Tie, kuri pēdējā laikā apmeklējuši Āraišu vējdzirnavas, droši vien ir pārsteigti, pamanot tai blakus tapušo privātmāju. Iespējams, kāds pat pie sevis nodomājis par naudīgo ļaužu visatļautību, kuri sabojājuši tik brīnišķīgu ainavu.
Taču satraukumam nav pamata, jo augustā ēkas vairs nebūs. Māja, kas pa gabalu šķiet darināta stiklā un betonā, tuvplānā atklāj savu būtību, un izrādās, ka betons patiesībā ir tikai nokrāsots putuplasts, ārsienas darinātas no fibrolīta plāksnēm, lai gan stikli un nama iekārtojums ir īsts un reāls.
Jau rakstījām, ka Amatas novadā, Drabešu pagastā pie Āraišu vējdzirnavām notiek režisora Andra Gaujas spēlfilmas “Nekas mūs neapturēs” uzņemšanas otrais, noslēdzošais posms. “Druva” viesojās uzņemšanas laukumā, kur satika arī režisoru. Viņš atklāja, ka sākumā nebija domāts veidot tik pilnīgu dekorāciju: “Domājām, ka būs dzīvojamās mājas makets, bet telpas filmēsim kur citur, taču soli pa solim esam nonākuši līdz rezultātam, kurā par visiem simts procentiem īstenojies tas, par ko sapņojām. Man šis ir pirmais tik liels atvēziens vizuālajā laukā, jo ar katru nākamo filmu ik kadrs kļūst arvien nozīmīgāks. Ja iespējams dabūt labākus rakursus, labākas gaismas, tas ir jādara.”
Režisors norāda, ka šajā vietā viss simtprocentīgi kalpo kadram: “Parasti jau stāstiem par mūsdienām, un šis ir tāds stāsts, tiek piemeklētas lokācijas reālajā dzīvē. Taču tādos gadījumos jāsamierinās ar to, ko uzliek konkrētā vieta. Piemēram, ka aiz loga ir ferma, kam pēc scenārija nevajadzētu būt. Šī vieta īpaša arī ar to, ka te ir ļoti daudz gaismas, vairāk nekā citur. Esam kalna galā, saule iet pa perimetru. Viss gaismas ceļš izmērīts, piefiksēts, cikos kurā istabā, telpā iespīd saule. Piemēram, pulksten .6.40 saule caur divām citām telpām iespīd vannasistabā. Filmas galvenais mākslinieks Jurģis Krāsons jau mājas būvniecības procesā to pielāgoja filmēšanas vajadzībām.”
Filmēšana beigsies augusta sākumā, pēc tam celtne tiks demontēta. Jautāju, vai nebūs žēl, uz ko režisors saka – nē, jo filmēšanas komanda kalpo filmai, filmas kadram. Arī J. Krāsons atzīst, ka ir priecīgs par pieeju, ka viss veltīts tikai filmai un pēc tam te netiek rīkotas ekskursijas. Var atgādināt, ka filmēšanas pirmajā posmā Rīgā tika izveidots vējdzirnavu telpu makets piecos stāvos, kas arī tūlīt pēc filmēšanas tika demontēts.
Stāstot par izvēlēto vietu, Āraišu vējdzirnavām, A.Gauja atzīst, ka alternatīvu nav izdevies atrast.
“Procesa sākumā gan bija sajūta, ka viss būs sarežģīti, jo te ir Gaujas nacionālais parks, citas prasības, ka varbūt jādomā par alternatīvu. Sākām apzināt, cik vispār ir vietu ar šādu reljefu un vējdzirnavām, secinājām, ka otras tādas nav. Vējdzirnavas ir, bet nevienas nav tik gleznainā reljefā kā Āraišu dzirnavas. Rezultātā nepieciešamā saskaņošana notika. Varbūt palīdzēja tas, ka mans uzvārds Gauja un te ir Gaujas nacionālais parks,” smej režisors.
Šo vietu atzinīgi vērtē arī galvenā varoņa atveidotājs, aktieris Andris Keišs: “Te, kalna galā pie vējdzirnavām, ir tāda maģiska sajūta, ka viss it kā griežas ap tevi. Kad nokāp zemāk pie dīķīšiem, viss kļūst ikdienišķi, bet pie vējdzirnavām ir tiešām kaut kas īpašs. Man ir pieredze vairākās filmās, un jāteic, ka filmēties mājā, kas uzcelta tieši uzņemšanas vajadzībām, ir ērtāk. Te istaba izbūvēta konkrētai ainai, nevis aina pielāgota telpai.”
“Nekas mūs neapturēs” ir režisora Andra Gaujas otrā pilnmetrāžas spēlfilma ar Andri Keišu, Kristīni Nevarausku, Elzu Gauju un Dārtu Stepanovu galvenajās lomās. Režisors atzīst, ka ir gandarīts par iespēju piesaistīt šos aktierus: “Katrs ir atšķirīgs, bet viņus vieno zināmas rakstura īpašības. Žestos, runā, mīmikā un vizuālajā tēlā esam atraduši četrus atšķirīgus cilvēkus, kuri viens otram mēģina tuvoties, bet tas izrādās sarežģīts uzdevums.”
Filma ir stāsts par lepniem cilvēkiem. A. Gauja norāda, ka lepnums ir ļoti interesanta tēma. Pozitīvā puse tam ir kolektīvais lepnums, piemēram, tikko aizvadītie Dziesmusvētki, bet otra puse ir lepnība, kas cilvēkus padara svarīgākus par citiem, kas neļauj veidot sirsnīgas attiecības. Arī A.Keišs atzīst, ka nepieciešams runāt par šo tēmu: “Lepnība ir kā tārps, kas ieperinās cilvēkā, sabojājot attiecības. Man ir prieks, ka filmā varam preparēt šo tēmu, un ceru, ka mūsu preparēšana aizies līdz skatītājiem un arī viņi par to aizdomāsies.”
Režisors stāsta, ka filmu plānots pabeigt 2019.gada sākumā, un tad nāksies piemeklēt piemērotāko pirmizrādes datumu: “Iespējams, atkal domāsim par pirmizrādi Cēsīs, jo ar filmu “Izlaiduma gads” (A.Gaujas pirmā spēlfilma – aut.) mums Cēsīs veicās ļoti labi. Filma tiks izrādīta visā Latvijā, jo skatītājs vismazākajā novadā un pagastā ir tikpat būtisks kā skatītājs kino “Citadele” Rīgā.”
Komentāri