Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Moderni, krāsaini, unikāli

Jānis Gabrāns
23:00
18.04.2022
58
Skeitparks 1

Maija parkā Cēsīs sācies skeitparka atjaunošanas noslēdzošais posms: konstrukciju uzstādīšana, teritorijas labiekārtošana.

Iepirkumā par konstrukciju projektēšanu, atjaunošanu un uzstādīšanu uzvarēja uzņēmums “We Build Parks”,    kura darbības pirmsākumi meklējami tepat Cēsīs. Desmit gadu laikā viņi kļuvuši par uzņēmumu ar pasaules skanējumu un jau divās olimpiskajās spēlēs iesaistījušies snovborda sacensību trašu būvniecībā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs cēsnieks Jānis Jansons saka, ka viņi ir gandarīti veltīt pieredzi un zināšanas savai pilsētai. Šis nav pirmais veikums pilsētā, “We Build Parks” veidojuši arī velotrasi, kas atrodas blakus skeitparkam.

Skeitparku slēdza jau pērn, bet, kā stāsta J. Jansons, atjaunošana nav ātrs process. Vairākus mēnešus aizņem projektēšana, dažus mēnešus prasa arī konstrukciju ražošana, arī to veic pašu uzņēmums, jo katram skeitparkam jāgatavo unikālas konstrukcijas. Vēl mēnesi, pusotru aizņem konstrukciju uzstādīšana, teritorijas lab­iekārtošana.

“Šoreiz process nedaudz ilgāks arī tāpēc, ka Cēsīs gribējām radīt ilgtspējīgu risinājumu,” stāsta J. Jansons. “Skeitparka konstrukcijas nebūs no koka un finiera, bet    no metāla ar kompozītpaneļu segumu. Tas nozīmē, ka konstrukcijas neietekmēs laika apstākļi un tās kalpos ilgi.”

Uzņēmuma skeitparku departamenta vadītājs Dāvis Šmoteks, kurš ikdienā darbojas jauno konstrukciju uzstādīšanā, skaidro, ka cinkotās konstrukcijas nodrošinās īpašu izturību, tādas tehnoloģijas izmanto arī pasaules pazīstamākie skeitparku būvētāji. Par ilgmūžību liecina arī kompozītmateriāla nostiprināšanā izmantotās titāna kniedes, ko lietojot lidmašīnu un kosmosa kuģu būvē.

Uzņēmuma paveikto darbu sarakstā ir daudzi skeitparki, un J. Jansons    stāsta, ka konstrukciju izvēli nosaka vairāki aspekti, to­starp paredzētais finansējums: “Konsultējāmies ar vietējiem lietotājiem, sekojām līdzi tendencēm, kā mainās paradumi, konsultējāmies ar pasaules līmeņa skeitparku dizaineriem, lai rezultāts būtu maksimāli funkcionāls.”

Informācija Cēsu novada paš­valdības mājaslapā vēsta, ka līguma kopējā summa ir 74 322, 80 eiro bez PVN, trešdaļu no tā atvēlējusi A/s “Cēsu alus”, pārējo finansē pašvaldība.

Veicot rekonstrukciju, laukuma iepriekšējais asfalta segums nomainīts pret asfaltu, kas ir draudzīgāks visiem braucamrīkiem, ko izmanto skeitparkā. Laukumā tiks iekārtota basketbola zona, tribīnes, soliņi.

D. Šmoteks stāsta, ka svarīgs elements ir minirampa, Latvijas skeitparkos tādu trūkst: “Lai gan mūsējā nemaz tik ļoti mini nebūs, bet tā ir jautra padarīšana, tur var veikt dažādus trikus ar jebkuru braucamo.”

J. Jansons uzsver, ka sekmīgi izdevies iekļauties esošajā budžetā: “Mums izdevās rast ļoti unikālu risinājumu. Tā kā paši esam no Cēsīm, gribējām parkam radīt īpašu odziņu, izveidojot košu krāsojumu, kas kā iela ved cauri parkam, arī basketbola zonai. Varbūt tas padarīs šo skeitparku par iecienītu foto vietu.”

Pēc viņa teiktā atjaunotais skeitparks kopā ar “Pump track” velotrasi un “BTA Velozinis” trasi kļuvis par unikālu kvartālu visas Baltijas mērogā: “Tas parāda, ka pašvaldība domā par jaunajiem, modernajiem sporta veidiem, kas patīk bērniem. Jaunieši ar prieku iesaistās, neviens nav jāspiež darboties. Ir tikai apsveicami, ka šāds kvartāls iekārtots pašā pilsētas centrā, kas liecina par mūsdienīgu domāšanu. Gribam šo vietu padarīt par tādu kā paraugu citām paš­valdībām, kā būtu jāizskatās urbāno sporta veidu kvartālam pilsētvidē. Lai to panāktu, ieliekam visu savu pieredzi un zināšanas, izdarot pat vairāk, nekā prasīts.”

Visi vīri, kuri strādā pie skeitparka atjaunošanas, paši ir aktīvi skeiteri, kuri seko līdzi jaunākajām tendencēm. D. Šmoteks saka, ka mode mainās arī šajā jomā: “Agrāk bija daudz BMX braucēju, kuriem skeitparkos vajadzēja augstas rampas. Tagad jaunieši vairāk brauc ar skūteriem, tiem vajag zemākas konstrukcijas, lai pildītu trikus. Veidojot parkus, jāpielāgojas arī paaudžu maiņai.”

Viņš min vēl kādu vēlmi, kas dzirdēta no jauniešiem, proti, skeitparkam vajadzētu papildu apgaismojumu,    jaunās iespējas pievilinās braucējus, sākoties rudenim, kad ātrāk satumsīs, ar vienu esošo prožektoru būs par maz.

Uzņēmumam šis pavasaris sācies ar projektiem ne tikai Cēsīs, bet arī Zviedrijā, Norvēģijā, So­mijā un Lietuvā, realizējot skeitparku un velotrašu būvniecību.

“Esam izgājuši ārpus Latvijas, bet vienmēr ir īpaši strādāt pilsētā, kur esam sākuši    darbību. Ir prieks dalīties ar zināšanām, dodot atpakaļ pilsētai, kas ļāva mums attīstīties un augt līdz pat olimpisko spēļu trašu būvniecībai,” saka J. Jansons.

Maijā darbi varētu būt pabeigti, lai skeitparku nodotu lietotājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi