Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem.

Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju Līgatnē. Pilsētā, kas vienmēr piesaista tūristus, pēc lielā novada izveidošanas sarūk iespējas, piemēram, samazināts tūrisma informācijas centra darba laiks. I.Suija-Markova atzina, ka mainās veidi, kā cilvēki iegūst informāciju ekskursijām, ceļojumiem. Aizvien vairāk to meklē internetā, tāpat pazīstama prakse ir informāciju par apskatāmo apkārtnē izvietot tūrisma objektos, tāpēc mainās arī informācijas centru darbs. I.Suija-Markova arī pauda, ka šo centru pienākums nav apkalpot gidus, kā tas diemžēl izvērties: “Gids ir paš­nodarbināta persona, faktiski uzņēmējs, kuram pašam ir jāveido maršruti un jāpopularizē savs piedāvājums.”

Domes priekšsēdētāja vietniece arī uzskaitīja pašvaldības pasākumus, kas atbalsta tūrisma nozari, piemēram, pērn rīkotas un reklamētas mājas kafejnīcu dienas, pavasara un rudens restorānu nedēļa. Izstrādāta jauna karte, kurā norādīti visi tūrisma pakalpojumu sniedzēji, izveidots buklets, kas pieejams digitāli, novada tūrisma objektus, arī Līgatni, reklamē Igaunijā. Līgatnes objekti iekļauti skolēnu ekskursiju ceļvedī, kas izsūtīts visām Latvijas skolām, kā arī īstenoti citi pasākumi.

Ar finansējumu ir neapmierināti amatiermākslas kolektīvi. Jau pērn rakstīts, ka samazinājās darba samaksa Līgatnes deju kolektīva “Zeperi” vadītājai, tādēļ nācās meklēt citu. Savukārt jauktā kora “Līgatne” pārstāvji sapulcē atzina, ka nevar plānot kārtējo sezonu, ja nav zināms, kādi līdzekļi būs pieejami. Piemēram, koris nevar pieteikties starptautiskiem festivāliem un citiem pasākumiem, kuriem vajadzīgs vietvaras atbalsts, tāpat nav skaidrs, vai varēs atjaunot tērpus. J.Rozenbergs atzina, ka pagaidām šajā jomā nav izveidota sistēma. “Pērn vienādojām un savedām kārtībā kolektīvu vadītāju darba samaksu. Šogad vērtēsim un veidosim sistēmu, kā finansēt kolektīvu braucienus, arī dalību starptautiskos notikumos, kā organizēt tērpu atjaunošanu. Bet saprotam, ka visus braucienus pašvaldība apmaksāt gan nevarēs,” sacīja J.Rozenbergs. Kolektīvu pārstāvji atgādināja, ja dalībniekiem nav konkrētu mērķu, viņi nav motivēti darboties.

Savukārt pilsētas iedzīvotājiem bija bažas par Amatu mājas pastāvēšanu. Vadītājas darbam atvēlēta tikai pusslodze. Apvienības pārvaldes vadītāja L.Medne uzsvēra, ka Amatu mājas pastāvēšanu nekas neapdraud, ir pulciņi, pulciņu vadītāji. Arī J.Rozenbergs teica: “Kamēr līgatnieši ies un darbosies, tikmēr Amatu māja noteikti būs.”

Gara saruna izvērtās par ielu un ceļu slikto stāvokli. Pilsētā cilvēki ir neapmierināti ar situāciju Dārza ielā, vienā Spriņģu ielas posmā, kur brūk brauktuve un ietve, Brīvības ielā, kur bedrēs mašīna var pārsist riepu. Apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne pastāstīja, ka Dārza un Brīvības ielu remontam jāizstrādā jauni tehniskie projekti. Jāparedz sāngrāvji, lai turpmāk neveidotos izskalojumi. Šogad Gaujas un Dārza ielas krustojuma, Dārza ielas, Brīvības ielas un Jauno Līderu vidusskolas piebraucamā ceļa rekonstrukcijas būvprojektu izstrādei paredzēti 30 tūkst. eiro. L.Medne atzina, ka remontiem vajadzīgs liels finansējums, tāpēc diezin vai tos varēs paveikt īsā laikā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uz iedzīvotāju jautājumiem par Brīvības ielu, kuras turpinājums ir valsts ceļš, pastāstīja, ka ar “Latvijas Valsts ceļiem” runāts par šīs ielas pārņemšanu. Taču pilsētas teritorijā šajā ielā ir inženiertehniskās komunikācijas, un valsts ceļu apsaimniekotājs nav gatavs uzņemties atbildību par ūdens apgādes, kanalizācijas, siltumu pārvades infrastruktūru. Pašvaldība sarunas turpinās.

Līgatnieši bija neapmierināti arī ar to, kā patlaban labo kritiskākās bedres, ieklāj “izgrauzto” asfaltu, ko mašīnas ātri izbrauc, bet bedres kļūst vēl bīstamākas. Apvienības saimniecības vadītājs Dainis Jurka skaidroja, lai bedrēs klātu bitumenu, gaisa temperatūrai jābūt vismaz + 10 grādiem. Taču visas kritiskās bedres šomēnes noteikti aiztaisīs. Kāds līgatnieties ieteica, ka pilsētas ielas vajadzētu labot kā Cēsīs, kur darbu veic akurāti, glīti. Un, izrādās, bedrīšu lāpīšana Līgatnes ielu asfaltā šogad uzticēta tai pašai firmai, kas sniedz pakalpojumu Cēsīs.

Līgatnes pagastā sliktā situācijā ir Ramas ceļš, neapmierina Blo­dziņu-Asaru ceļa remonta gaita, kur nav izbūvēti paredzētie pievadceļi īpašumiem un zemnieki netiek uz lauka. D.Jurka pastāstīja, ka Ramas ceļā darbi sāksies, kad noslēgsies cenu aptauja, aktuālākos posmus sakārtos maijā. Savukārt L.Medne paskaidroja, ka Blodziņu-Asaru ceļa darbi turpināsies un būvniekam viss neizdarītais būs jāpaveic.
Iedzīvotāji aicināja pašvaldību vairāk palīdzēt, lai paplašinātu mikromobilitātes iespējas. Jau vairākus gadus tiek gaidīts gājēju un velosipēdistu celiņš gar Vidzemes šoseju no Līgatnes pagasta līdz Ieriķiem. Atbildīgajām institūcijām sūtītas vēstules, ko parakstījis pustūkstotis cilvēku, bet tālāk nav tikts. Kāda līgatniete uzsvēra, ka novads taču sevi pozicionē kā bioreģionu, tajā iederas infrastruktūra kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas samazina pārvietošanos ar motorizētajiem transportlīdzekļiem. Domes priekšsē­dētājs Jānis Rozenbergs atzina, ka “Latvijas Valsts ceļu” plānos celiņa gar Vidzemes šoseju nav, taču pašvaldība grib panākt, lai uzņēmums tuvākajos plānos iekļauj gājēju un velosipēdistu celiņu no Līgatnes pilsētas līdz Vidzemes šosejai. “Esmu paliecināts, ka tas līgatniešiem vajadzīgs pirmām kārtām,” sacīja domes priekšsēdētājs.

Taču diezin vai tas būs risinājums vecākās paaudzes Līgatnes pilsētas iedzīvotājiem, jo kāpiens no pilsētiņas uz Vidzemes šosejas pusi ir stāvs. Tāpēc pilsētnieki vēlas, lai ikdienā būtu pieejams sabiedriskais transports, ar ko nokļūt pagastā, kur ir gan aptieka, gan ģimenes ārsta prakse, kā arī autobusi, vilcieni uz Cēsīm, Si­gul­du, Rīgu. Ierosinājums – organizēt mikroautobusa pakalpojumus.

Pilsētas iedzīvotājiem arī svarīgi, lai, ar vilcienu vakarā iebraucot no Rīgas puses, varētu ar autobusu nokļūt mājās. Risinājums – autobuss būs, bet tiem, kuri ar to brauks no Cēsīm, nāksies minūtes 20 pasēdēt transportlīdzeklī un pagaidīt, līdz pienāk vilciens. Lī­gatnieši gribētu arī izdevīgākus sabiedriskā transporta reisus no Cēsīm, īpaši vakaros, bet, kā atzina pašvaldība, pakalpojumu sniedzēji rēķinās ar izmaksām un nereti reisos, ko ievieš pēc iedzīvotāju pieprasījuma, nav pasažieru.

Vides labiekārtojami svarīgi gan pilsētā, gan pagastā. Koka takas, tiltiņi, kas savulaik izbūvēti Līgatnes pilsētā un ko izmanto ne tikai pastaigām, bet arī ikdienas gaitām, savu laiku nokalpojuši. Remonts neatliekams. L.Medne pastāstīja, ka šovasar atjaunos Rīgas kalna infrastruktūru, tam paredzēti 40 tūkst.eiro. Pakāpe­niski, iespēju robežās, labos arī citas takas. Pagastā paredzēti darbi Laivenes atpūtas parkā, iecerēts labiekārtot un veidot jaunas taciņas, uzstādīt āra spēles, skeitparkā atjaunot segumu un rampas.

Vairāki pārmetumi bija par pilsētas sakoptību, ka nepietiekami aprūpē ielas, neglīti izskatās vietas, kur atradušies mazdārziņi. Cilvēki tos neizmanto, bet nav novākuši žogus, kādas pagaidu būves. Šīs vietas grūti nopļaut. No zāles izskanēja rosinājums sodīt bijušo dārzu saimniekus. Savu­kārt labā ziņā – Līgatnes pilsētā, kur īpaši vasarās ir daudz iebraucēju, beidzot būs publiskā tualete. Tā jau iegādāta un drīz tiks uzstādīta.