Piektdiena, 11. oktobris
Vārda dienas: Monta, Tince, Silva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Mūzika un māksla Dzejas dienās

Druva
23:00
28.09.2007
6

Tā nav ”plika” dzejas kompozīcija. Tas ir patiess sirds gabals.

Šādu režijas mākslas rokrakstu, pārliekot dzeju no grāmatu lappusēm uz skatuves, ievērojuši dažādu paaudžu cēsnieki. Šis rokraksts pieder skolotājai, režisorei Inesei Lācei. Atzīmējot dzejnieka Eduarda Veidenbauma 140. dzimšanas dienu, Inese Lāce kopā ar Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem izveidojusi literāri muzikālu uzvedumu ”…pie spieķa skāries…”, kurš šonedēļ pirmizrādi piedzīvoja Dzejas un grāmatu dienās Cēsīs.

Pirmizrādei izraudzītā lielā Cēsu kultūras centra zāle izrādījās par mazu, daļa skatītāju palika un stāvēja kājās, bet daļa pameta kultūras centru cerībā, ka E.Veidenbaumam veltītais uzvedums tiks atkārtots.

Ineses Lāces rakstītais scenārijs un uzvedums veidots, zinot, ka skatītāju vidū pārsvarā būs skolu jaunieši, vecāko klašu audzēkņi, kuriem Veidenbauma dzeja ir obligāti lasāmās literatūras klāstā. Uzvedums sākas ar skolēnu skepsi pret visu obligāto. Jaunieši darbojas paštēlā, atklāti parādot skolotājiem pazīstamo, neieinteresēto attieksmi pret latviešu literatūras klasiku, tai skaitā pret klasiķi Veidenbaumu.

Režisore izrādes saturā ielikusi daudzas gudras, mūsdienīgas izpausmes, kas pirmizrādes publikai lika klusumā sastingt, ieklausoties klasiķa dzejā un dziesmu vārdos, vai arī dziesmu izpildījumam līdzi dzīvojot, pārtraukt izrādes gaitu ar kvēliem aplausiem. Inese Lāce, pati būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, šķetinājusi mīklu – kā skolās mūsdienās pasniegt pirms vairāk nekā simts gadiem sacerēto dzeju, kas ne tikai 19. gadsimtā rakstītas latviešu, Tērbatas studentu kladēs, bet bijusi svarīga veselām piecām latviešu paaudzēm. Ikviens to pazīst, piemēram, skanot Jura Kulakova dziesmām ar Veidenbauma vārdiem. Inese Lāce ir pārliecināta, ka arī 21. gadsimtā talantīgais dzejnieks ir saprotams un var kļūt tuvs ar visu savu pesimismu un dzērājdziesmām, ar vēlmi ”pasargāt latvieti no dzīves pārestībām”, vēlmi modināt latviešos pašapziņu. Izrādē vilktas tik spilgtas paralēles no sabiedriski politiskajām norisēm Veidenbauma laikā un tagad – pēc 140 gadiem, ka top neomulīgi. To šodien vēsta kaut vai viena no slavenākajām Veidenbauma dzejas rindām – ”… par tiesnešiem cienīgi blēži tur sēž…”

Vienā cilvēkā, jaunībā mirušā dzejniekā, var ieraudzīt vairākus. Laikmetiem mainoties, kāds no tiem ņem virsroku, piemēram, tagadējo skolēnu vecākiem skolās Veidenbaums tika pasniegts kā revolucionārs. Inese Lāce šodienas skatītājiem piedāvā četrus dzejnieka tēlus, kurus uzvedumā arī attēlo četri ģimnāzisti.

Otrā izrāde iecerēta nākošnedēļ, dzejnieka jubilejas atceres sarīkojumā Liepas kultūras namā. Cēsu Valsts ģimnāzijas radošā grupa jau saņēmusi vairākus citus aicinājumus uzstāties.

Šogad Dzejas dienās, kuru organizēšanā Cēsīs apvienojusies centrālā bibliotēka un kultūras centrs, saņemts Valsts Kultūrkapitāla finansējums, pievienojusies ne vien valsts ģimnāzija, arī mākslas skola. Kultūras centrā skatāma skolēnu darbu izstāde – gleznojumi, kuru radīšanai par pamatu bijušas E.Veidenbauma slavenākās dzejas rindas. Cik tajās ir dažādas noskaņas, liecina bērnu izraudzītās krāsas no gaišiem padebešiem kā balti gulbji un dzīvespriecīgiem tēliem, kad pļāvās maijmēness, līdz tumši melniem, kuri drūmi vēsta – virs zemes nav taisnības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
21
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
35
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
37
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
80

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
45
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Arodbiedrība dāvina svētku mirkli

00:00
08.10.2024
122

Izglītības darbinieku arodbiedrības Cēsu novada arodorganizācijas valde Skolotāju dienas noskaņās teica paldies izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir arodbiedrības biedri. “Mācību iestādēs, kurās arī vadītājs ir arodbiedrības biedrs, pedagogi jūtas drošāk, ir vieglāk noskaidrot dažādus jautājumus un ikviens strādājošais cenšas piederēt arodbiedrībai,” pastāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
14
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
13
11
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
30
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
36
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.