasākumi.

To, kuri piedzīvoja padomju represijas, kad vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju izrāva no mājām un aizveda izsūtījumā, ar katru gadu paliek mazāk. Bet viņu atmiņas pierakstītas, tās vecāki stāsta bērniem, skolās atgādina vēstures stundās.

Skujenes pamatskolas audzēkņiem jau iepriekšējās dienās stundās pedagogi stāstīja par izsūtīšanām, skaidroja baisos notikumos. Vakar tika uzklausītas skujenietes Annas Konovalovas atmiņas. Viņai bija 14 gadi, kad Kosas skolā meiteni pasauca skolotāja un sacīja: “Tev jābrauc!” Stacijā Anna satika vecākus. “Kāds bija ceļš svešumā, dzīve izsūtījumā, redzētais, pārdzīvotais – tas skolēnu uzrunāja, valdīja klusums, ikviens ieklausījās,” stāsta skolotāja Valda Mi­ķelsone un uzsver, ka šodien ir grūti iedomāties, kas ir bads, blakus nāve, neziņa, kas ar tevi notiks.

Pēc pasākuma skolēni brauca uz deportēto piemiņas vietu pie Amatas stacijas.    “Brau­cām pa to pašu ceļu, pa kuru ģimenes 50 zirga ragavās veda uz staciju. Sadzina vairāk nekā 60 vagonos, un vairāk nekā 1300 cilvēkus aizveda svešumā. Par to runājām, sēžot ērtā autobusā,” pastāsta skolotāja. Bērni nolika svecītes un pūpolus, klusumā lasīja uzrakstus uz stabiņiem. “Esmu dzirdējusi jautājam: “Vai bērniem šie stāsti nav par smagiem?” Taču tā ir mūsu tautas vēsture. Un šodien kaimiņos bērni piedzīvo tādas pašas šausmas, viņus atņem ģimenēm, aizved svešumā,” saka V.Miķelsone. Skujenes skolēni pabija arī Amatas pagastā, Melānijas Vanagas muzejā, pie pieminekļa nolika ziedus un svecītes, apskatīja zemnīcu.

Arī Amatas pamatskolai tā bija īpaša diena. Tie, kuri vēlējās, brauca uz M.Vanagas muzeju, piedalījās atceres pasākumā. Muzeja vadītāja Ingrīda Lāce atgādina, ka ne jau represēto dēļ    tiekamies piemiņas vietās,    bet tautas apziņas veidošanai.    “Aizvien vairāk piemiņas vietās pulcējas jauni cilvēki, lai nevis pieminētu, bet mācītos. Lai represēto atmiņas kļūst par jaunās paaudzes zināšanām,” uzsver I.Lāce un piebilst, ka deportācijas turpinās arī šodien. Tas pats kaimiņš, kas svešumā aizveda tūkstošus no Latvijas, no Ukrainas deportējis vairāk nekā 20 tūkstošus bērnu.

Pagājušonedēļ stundās tika runāts par deportācijām. “Runājām par to, kādas vērtības bija bērniem, kurus 25.martā izsūtīja, un kas šodien ir svarīgs, kā nepazaudēt cilvēcīgumu, kā to spēja izsūtītie, kā to spēj saglabāt ukraiņi. Katram, arī reizēm dauzonīgam tīnim ir interese saprast, kā nepiedzīvot to, kas notika pirms 75 gadiem,” pastāsta    vēstures skolotāja Aija Pundure un piebilst, ka skolēni sākuši pētīt ziņas par cilvēkiem, ko izveda no Ieriķiem. Par amatatiešiem, drabesiešiem ir zināms, ieriķiešiem ne.    Ralfs Vīksna pastāsta, ka par deportācijām uzzinājis skolā, Jānim Ābotam vecāki stāstījuši, ko viņiem stāstījuši vecāki, Kristians Magone par tautas vēstures melno dienu uzzinājis no vecvecākiem un vecākiem.

Kopā ar jauno paaudzi arī Evalds Baumanis, viņa dēls Guntis, kurš dzimis izsūtījumā, un meita Dace.      “Toreiz nedomāju, ka šodien te būšu. Man bija 21 gads, paņēma darbā mežā un aizveda uz staciju. Togad bija silta diena, kusa sniegs, ceļi bija dubļos, sniega putrā. 1957.gada novembrī atgriezos,” pastāsta amatietis, bet Dace piebilst, ka tēva dzīvesstāsts ir sarežģīts un grūts, kartē nevar izbraukt līdzi, kur bijis, ko piedzīvojis.   

Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte atgādina, ka      pasākumā pirms diviem gadiem pie šī akmens stāvēja kāda ukraiņu sieviete un stāstīja par piedzīvoto Krievijas iebrukumā viņas zemē. “Tobrīd šķita, ka tas jau nebūs ilgi, bet karš turpinās. Un deportācijas kā Latvijā pirms 75 gadiem. Toreiz izsūtīja cilvēkus, kuri prata kopt zemi, to mīlēja, kuri sapņoja par laimīgu dzīvi, bērnu nākotni. Vēsturiskā atmiņa    jātur dzīva, lai saprastu, kas    šodien notiek pasaulē, kāda ir katra mūsu loma un    Latvijas vieta pasaulē. Jaunā paaudze veido tautas vēsturisko atmiņu un to uztur,” uzsver E.Eglīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
32

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
51

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
42

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
26

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
88

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
44

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi