Otro mēnesi Cēsu muzeja krājumu kolekcijas tiek pārvestas uz citām telpām. Cēsu pilī, kur atrodas vēstures un mākslas muzejs, sāksies rekonstrukcija, atjaunojot vēsturiskās telpas 19. gadsimta veidolā.
Remonta pirmajā kārtā paredzēts restaurēt 1. un 2. stāva telpu interjerus, pēc tam ar priekšmetiem un mēbelēm radīt Cēsu pilsmuižas vidi. Iecerēts, ka muzeja telpas vairs nekalpos par fondu glabātavām. Tās būs atvēlētas ekspozīcijām, izstāžu, konferenču un izglītojošu nodarbību vajadzībām.
”Muzeja priekšmetus ņemam no glabātavu plauktiem, saiņojam un vedam uz Akmens ligzdu ar domu, ka visdrīzākajā laikā Cēsīs taps jauna celtne – fondu glabātava un fondu telpas pilī vairs neatradīsies,” pastāstīja muzeja direktore Dace Tabūne, otrā un trešā stāvā izrādot telpas, kuras jau atbrīvotas un pēc remonta kalpos citiem mērķiem. Viena no tām ir pils veranda, kuras stiklotā siena ir pavērsta uz pilsdrupu pusi. Līdz šim te atradās lietišķo priekšmetu glabātava un, atbilstoši muzeja priekšmetu glabāšanas noteikumiem, telpa bija aptumšota, visi logi aizklāti.
Pirms renovācijas muzeja darbinieki bija noskaņojušies, ka remonta laikā nāksies saspiesties un strādāt pils trešajā stāvā. Taču tad nācis necerēti labs pavērsiens – atbrīvojušās telpas Raunas ielā, kur līdz šim atradās Cēsu bērnu un jauniešu centrs. ”Pagaidu risinājumam telpas ir labas, tajās var nodrošināt priekšmetu glabāšanai atbilstošus noteikumus, platības priekšmetu izvietošanai atbilstošas. Daudz dod tas, ka 2. stāva telpas ir ar augstiem griestiem,” izrādot to, kā muzeja priekšmeti tiek pārvesti, kādos skapjos un plauktos novietoti, pastāstīja muzeja speciālistes Daiga Lūse un Dace Cepurīte. Visās zālēs, kur tiek ienesti priekšmeti, nolikti temperatūras un gaisa mitruma mērītāji. Akmens ligzdā ir krāsns apkure, kas nav labākais risinājums telpās, kur vajadzīgas pēc iespējas mazākas temperatūras svārstības. Gaisa mitruma veicināšanai vai samazināšanai ir iegādāta speciāla aparatūra.
Plašāku telpu, kā līdz šim muzejā, ieguvusi lietišķo priekšmetu glabātava, tāpēc šī kolekcija, kamēr muzejs atradīsies Akmens ligzdā, būs publiskai apskatei pieejama kā atklāta krājuma telpa. Tajā atradīsies etnogrāfijas un sadzīves priekšmeti, seni trauki un tiks eksponētas arī rotas lietas. Lielākās telpas glabātavām ierādītas arheoloģijas gandrīz trīs tūkstošiem priekšmetu un mākslas darbiem.
Viens no piņķerīgākajiem pārvākšanās uzdevumiem bija arheoloģijas pastāvīgās ekspozīcijas noņemšana, saiņošana un sistematizēšana, lai, pārvedot un glabājot citur, nebūtu glabātavā radīts haoss. Speciālistei uzskaites saglabāšanas jautājumos Dacei Cepurītei šai procesā palīdzēja kolēģi.
Lai gan renovāciju muzejā bija paredzēts sākt jau februārī, turpinās konkursā kārtībā darbu izpildītāju izraudzīšanās. Kamēr šis process vēl notiek, muzeja darbinieki fondus var pārcelt mierīgāk, bez lielas steigas. Martā muzejā vēl būs skatāmas pāris izstādes, tai skaitā viena no iecienītākajām ”Cēsu pils dārgumi” un interaktīvā izstāde ”Latvijas karogam – 725”. Apmeklētāju muzejam šoziem netrūkst.
Nesen atvērta ceļojošā izstāde ”Nīderlande un Latvija: sadarbības partneri pagātnē un mūsdienās”. Tajā ar izteiksmīgiem attēliem atspoguļota abas valstu sadarbība ekonomikas, kultūras, tūrisma un citās jomās. Parādīta arī gadsimtiem ilgā vēsturiskā saikne.
Sadarbībā ar Cēsu pilsētas domi izveidotā izstādē „Dāvanas Cēsīm 800 gadē”. Tajā redzamas viesu dāvanas, ko dāvinājuši pilsētas jubilejas ciemiņi. Tajā skaitā var novērtēt Krievijas eksprezidenta Borisa Jeļcina dāvināto dekoru marmora ietvarā ar Sibīrijas ainavu. Dekors veidots no Urālu kalnu derīgajiem izrakteņiem. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Cēsīm dāvinājusi gobelēnu „Burvīgais vienradzis”, NATO ģenerālsekretāra Jāps de Hops Shēfers dāvinājis porcelāna šķīvi. Dāvanu vidū ir grāmatas, pulksteņi, gleznas, dekoratīvie trauki, apsveikuma diplomi.
Iecerēts, ka pils atjaunošanas pirmā kārta par Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem turpināsies pusotru gadu. Muzeja darbinieki strādās Akmens ligzdā, būs apmeklētājiem pieejami. Speciālisti strādās pie jaunas ekspozīcijas ”Cēsis – Latvijas vēstures simbols” veidošanas.
Komentāri