Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Naktis paiet bērnudārzā

Druva
14:34
24.10.2013
17
Img 0164

Visos laikos, arī šajos, ģimenēs bijuši tādi vai citādi apstākļi, kāpēc

vajadzīgs, lai bērnudārzs strādātu arī naktīs.

Divi svarīgākie no tiem ir aktuāli arī šobrīd –

bērnudārza attālums no mājām vai arī vecāku darbavieta

tālu no mājām,

maiņu darbs. Amatas novadā, Ģikšos

pirmsskolas izglītības iestādē “Kastanītis” strādā personāls ar gadu gaitā

uzkrātu pieredzi, kas

ļauj teicami tikt galā ar uzdevumu – vairākas diennaktis pēc kārtas auklēt bērnus, līdz vecāki varēs ierasties tiem pakaļ. “Kastanīša” divu nakts grupu pakalpojumus šoruden izmanto

ģimenes no Nītaures, Sērmūkšiem un Kārļiem, arī no Līgatnes un Cēsīm. Tuvākās

izglītības iestādes, kur arī ir nakts grupas mazuļiem, atrodas Rāmuļos, Krīvos, Drabešos.

Tā kā bērnu iknedēļas nokļūšanu “Kastanītī” un nedēļas beigās uz mājām ļoti sarežģītu tagad padarījusi sabiedriskā transporta reisu samazināšana, tad pirmsskolas izglītības iestādes vadība lūgusi pašvaldību organizēt speciālus reisus. Šajā rudenī tie arī sākušies. Pirmsskolas skolotājai Laurai Mietulei tādējādi pirmdienas rīts sākas pusseptiņos, kad no Ģikšiem uz Skujenes pusi sāk kursēt pašvaldības autobuss, un pedagoģe zina, kurās pieturvietās viņai jāuzņem divus līdz sešus gadus veci mazuļi. Ar skolēnu autobusu, kas kursē

trīs maršrutos,

uz bērnudārzu Ģikšos tā atbrauc 13 bērniņi.

Skolotāja Laura

dodas līdzi braucienos arī uz mājām un seko, lai bērnam iedotajā blociņā būtu ierakstīts viss, kas par mazuļa gaitām jāuzzina vecākiem – viss, kas vēl nav darīts zināms pa tālruni.

Cik lielu gaidu pilni nakts grupu bērni jūtas piektdienu rītos, jo vakarā būs

satikšanās ar vecākiem, Laurai labi saprotams. Viņas vecāki

arī izmantojuši šādu pakalpojumu. “Piedzima

brālītis, un vecāmamma ar mums diviem darbadienās netika galā, tāpēc gāju bērnudārzā un arī paliku pa nakti, jo mamma braukāja darbā uz Rīgu,” stāsta Laura Mietule. Viņa apgalvo, ka tādējādi bērnības atmiņās

nav palicis rūgtums. “Bērnudārzā man ļoti patika, tikai trešdienas atceros kā skumju dienas, ja zināju, ka mamma nedēļas vidū nevarēs atbraukt pēc manis.”

Ļoti liela nozīme ir pirmsskolas izglītības iestādes videi un personāla pūlēm, radot mazajiem audzēkņiem mājīguma un drošības sajūtu. Ja bērniņš iemīļo audzinātāju vai auklīti, tad

visā uzticas

un ļoti pārdzīvo, ja tik ierastā skolotāja kādu vakaru neatnāk lasīt vakara pasaciņu. Pedagogi ievērojuši arī to, cik mazākajiem svarīga aizmigšana tieši savā gultiņā, bet reizēm tomēr ierasto kārtību nākas mainīt, kad grupas uz īsu laiku tiek apvienotas.

“Diemžēl ne vienmēr

varam nodrošināt ierasto. Ja skolotāja vai auklīte saslimst un nevar ierasties darbā, viņas vietā uz laiku ir cita. Redzams, ka bērnus

tas satrauc,” par sadzīves norisēm stāsta Amatas novada pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ieva Bernadeta Dārziņa. Saslimst arī bērni, un tad

nedēļas vidū tiek zvanīts vecākiem, aicināts braukt pakaļ, meklēt ārsta palīdzību. Ja vecāki ir tālu prom

vai maiņu darbā un neceļ klausuli, ģimenes funkcijas uzņemas pedagogi. Šoruden viens no nakts grupu bērniņiem nevis vakarā gāja gulēt, bet no Gikšiem tika aizvests uz slimnīcu Cēsīs.

“To, ka mazuļiem patīk pie mums, apliecina arī pirmdienu rīti autobusā,” stāsta Laura Mietule. “Bērni labprāt brauc uz bērnudārzu,

nav bēdīgu

sejiņu. Manā praksē bijuši tikai nedaudzi gadījumi, kad mazulis tiešām nav varējis pierast pie bērnudārza, tad ieteicām vecākiem

pagaidām šo pakalpojumu neizmantot, pagaidīt, kamēr bērns paaugas. Taču nezinu, par ko domāt, ja ieraugu, ka piektdienas pēcpusdienā atvests uz mājām, bērns negrib kāpt laukā no autobusa un satikties ar vecākiem. Tādu skumju gadījumu gan nav daudz.”

Nakts auklītes Aidas Auziņas pieredze pirmsskolas izglītības iestādē ir visai ievērojama, tāpēc viņa lieliski zina katru šī ne visai vieglā darba niansi. “Lai cik

bērni mums

pieķertos, cik ļoti katru mīļojam, ņemam klēpī, mammu un tēti aizstāt nevaram. Īpaši jūtīgas šīs tēmas kļūst vakaros, tāpēc mammas vārdu, ja vien pats bērns to nevēlas, nepieminam,” stāsta Aida. Jautri izvēršoties tie vakari, kad pa nakti paliekot kāds no bērniem, izlūdzies vecākiem izņēmuma kārtā nakšņot bērnudārzā. Būšana naktī ārpus savām mājām bērniem liekas kā liels piedzīvojums. “Cik pidžamu ballīšu nav rīkots, bērniem tās patīk! Dažs no svinētājiem aizmieg auklītei klēpī.” Taču tie, kam ik nedēļu jāpaliek bērnudārzā,

vienmēr skaita

dienas, un īpaša ir piektdiena, kad varēs doties pie ģimenes. Jau

brokastīs

tiek jautāts, kad dosies uz mājām. Tajā dienā pat pusdienlaika miedziņš nenāk,” zina teikt Aida Auziņa.

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
19

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
27

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
194

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
93
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
26
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
35
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi