Tā nav ”plika” dzejas kompozīcija. Tas ir patiess sirds gabals.
Šādu režijas mākslas rokrakstu, pārliekot dzeju no grāmatu lappusēm uz skatuves, ievērojuši dažādu paaudžu cēsnieki. Šis rokraksts pieder skolotājai, režisorei Inesei Lācei. Atzīmējot dzejnieka Eduarda Veidenbauma 140. dzimšanas dienu, Inese Lāce kopā ar Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem izveidojusi literāri muzikālu uzvedumu ”…pie spieķa skāries…”, kurš šonedēļ pirmizrādi piedzīvoja Dzejas un grāmatu dienās Cēsīs.
Pirmizrādei izraudzītā lielā Cēsu kultūras centra zāle izrādījās par mazu, daļa skatītāju palika un stāvēja kājās, bet daļa pameta kultūras centru cerībā, ka E.Veidenbaumam veltītais uzvedums tiks atkārtots.
Ineses Lāces rakstītais scenārijs un uzvedums veidots, zinot, ka skatītāju vidū pārsvarā būs skolu jaunieši, vecāko klašu audzēkņi, kuriem Veidenbauma dzeja ir obligāti lasāmās literatūras klāstā. Uzvedums sākas ar skolēnu skepsi pret visu obligāto. Jaunieši darbojas paštēlā, atklāti parādot skolotājiem pazīstamo, neieinteresēto attieksmi pret latviešu literatūras klasiku, tai skaitā pret klasiķi Veidenbaumu.
Režisore izrādes saturā ielikusi daudzas gudras, mūsdienīgas izpausmes, kas pirmizrādes publikai lika klusumā sastingt, ieklausoties klasiķa dzejā un dziesmu vārdos, vai arī dziesmu izpildījumam līdzi dzīvojot, pārtraukt izrādes gaitu ar kvēliem aplausiem. Inese Lāce, pati būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, šķetinājusi mīklu – kā skolās mūsdienās pasniegt pirms vairāk nekā simts gadiem sacerēto dzeju, kas ne tikai 19. gadsimtā rakstītas latviešu, Tērbatas studentu kladēs, bet bijusi svarīga veselām piecām latviešu paaudzēm. Ikviens to pazīst, piemēram, skanot Jura Kulakova dziesmām ar Veidenbauma vārdiem. Inese Lāce ir pārliecināta, ka arī 21. gadsimtā talantīgais dzejnieks ir saprotams un var kļūt tuvs ar visu savu pesimismu un dzērājdziesmām, ar vēlmi ”pasargāt latvieti no dzīves pārestībām”, vēlmi modināt latviešos pašapziņu. Izrādē vilktas tik spilgtas paralēles no sabiedriski politiskajām norisēm Veidenbauma laikā un tagad – pēc 140 gadiem, ka top neomulīgi. To šodien vēsta kaut vai viena no slavenākajām Veidenbauma dzejas rindām – ”… par tiesnešiem cienīgi blēži tur sēž…”
Vienā cilvēkā, jaunībā mirušā dzejniekā, var ieraudzīt vairākus. Laikmetiem mainoties, kāds no tiem ņem virsroku, piemēram, tagadējo skolēnu vecākiem skolās Veidenbaums tika pasniegts kā revolucionārs. Inese Lāce šodienas skatītājiem piedāvā četrus dzejnieka tēlus, kurus uzvedumā arī attēlo četri ģimnāzisti.
Otrā izrāde iecerēta nākošnedēļ, dzejnieka jubilejas atceres sarīkojumā Liepas kultūras namā. Cēsu Valsts ģimnāzijas radošā grupa jau saņēmusi vairākus citus aicinājumus uzstāties.
Šogad Dzejas dienās, kuru organizēšanā Cēsīs apvienojusies centrālā bibliotēka un kultūras centrs, saņemts Valsts Kultūrkapitāla finansējums, pievienojusies ne vien valsts ģimnāzija, arī mākslas skola. Kultūras centrā skatāma skolēnu darbu izstāde – gleznojumi, kuru radīšanai par pamatu bijušas E.Veidenbauma slavenākās dzejas rindas. Cik tajās ir dažādas noskaņas, liecina bērnu izraudzītās krāsas no gaišiem padebešiem kā balti gulbji un dzīvespriecīgiem tēliem, kad pļāvās maijmēness, līdz tumši melniem, kuri drūmi vēsta – virs zemes nav taisnības.
Komentāri